Norvēģijas viducī

01.08.2008
9 min lasīšanai
62 foto

Šogad bijām nolēmuši apskatīt kādu daļu no Norvēģijas skarbās dailes. Kad gatavojos ceļojumam, man ļoti patīk sastādīt aptuveno plānu ar visādiem variantiem jau iepriekš, informācijas meklēšana man ir viena daļa no paša piedzīvojuma. Studējot internetā pieejamos avotus, ātri vien sapratu, ka mūsu ierobežotajā laika sprīdī (nedēļa) nekādus dižos gabalus pievārēt neizdosies un jāorientējas uz ne tik lielu teritoriju. Tā kā gribējās izbaudīt īstu asorti - kaut ko no kalniem, kādu fjordu, citus ūdeņus, kādu ledāju, kādu smuku pilsētu ar izklaidi bērniem, kādu varenu cilvēka roku radītu veidojumu, kādu fizisku piedzīvojumu, tad vispiemērotākā daļa likās Norvēģijas vidiene, kur visas šīs lietas ir relatīvi tuvu viena otrai. Jo nemīlam arī garus autopārbraucienus, 4 stundas tīrās braukšanas dienā ir tā robeža, aiz kuras mūsu jaukā ģimenīte sāk aiz garlaicības knābāt viens otru. Tā nu tapa maršruts Dombås - Åndalsnes - Geiranger - Stryn un ledājs Briksdal - Ålesund - Molde - Kristiansund - Trondheim. Kad apvaicājos ļaudīm, kas agrāk bija braukuši pa Norvēģiju, vairākums teica, ka tas esot viegls maršruts un pa to nedēļu varot paspēt izbraukt arī vairāk. Bet acīmredzot cilvēki ir dažādi - mums šai maršrutā palika daudzas neapskatītas vietas, kuras būtu gribējies izbaudīt. Bet, tā kā naktsmītnes bijām rezervējuši jau iepriekš, nācās vien braukt tālāk. Tad nu domāju padalīties iespaidos - varbūt citi potenciālie tūristi atradīs kaut ko sev noderīgu. Mēs Norvēģijā iebraucām no viduszviedrijas, tāpēc tāds sākumpunkts. Bet principā tas ir maršruts pa apli - ja, piemēram, lido no Latvijas ar lidmašīnu un tālāk īrē auto, tad sākumpunkts var būt gan Ålesund, gan Trondheim, gan laikam arī uz Kristiansund varēja pa tiešo aizlidot. Braucot ar mašīnu caur Oslo vai Lillehammer, kā parasti latvju tūristi to mēdz darīt, arī var ērti nonākt līdz šim rajonam. Un, protams, šo maršrutu var braukt arī pretējā virzienā. Nu labi, tad beidzot pie sīkākām detaļām. Pirmo dienu (tā bija sestdiena) veltījam braukšanai uz Dombås, kur pārguļam hostelī Dombås Trolltun gjestegård - lēti un labi, pat istaba pašiem nav jātīra. Otrajā dienā etapi sekojoši (laiki tīrajai braukšanai, kādus man viamichelin izrēķināja, apmēram atbilst reālajiem. Vienīgi prāmju gaidīšanai vēl minūtes 15-20 jāpieskaita. Nu un, protams, &quot;objektu&quot; apskatei arī attiecīgi laiks paredzams) Dombås - Åndalsnes 106 km, 1h 30 min Šai posmā atrodams Slettafoss ūdenskritums tobrīd mums likās visai iespaidīgs. Apskatāms pa minūtēm 10. Åndalsnes - Geiranger 85 km, 1 h 40 min, pa vidam prāmis Linge-Eidsdal 10 min. Te 10 km pirms Åndalsnes aplūkojams Trollveggen , kas esot augstākā vertikālā kalnu siena Eiropā. Izskatās diezgan iespaidīgi. Daudz tūristu gan. Te kafejnīcā atrodam mūsu saldējuma favorītu - Norvēģijā ražoto Softshake (trauciņā). Katru reizi, kad Norvēģijā ēdām saldējumu, nogaršojām arvien jaunas šķirnes, bet šis palika nepārspētais uzvrētājs. Åndalsnes - apmeklējam arī pašu pilsētiņu, bet tur mūsuprāt nav, ko redzēt. Tālab ātri vien dodamies atpakaļ uz Trollveggen pusi, jo no turienes sākas slavenais Trollstigen kalnu ceļš, kas ved Geirangera virzienā. Pa Troļļu ceļu mums jādodas augšup. Tā kā šis ir mūsu pirmais kalnu ceļš, tad sajūtama viegla kņudināšana vēderā un visai bailīgi šķiet skatīties ārā pa logu uz kraujas pusi, līdz laimīgi tiekam augšā. Augšā ir vairāki skatupunkti, suvenīru bodītes, kafejnīca un neliels ceļa būvēšanas muzejiņš. Muzeja apskate aizņem tik nepilnu pusstundu, bet iesaku tur ielūkoties (15 NOK) un ne tikai uzmest paviršu skatienu bildēm, bet arī izlasīt ne pārāk garos tekstus un paklausīties, ko stāsta audiogids. Var tikai apbrīnot norvēģus, kā viņi vispār ir spējuši (un spēj) būvēt ceļus pa tādu zemes reljefu. Tualete gan tur augšā mežonīgi dārga (it sevišķi, ja visa ģimene nolēmusi apmeklēt šo iestādi), labāk paciesties kādas 10 minūtes tālāk - tur ir apstāšanās vieta, kur attiecīgās darbības izveicamas gluži par velti. Pusceļā uz Valldal – Gudbrandsjuvet . Tā ir 5 metru plata un 20-25 metru augsta aiza ar ūdenskritumu un virpuļiem. Ūdens dziļums arī esot ap 20 metriem. Kolosāli zils ūdens. Lai visu cītīgi izpētītu, varbūt pietiek ar 20 minūtēm. Pusdienojam netālu no Valldal tādā ceļmalas krodziņā Jordbaerstova , kur varam pieēsties līdz acīm. Jāsaka, ka mūsu apmeklēto ceļmalas ēstuvju sortiments parasti bija vienveidīgs, ne visai garšīgs un dārgs. Šī ēstuve bija izņēmums, jo te viss bija gana garšīgi. Sutinātie kāpostiņi vispār ņammm... Un deserts....uhh Valldal ir slavena ar savām zemeņu audzētavām - ik uz soļa ceļmalā sēdēja ogu tirgotāji. Un ogas tiešām gardas :) Tālāk jābrauc pa otru slavenu tā paša ceļa posmu Ørnevegen (no Eidsdal uz Geirangeru). Pa to mums jādodas uz leju, vispirms gan apskatot satriecoši skaisto skatu uz Geirangera fjordu. Šis ceļš neliekas diezko ekstrēms, varbūt sākam pierast? Pats Geirangera ciematiņš atrodas lejā pie ūdens. Pārguļam Vinje kempingā kurš atrodas aiz ciematiņa, augstāk kalnā.Vispār ar kempingiem Geirangerā pašvaki - ja grib mājiņu, tad jārezervē laicīgi, jo tā ir populāra tūristvieta. Tā kā tur ierodamies jau vakarā, apskatām vien kempinga apkārtni. Bet vispār tai apkārtnē ir daudz, ko apskatīt. Sīkāku info var atrast mājaslapā http://www.geiranger.no/ Manuprāt, tur varētu palikt veselu dienu. Man ļoti gribējās iziet maršrutu līdz Storsseterfossen ūdenskritumam, zem kura var paiet apakšā. Bet mums tam nesanāca laika. Tur ir arī vairākas citas tūrisma takas un interesantas vietas, kuras vērts redzēt, palūko mājaslapu http://www.visitgeirangerfjorden.com/Default.aspx?pageid=790 Trešajā dienā Programma paredzēta tāda: Geiranger - Grotli 37 km, 35 min; Grotli - Videseter 26 km, 1 h, ceļš 258 (Gamle Strynvägen ); Videseter – Briksdal glacier 75 km 1 h 13 min; Briksdal glacier – Geiranger 113 km 1h 45 min. Kopā 4 h. Plānojot ar viamichelin.com nebiju gan sapratusi, ka ceļš uz Grotli būs vēl krutāks kā līdz šim brauktie kalnu ceļi. Bet laikapstākļi izdara savas korekcijas (ja paskatīsieties bildes, tad sapratīsi). Rezultātā lēnītiņām pārmocamies pāri kalnam ar ātrumu max 35-40 km/h un saprotam, ka nav jēgas ne braukt uz ieplānoto Dalsnibba kalnu, ne arī gleznaino Gamle Stryvnägen un Stryn Sommarski slēpošanas kūrortu, jo ne mēs tur ko saredzēsim, ne arī paspēsim uz Briksdal ledāju un atpakaļ līdz Geirangeram, kur ieplānots pārgulēt otru nakti tai pašā kempingmājiņā. Tāpēc braucam pa taisno uz Stryn pilsētiņu un tālāk uz ledāju. Vispār šis rajons Nordfjord un Stryn arī ir ārkārtīgi skaists un tam arī vajadzētu paredzēt vēl kādu dienu. Ja esat labi slēpotāji, tad varētu būt interesanti izbaudīt vasaras slēpošanu. Tur pārsvarā ir tikai sarkanās tases. Vēl Stryn Sommarski kūrortā ir iespējams doties pārgājienos ar parastajām slēpēm un sniegakurpēm. To otro man būtu traki gribējies izmēģināt, bet laika trūkuma dēļ nevarējām. Tūre iet apmēram 3 stundas. Ieskaties mājaslapā http://www.strynefjellet.com/ Domāju, ka tas varētu būt visai eksotiski, sniegakurpes esmu tik muzejā redzējusi. Briksdal ledāja apskate aizņem mums stundas 3, jo gribas visu kārtīgi aplūkot, augšā iestiprināties ar līdzpaņemto paiku, pa ceļam papaijāt aitiņas un visu ko tādu. Tur var arī doties izbraucienā ar pūsli pa ezeriņu, kurš pie ledāja. Saucas safari, bet īstenībā tikai tāda mierīga pavizināšanās. No ledāja biju gaidījusi ko vairāk, bet to varēja apskatīt tik pa gabalu, jo dēļ straujās kušanas vairs klāt iet nedrīkst. Bija jau, protams, ļautiņi, kas norobežojošās šņorītes ignorēja. Bet, kad no augšas atlūza ledus gabals un dārdēdams nāca uz leju, tad šie ”drosminieki” spruka, kur kurais. Šoreiz viņiem paveicās. Atpakaļ uz kempingu jābrauc pa to pašu ”miglas ceļu”. Mākoņi joprojām atrodas turpat kalna galā un atkal jābrauc "uz tausti". Kad beidzot esam atgriezušies savā būdā, ir jau pavēls vakars un no iecerētajiem pārgājieniem atkal nekā. Storsseterfossen būs jāatliek uz nākamo reizi. Ceturtā diena paredzēta īsākam braucienam atpūtas tempā. Prāmis Geiranger – Hellesylt atiet plkst.9.30 -brauciens 65 min. Uz Geirangeru ved 3 ceļi – Ērgļu ceļš, ekstrēmais ”miglas ceļš” uz Grotli un ūdensceļš pa fjordu. Tiem katram savs skaistums un, tā kā Geirangers skaitās viens no gleznainākajiem Norvēģijas fjordiem, tad, protams, mums tas jāizpēta arī no ūdens puses. Ir auksts un visai vējains laiks. Prāmis pilns ar tūristiem. Bērni paliek iekšā pie kafejnīcā dabūjamām ”svele” - norvēģu pankūkām, kuras esam jau paspējuši iecienīt. Spēlē kārtis un skatus bauda caur logu. Es gan varonīgi atrodos uz klāja un, tāpat kā pārējie tūristi, mēģinu iedabūt pa ceļam redzamās skaistās ainavas digitālā formātā. Fonā skan stāstījums kādās 5 valodās. Japāņveidīga valoda ir pēdējā, viņi kārtējā apskates objekta aprakstu dzird vien tad, kad esam jau gabaliņu pabraukuši tam garām. Ceļš Hellesylt-Ålesund 84 km1h 45min, tur ietilpst prāmis Örsneset-Magerholm . Hellesylt turpat pie prāmja piestātnes arī ir ūdenskritums. Smuks. Bet nu jau pie smukiem ūdenskritumiem esam pārāk pieraduši un braucam vien garām. Izrādās, ka ceļš no Hellesylt uz Ålesund arī ir kalnu ceļš ar skaistiem dabasskatiem. Šoreiz kutināšana vēderā izpaliek – varbūt šis ceļš nav pietiekoši kruti-kalnains vai arī esam paspējuši pierast arī pie šīm sajūtām... Ålesund ir skaista pilsēta un tur esam ieplānojuši šo to apskatīt. Reklāmas salasījušies, esam iedomājušies, ka Atlanterhavsparken akvārijs būs kaut kas milzum liels un tā apskatei aizies vismaz puse dienas. Bet ar 2 stundām pilnīgi pietiek un paspējam redzēt arī lielo zivju barošanu ūdenslīdēja izpildījumā. Esam iecerējuši doties arī sigt-seeing izbraucienā ar Bytåget - tādu rotaļvilcieniņu. Bet izrādās, ka biļetes uz to būtu vajadzējis iegādāties tikko ieradāmies (būdiņa ir pilsētas centrā Dronning Sonjasplass), jo nu visas tūres ir izpirktas līdz pat vakaram. Tālab skatu punktā Aksla uzbraucam paši ar savu auto un apskatām skaisto panorāmu. Pēc tam apstaigājam romantisko centru ar kājām Vakariņojam vienā tiešām jaukā picērijā Peppes Pizza , kas atrodas centrā, Keiser Wilhelms gate 25. Interjers un atmosfēra tur baigi foršie un ēdiens supergaršīgs! Neesmu nekāda picu cienītāja, no Latvijā apmeklētajām picērijām man garšas ziņā vislabāk tīk ”Diānā” Ventspilī uz Lielās ielas. Bet Ålesund pica tomēr pārāka. Iesaku, iesaku! Nakti pārlaižam Rica Parken viesnīcā, tur mums dikti labi patīk. Bet naudas maciņam hotelī gan tik labi nepatīk vis. Piektajā dienā mums paredzēts ne pārāk garš brauciens, bet toties garāka fiziskā aktivitāte. Ålesund - Molde 71 km, 1 h 37 min (Prāmis Vestnes – Molde ) Molde arī gleznaina pilsētiņa, labi to var apskatīt no augšas, uzbraucot skatupunktā Varden . Molde - Vevang 46 km 49 min(64 ceļš) Ap 30 km no Moldes uz šī ceļa atrodas Trollkirka – kalnu alas ar 14 m augstu ūdenskritumu alā iekšā, baltā marmora baseinu un visnotaļ interesantu kalnu arī augšpus alai. Tūrisma ceļvedī tiek solīts 1,5 stundas kāpiens kalnā, tur pabijušie saka, ka tam vajadzētu 2 stundas. Pēdējiem ir taisnība. Kāpiens mums, kā jau no kalnu tūrisma tālu stāvošiem ļaudīm, šķiet diezgan stāvs. Taka ir akmeņaina un tās sākumdaļā atrodam tukšus bērnu ratiņus. Nosmejamies, ka acīmredzot vietējie trolļi (vai norvēģi) tālāk nejaudā uzvilkt un rati tur stāv, līdz šiem paredzēts nākošais izbrauciens uz pilsētu. Kāpjam slapjām mugurām, vēl slapjākas tās sāk padarīt lietus. Kad jau esam uzrāpušies pāri mežu zonai un nonākam klinšaini akmeņainajā daļā, viss ir kļuvis jau diezgan slapjš un glums, kāpšana paliek mūsuprāt diezgan ekstrēma. Sāku pārdomāt, kādā veidā šeit tiek evakuēti lauzto kāju īpašnieki. Visticamāk, ar helikopteru... Bet lietus laikā helikopteri nelidojot... Nokonstatējam arī, ka mobilos telefonus kaut kāda mistiska impulsa vadīti visi esam atstājuši mašīnā. Viens otrs sāk pārdomāt, vai nemest visu šo pasākumu pie malas. It kā žēl tomēr griezties atpakaļ, jo lielākais gabals jau tā kā būtu pieveikts. Šādā noskaņojumā padzirdam latviski runājošas balsis, kas mums tuvojas no augšas. Un ko domājies – parādās arī divas zeltenes, no kurām viena nes uz pleciem mazu bērnu. Jā, tie ir viņu ratiņi tur lejā un viņas ir pieveikušas visu ceļu līdz augšai. Uz jautājumu, vai bija vērts, abas atbild apstiprinoši. Tas mums dod jaunus spēkus. Ja tu, kas lasi šo aprakstu, gadījumā pazīsti kādu no šīm varonīgajām tūristēm, kas 2008. gada 23. jūlijā rāpās Trollkirka, tad nodod viņām manus sveicienus un apbrīnu par izturību un fantastisko līdzsvara izjūtu, kas nenoliedzami bija nepieciešama šai pasākumā. Vai bija vērts? Par spīti slapjajām drēbēm, sabristajām kurpēm, pēc tam sāpošajām kājām arī man likās, ka bija vērts. Pat ne tikdaudz dēļ mazliet biedējošās alas, skaistā ūdenskrituma utml, bet kaut vai dēļ tā, ka iedomātās vieglās pastaigas vietā sanāca tīri sasprindzinošs piedzīvojums, kas ilgi paliks atmiņā. Tālāk pa Atlantijas ceļu Atlanterhavsveien dodamies uz Kristiansund , kur nakšņojam motelī Atlanten Motell og Camping. Atlanterhavsveien arī īstenībā būtu pelnījis garāku apstāšanos uz kādas saliņas. Kaut vai tāpēc, ka redzam – tauta ar panākumiem makšķerē no tilta. Bet mēs esam pārguruši un ir jau vakars, gribas ātrāk atgāzties gultiņā. Sestās dienas rītā apmeklējam ūdensparku Atlanterhavsbadet Kristiansundā. Nav jau nekas dižs, bet tomēr izpeldamies uz goda. Uzrāpjamies skatu pakalniņā Varden – laiks kļuvis pasakaini skaists un pilsētiņa ar apkārtni arī izskatās pasakaini skaista. Vai minēju to, ka zāle Norvēģijā zaļāka? Tā tiešām izskatās. Ūdens nu riktīgi ir zilāks. Tad vēl pastaigājam pa centru, iepērkamies Klippfisk veikaliņā un iegādājam svaigas garneles tieši no kuģa. Nokonstatēju, ka Kristiansund man ārkārtīgi patīk. Ja ir laika, droši vien būtu interesanti apskatīt tur Klippfisk muzeju un Petrosenteret , kas ir naftas ieguves muzejs. Bet mums diemžēl laika nav, jādodas uz Trondheimu , kur nakšņosim viesnīcā Scandic Prinsen . Šī ir makam draudzīgāka viesnīca, bērni dabū atsevišķu ”teenager-room” par pavisam mazām naudiņām. Forši! Brauciens līdz Trodheimai aizņem gandrīz 4 sundas, pa vidam vēl prāmis. Arī jāmaksā vairākās vietās ceļa nodoklis. Vienā vietā nesapratām, kā to darīt (automāts tur) un aizbraucām tik tālāk. Zinām, ka viss ir piefiksēts un tagad ar bažām gaidam, kāds rēķins mums tiks piesūtīts... Un nu jau klāt ceļojuma pēdējā diena. No Trondheimas bukletiņa mums ievērības cienīga liekas smuka, gotiskā stilā celta baznīca, (dabā bijām vīlušies). Pastaigājam mazliet pa vecpilsētu un tālāk dodamies uz bukletā saslavēto botānisko dārzu (štrunts vien ir). Botāniskajā dārzā atrodas arī Mūzikas instrumentu muzejs , kurš arī bukletā brangi cildināts, bet mums vairs nevelk uz apskates objektiem un tālāk ceļš ved uz Zviedrijas pusi, kur mūsu mērķis Östersund ir 4 stundu brauciena attālumā. Ar to arī domāju šim pastāstiņam pielikt punktu. Paldies, ja jaudāji izlasīt līdz galam. Ja man būtu kaut kas šai maršrutā jāmaina, tad būtu labprāt pielikusi vēl dienas 3 klāt – vienu Geirangeram un tā tūristu takām, vienu vai divas Stryn apkārtnei (lai nebūtu jābrauc pa ”miglas ceļu” divas reizes vienā un tai pašā dienā) un varbūt iegrozītos tā, lai garāku laiku varētu veltīt Atlantijas ceļam. Toties Trondheima varētu mierīgi izpalikt. Un vispār – Norvēģija ir tiešām skaista, labprāt tur atgrieztos.

Norvēģijas viducī

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem