viens no labākajiem piedzīvojumiem...

  • 2 min lasīšanai
Lai nebūtu visiem kārtējo reizi jāatgādina, cik garlaicīgs var būt ceļš cauri Polijai, tad par to īpaši daudz nerakstīšu, bet nu par visu pēc kārtas. Sākšu ar to, ka šis nebija vienkārši atpūtas brauciens, jo pamatā bija kora koncerti, bet tāpat iznāca pietiekoši daudz laika, lai iepazītos ar daudziem Slovākijas labumiem :) Brauciens no Rīgas līdz mūsu apmešanās vietai Slovākijas pilsētiņā Rajecke Teplica ilga apmēram 18 stundas, ieskaitot visas apstāšanās vietas. Pilsētiņā mūs sagaidīja mūsu gids Dzintars, un palīdzēja nokļūt līdz viesnīcai "Skalka", kurā apmetāmies visas ieplānotās dienas. Viesnīca atrodas burvīgā vietā, jo no viesnīcas logiem paveras skats uz kalniem ar atsegtām klintīm . Jau pirmajā dienā tikām iepazīstināti ar pilsētiņu un nelielās ekskursijas noslēgumā baudījām termālos ūdeņus 5min attālumā esošajā viesnīcā "Aphrodite". Sajūtas vienkārši pasakainas, jo neņemot vērā to, ka ūdeņi bija silti, varēja baudīt arī dažādu ūdens strūklu masāžas... Arī visās nākamajās dienās baudījām dažādus termālos baseinus, gan Rajeckē Teplicē, gan Bešenovā, gan Bojnicē (pēdējie divi īpašs piedzīvojums, jo baseini ir atklāti, līdz ar to ir iespēja baudīt silto ūdeni, tajā pašā laikā arī priecājoties par brīnišķīgo dabu visapkārt). Varētu šķist, ka vienīgais ko darījām , bija peldēšanās, bet... paspējām apskatīt arī tuvumā esošo lielāko pilsētu Žilinu - gan tās katedrāli ar laukumu, gan gājēju ieliņu. Tad vēl Bojnices pili, kurā mūs sagaidīja vairāki pārsteigumi, pirmkārt, satikāmies ar Viktoriju, kura ir gide Slovākijā, taču kādreiz dzīvojusi Latvijā un, otrkārt, apskatījām skaisto pili, kurā ekskursijas laikā mūs (meitenes) pamatīgi sabiedēja pils "spoki". Bijām, protams, arī Demanovas stalaktītu alās, kurās mūs izveda ~3km garā ekskursijā - ir tiešām pārsteidzoši, ka daba, ko tādu spēj izveidot. Apskatījām arī pazīstamo "Svēto ciematu" Rajecke Lesna, kurā atrodas ārkārtīgi skaists mākslas darbs, kurš ticis veidots 20 gadus. Turklāt koka grebumus veidojis cilvēks, kuram visu mūžu ir bijusi kāda slimība rokām, tāpēc šī vieta ir vēl jo vairāk apbrīnojama. Turpat netālu arī atrodas vieta, kur no kalniem iztek 5 svētavoti. Intersants piedzīvojums bija brauciens ar plostiem pa Vah upi, jo brauciena laikā bija iespējas apskatīt turpat klintīs esošās pilsdrupas, kā arī pašiem pamēģināt vadīt plostus. Savukārt plostniekiem par pārsteigumu un izcili pretīgajam laikam (bija kļuvis auksts, vējains un diezgan stipri lija) par spīti, mēs nodziedājām kādu slovāku tautasdziesmu, un tas padarīja braucienu mazliet patīkamāku. Runājot par laika pavadīšanu vakaros, tad varu teikt tikai to, ka ja vien ir patīkama sabiedrība, tad nav nozīmes vai tuvākajā apkārtnē notiek kāds publisks pasākums vai nenotiek, var saorganizēties un uzrīkot paši savu. Mūsu grupai izdevās superīgi vakari, kas parasti ievilkās līdz pat rītam, spēlējot visādas spēles un apmeklējot vietējo klubu. Bet viens no visneaizmirstamākajiem pasākumiem bija saulēkta vērošana. Tā gan nebija Dzintara ieplānota, tomēr brīnišķīga, jo bija piemeklēta ideāla vieta - neliels pakalns piepilsētā, kam abās pusēs bija kalnu grēdas, bet Austrumu daļā diezgan klajš, līdz ar to sauli uzaustot redzējām visā tās krāšņumā un tas nekas, ka gaidot negulējām nakti un kājas rasā bija izmirkušas cauri slapjas. Vēl tagad, pēc gandrīz nedēļas, sajūtas ir neaprakstāmas... Ja interesē tīri praktiskas lietas, tad varu teikt tikai to, ka cenas tur ir apmēram tādas pašas kā Latvijā, varbūt nedaudz zemākas. Laikapstākļi, kā viņi paši saka, mainās vairākas reizes dienā un katra diena var būt pilnīgi citādāka - mums, piemēram, bija tā, ka vienā dienā bija apmācies, vējains, līņāja lietus, bet pēc divām - saule cepināja tā, ka vienīgais ko gribējās bija - sēdēt baseinā. Salīdzinoši lēts un garšīgs ir slovāku alus, mums izdevās noskaidrot, ka viens no labākajiem esot Zlatý Bažant (o,5l maksāja 30SKK, kas ir apmēram 0,65 Ls). Savā ziņā nepatīkams pārsteigums bija tas, ka slovāki runā praktiski tikai savā valodā un sākumā bija grūti pierast, bet tad mums gids ieteica sarunāties ar viņiem lēnām, bet latviski, varētu šķist neticami, bet izdevās - dabūjām visu, ko vēlējāmies. Var mēģināt runāt arī vācu valodā, jo atsevišķās vietās tā ir valoda, kuru viņi saka, ka saprotot. Ja nu gadījumā ir kādi jautājumi, labprāt atbildēšu, ja spēšu :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais