Vevčani

Elīna Strojmanovska- Poste 18.09.2013 2 min lasīšanai

Ja gribas aizbēgt no pilsētas burzmas un visa, tad iesaku apmeklēt Maķedonijas ciemus. Šie ciemai nav kā Latvijas ciemi ar infrastruktūru, ģimenes ārtsiem un skolām. Protams, ir daži attīstīkāki ciemi, bet pārsvarā šie ciemi ir attālināti no pilsētas aktivitātēm un norisēm.Šajos ciemos ir cits ritms. Iedzīvotāji ir laipni un atsaucīgi. Labprāt Tevi pacienās ar kādu gardumu, sevis cepto maizīti un, ja vajadzēs, izmitinās Tevi un Tavu ģimeni.

Arī tradicionālie ēdieni ir citādāki. Pat nekur citur Maķedonijā nevarēsi izbaudīt to, ko piedāvā kāds ciems. Katrs ciems ir īpašs. Katram ir sava vēsture.

Šoreiz par kādu jauku un iespaidīgu ciemu, kas atrodas netālu no Ohridas (apmēram 30 km) un 14 km no Strugas. Ciema nosaukums ir Vevčani. Šis ir viens no pazīstamākajiem ciemiem Maķedonijā. Diemžēl ne katram tūristam izdodas redzēt šo ciemu. Bet vajadzētu.

Nelielais kalnu ciematiņš ir pazīstams ar saviem avotiem, vienu no vistīrākajiem ūdens avotiem Maķedonijā. Avoti ir maz cilvēku skarti. Paši vietējie iedzīvotāji ļoti sargā savus avotus. Patiesībā šo avotu dēļ pat izcēlās revolūcija pret Dienvidslāviju (tajā laikā). Viss revolūcijas iemesls bija tas, ka valdība gribējs ūdeni ar caurulēm pievienot Strugai. Tādējādi vietējos vevčaniešus atstājot bez ūdens. Tā nu visi iedzīvotāji sasparojās un devās uzbrukumā lielajai Dienvidslāvijai. Katrs lauku cilvēks izvēlējās savu ieroci, cits dakšu, cits lāpstu utt. Viņi Dienvidslāvijai teica, ka nodibinās savu valsti, lai tikai viņiem nebūtu jādod savs ūdens Strugai. Tā ar savām aktivitātēm Vevčanieši izcīnija savu uzvaru. Viņi pat izdeva savas pases un savu naudu, lai parādītu, ka gatavi savas valsts dibināšanai. Vevčanieši saka, ka, ja ūdens būtu pievienots Strugai, viņiem nebūtu, ko dzert, nebūtu, ar ko laistīt dārzus, mazgāt drēbes utt. Ūdens ir vajadzīgs, lai izdzīvotu.

Arī mūsdienās pirs iebraukšanas ciematā, pie ceļa, kas ved uz Vevčaniem ir novietoti vārti kā muitas zonā. Pie vārtiem piekārts vecais Maķedonijas karogs, lai parādītu vēl vienu īpatnību- šajā ciemā, atšķirībā no daudzām pilsētām un ciemiem, dzivo tikai maķedonieši. Nevienam turkam, albānim, romam nav tiesības tur dzīvot.

Tāpat mūsdienās variet nopirkt Vevčanu pasi (100 denāri), kas vairāk kalpo kā suvenīrs. Pasē ir vīza, kas der visam mūžam. Nav slikti un dārgi pilsonībai. Tāpat variet nopirkt Vevčani naudu, kas maksā 2 eiro jeb apmēram 120 denārus. Bet naudu var izmantot tikai Karnevāla laikā. Citas dienas tā kalpo tikai kā suvenīrs.

Pašā ciemā norisinās dažādas aktivitātes, atjauno daudzas ēkas, veido dažādas strūklakas un ūdensvadus, lai ūdens plūstu cauri pilsētai. Avoti pat pie dažiem veikaliem darbojās, kā dabīgais dzesinātājs, jo ūdens visu laiku ir 4-6 grādi pēc Celsija. Ūdens iztek no kalnu avotiem. Bagāts ar minerāliem.

Vēl ciems slavens ar savu karnevālu, kas notiek katru gadu 13. un 14. Janvārī (Vecā/ jaunā gada svinībās pēc vecā kalendāra). Visi apģērbās briesmīgās maskās, kā nāve, zombiji utt. Imitētas asinis, karātavas tiek uzslietas. Tas viss nāk no senčiem. Doma ir aizbaidīt visu slikto, kas bijis vecajā gadā, lai jauno gadu sagaidītu ar labu un pozitīvo noskaņu. Protams, daudzi, lai izturētu karnevālu, ļoti daudz lieto alkoholiskos dzērienus. Tad arī jautrāks prāts.

Visiem iesaku apmeklēt šo vietu. Tā ir interesanta un iespaidīga.

Tāpat atcerēsimies viedus vārdus, kas ciematā iegravēti: