Meitenes, klubi, jūra – Faliraki, Rodas sala

  • 8 min lasīšanai
  • 45 foto
Jūlija sākums. Tuvojas atvaļinājumu laiks. Ir mazliet iekrāts, ir brīvība un ir vēlēšanās paceļot, iepazīties ar izklaides iespējām un meitenēm citās zemēs, kamēr vēl jaunība un attiecību / ģimenes stāvoklis to ļauj :) Kurp doties? Atmiņā ataust kādas Ukrainas laiku kolēģes stāstītais par Kosas salu Grieķijā, kur it kā notiekot ballītes, kurās, ejot iekšā, cilvēkiem prasot, vai viņi ir brīvi vai attiecībās. Ja brīvs – tad zaļa aproce. Ja nē – tad sarkana. Pārējais viss atkarīgs no pašiem… :) Tomēr, sākot vairāk interesēties par Kosu, uzzinu, ka ir vēl daudzas citas Grieķijas salas, kas ir slavenas ar ballītēm. Visvairāk ieinteresē Rodas sala. Tā ir iecienīta party island (īpaši jau Faliraki kūrorts), kā arī iekļauta Latvijas tūrisma firmu piedāvājumos (Kosas salu piedāvājumos neizdevās atrast un mocīties pašam ar aviobiļešu, viesnīcas, un prāmja biļešu rezervāciju galīgi nebija vēlēšanās). Ar Google un YouTube palīdzību mazliet iepazīstos ar šo Faliraki jau iepriekš un secinu, ka tas šķiet tieši tas, ko tobrīd vēlos. Tātad – Faliraki, Roda. 1.diena, 18.jūlijs Pusdienlaikā (12:20) kopā ar brālēnu izlidojam ar LatCharter reisu no Rīgas uz Rodu. Pēc starp-nosēšanās un degvielas uzpildes Heraklionā (Krētā), ierodamies Diagoras lidostā Rodā apmēram ap 17:30. Izkāpjot no lidmašīnas, saprotam ka, lai paglābtu apkārtējos no smiešanās radītām vēdera sāpēm un mūs no pārkaršanas, līdzpaņemtās jakas labāk kaut kur fiksi noslēpt un nevilkt ārā līdz pat braukšanai atpakaļ. Gaisa temperatūra virs +32 un saulīte cepina. Pēc apmēram stundas tūrisma firmas noorganizētais transfēra busiņš jau nogādājis mūs Faliraki Bay viesnīcā. Izkāpjot no busiņa, saskaramies ar galvu apdullinošu troksni – cikāžu radīto sanēšanu / ķerkstēšanu (vēlāk mums izdodas pārīti arī nofotografēt). Ar prieku pārliecinos, ka – pretēji tūrisma firmas teiktajam un atbilstoši internetā atrodamajiem viesnīcas aprakstiem – mūsu numurā ir gan WC, gan duša. Tas palīdz. Paēdam viesnīcā vakariņas (iekļautas cenā) un aizstaigājam līdz jūrai (3 min gājiena attālumā). Pirmais iespaids labs. Vakarā – kā jau iepriekš plānots – dodamies iepazīt Faliraki naktsdzīvi. Kūrorta centrs (ar lielāko bāru un klubu koncentrāciju) atrodas apmēram 10 min gājiena attālumā no mūsu viesnīcas. Jauks pārsteigums ir alkoholisko dzērienu cenas – populāri kokteiļi šeit vietām tiek piedāvāti pat par 2.5-3 EUR (apmēram 2-3 reizes lētāk nekā Vecrīgā), tomēr jābūt uzmanīgam, jo vairākumā bāru to cena jau ir tuvāka Vecrīgas cenai (5-6 EUR). Ieeja bāros ir bezmaksas. Un vēl kāds Faliraki fenomens (kas vēlāk kļūst nenormāli apnicīgs) – tur ir tāda Bāru iela (Bar street), kuras apmēram 200m garumā atrodas 10-20 dažādu bāru. Pie katra no tiem stāv pa 2 angļu jaunietēm (vasaras darbs?), kuras mēģina pierunāt un aiz rokas ievilkt tieši pie viņiem un – ja nopērc 1 dzērienu, tad saņem 1 shot’u papildus bezmaksas. Jo pieklājīgāk mēģini atrunāties, jo grūtāk tas izdodas… :) Šajos bāros var izbaudīt Faliraki slavenos ‘fish bowls’ (milzīgus kokteiļus ar salmiņiem priekš līdz pat 10 cilvēkiem) un skaļu deju mūziku, tomēr priekš iepazīšanās vieta tā ne pārāk. Vakara (pareizāk sakot, nakts – jo tusiņi Faliraki sākas tikai ap 23:00) gaitā ieklīstam bārā/klubā ”Bedrock” uz Klubu ielas (Club street). Karaoke, daudz meiteņu, jautrs noskaņojums – tieši tas, kas vajadzīgs. Saskatos ar kādu meiteni no Velsas, parunājamies, tomēr tad saprotu, ka īpašas intereses iepazīties viņai nav. Vēlāk sāk kļūt mazliet garlaicīgi un ap 1:30 pa ceļam uz viesnīcu ieejam vienā no Faliraki populārākajiem klubiem ”Bed” (arī uz Klubu ielas). Par spīti pārsteidzoši augstajai ieejas maksai (20 EUR par personu) tūlīt saprotu, kāpēc tā :) Esam ietrāpījuši klubā katru piektdienu notiekošajā ”Foam party” (putu ballīte) – vairums apmeklētāju ir peldkostīmos, visapkārt putu mākoņi (uz grīdas pastāvīga putu kārta ceļu augstumā, bet vietām pat līdz viduklim), jautra mūzika un pārpilnam nejaušu putu apņemto un slideno ķermeņu saskaršanos pustumšajā kluba atmosfērā… :) Diemžēl jāsaka ka, salīdzinot ar Latvijas klubiem, meitenes šeit nav ne tuvu tik simpātiskas (izņemot kādu meiteni no Ungārijas, kura – kā izrādās – tur ir kopā ar vecākiem :) ). Tomēr izdejoties gan dabūjam pēc pilnas programmas! Ap 3:30 esam atpakaļ viesnīcā. 2.diena, 19.jūlijs Mazu vilšanos sagādā viesnīcas ”brokastis” – baltmaize ar desu / sieru / ievārījumu (kuru veids nedēļas garumā tā arī nemainās). Nav ne omletes, ne vārītu olu, ne cīsiņu, ne salātu, nekā… Un arī kafija ir pieejama pārsvarā tikai pus-izmazgātās krūzēs. Tomēr labāk tā nekā vispār nekā :) Un galu galā – 2* viesnīca ir 2* viesnīca. Pēc brokastīm pirmo reizi dodamies pacepināties Faliraki pludmaļu saulē. Sauļošanās prieki, iznomājot saulessargu un guļamos beņķīšus, maksā 7 EUR uz 1 dienu 2 personām (tātad 3.5 EUR/personu). Sajūtas, kādas rodas guļot siltas jūras krastā, domāju, ka nav vērts aprakstīt. Tomēr – atšķirībā no Latvijas – šeit nedaudz nošokē drosmīgās (man-viss-vienalga-attieksmes?) meitenes, jo tieši mūsu priekšā mierīgi bez krūšturiem sauļojas un iet peldēties 3 britu daiļā dzimuma pārstāves :) Un, paveroties apkārt, netrūkst arī citu drosminieču. Un vispār jau Faliraki ir arī nūdistiem speciāli paredzēta augstu klinšu ieskauta klusa pludmale mazliet tālāk ārā no pilsētas. Tuvojoties vakaram, noīrējam motorollerus un, iesildoties nākošās dienas plānotajam ceļojumam uz Lindosu, dodamies nelielā izbraucienā. Jāpiebilst, ka motorolleri ir ļoti izplatīts pārvietošanās veids Rodas salā. Faliraki ir ļoti daudz to īres punktu. 1 motorollera īre maksā 15 EUR/diennaktī un – kā sapratu – ar mūsu standarta 'B' kategorijas vadītāja apliecību drīkst vadīt aparātus ar līdz 120 cc dzinēja tilpumu (tomēr arī ar 80-90 cc motoru pilnībā pietiek, lai attīstītu braukšanas ātrumu līdz 90 km/h – lielākā ātrumā pa Rodas salas vējainajiem un līkumotajiem piekrastes ceļiem pabraukt ar šāda tipa transportlīdzekli arī īpaši nav iespējams). Vēlāk ap 22:00 atkal dodamies centra virzienā. Nesteidzīgi vērojot garāmgājējus, nobaudam pa pāris dzērieniem vienā no jaukajiem Faliraki kokteiļbāriem (fantastiski ērto krēslu un laipnās apkalpošanas dēļ iesākam tur lielāko daļu no mūsu centrā pavadītajiem vakariem). Turpinājumā dodamies uz jau pārbaudītām vērtībām – ”Bedrock”. Tomēr, literāri nepareizi izsakoties, ar nožēlu jāatzīst, ka ‘pārbaudītās vērtības’ šajā gadījumā ļoti ātri zaudē savu vērtību :) Ir pazudis pirmā iespaida plīvurs un tagad daudz asāk duras acīs jauno un pēc dzeršanas izslāpušo un skaļo britu jauniešu (pusaudžu?) ordas (jā, viņus tur pilnīgi masveidā vilina!). Kaut kā pazudis labais noskaņojums un mājup dodamies samērā agri. 3.diena, 20.jūlijs Dienas pirmo pusi pavadām pie viesnīcas baseina, kur, atšķirībā no pludmales, saulessargi viesiem ir bezmaksas. Plus vēl taču arī labāk jāievērtē mūsu viesnīcas iedzīvotājas :) Pa brīžiem iemetam acis viesnīcas pieņemšanā atrodošajās datorā (internets maksā 0.5 EUR/8 min) un uzspēlējam biljardu (viena partija 1 EUR). (Prombraucot, rezultāts biljardā ir aptuveni 19 pret 7, tātad esam kopumā izspēlējuši gandrīz 30 partiju.) Pēcpusdienā ar iepriekšējā dienā noīrētajiem motorolleriem dodamies izbraukāt Faliraki un tās tuvāko apkārtni. Šeit arī uzduramies augstāk-pieminētajai nūdistu pludmalei. No kalniem skaidri saskatāmais gaiši zilais ūdens un tajā esošie akmeņi nejauši mudina nomēģināt niršanas (snorkeling) priekus. Aprīkojumu (brilles + trubiņu elpošanai) var iegādāties gandrīz jebkurā veikalā. Cena no 5-15 EUR par komplektu. Ja neesat nekad šo prieku izbaudījuši, taupīt šeit nevajag! Gūtie iespaidi (pārsteigums, cik skaidri viss zem ūdens saskatāms; dažādās zivis, akmeņi, gliemežvāki; savādā un neaprakstāmā pirmatklājēja sajūta) liks šai investīcijai atmaksāties jau pirmajā reizē. Garantēju! :) Vēlāk, tā kā populārāko apmeklējamo Faliraki klubu sarakstā vēl trūkst vairāki ķeksīši, vakarā atkal dodamies uz centru. Ievērtējam uz Klubu ielas atrodošos Q-Club. Klubs tāds pamazs, piepīpēts un rada padrūmu iespaidu. Piedevām vēl ar nožēlu nākas secināt, ka arī tur saimnieko jaunie briti. Visbeidzot, kad klubā uz minūtēm 10 pazūd elektrība, pieņemam lēmumu dislocēties viesnīcas virzienā. Atceļā vēlreiz ieejam ”Bedrock”, tomēr arī tur tas pats :( 4.diena, 21.jūlijs Tad beidzot bāri un klubi ir apnikuši. Esmu arī nācis pie secinājuma, ka vairākums meiteņu šeit nav ieinteresētas iepazīties. Britu meitenes pārsvarā ir atbraukušas vienkārši nodoties alkohola ”priekiem” savā kompānijā; simpātiskās vācietes ir iedomīgas un neizrāda gandrīz nekādu interesi; bet citu meiteņu Faliraki patiesībā arī īpaši vairāk nav. Ko darīt? Jādodas beidzot apskatīt Rodas salā atrodošies dabiskie, vēsturiskie un ar kultūru saistītie jaukumi. Ap 11:00 atkal iznomājam 2 motorollerus un dodamies apskatīt slaveno Lindosas cietoksni, kas atrodas aptuveni 35 km attālumā no Faliraki. Jābrauc kādas 30-40 min. Pa ceļam pārsteidz vairāki tilti pār izkaltušām upēm (kā vēlāk uzzinām, Rodas salā lietus pēdējo reizi bijis šī gada martā...) un skaistie dabasskati. Vienā no tādiem brīžiem atmiņā uzaust akmeņainā un kalnainā sākum-aina no 2004.gada filmas ”Troja”. Galvā sāk skanēt filmas ievadmelodija () un pārņem tāda savāda, vārdos grūti izsakāma sajūta... Lindosa patīkami pārsteidz. Pilsēta ir ļoti skaistā vietā, tās šaurās ieliņas (ietves) īpašas, un cietoksnis arī noteikti ievērības un ieejmaksas (6 EUR/personu) vērts. Mazliet traucē svelme, taču tas viss pieder pie lietas :) 5.diena, 22.jūlijs Dienu pavadām pludmalē, sauļojoties un nirstot. Pusdienās vietējā piejūras restorānā nomēģinu lielās garneles (tīģergarneles?) – tomēr secinu, ka garša un sasniegtā izsalkuma remdināšanas pakāpe neatspēko cenu un ilgstošo lobīšanas procesu. Ķēpa lielāka nekā gūtā bauda. Vakarā izstaigājam ļaužu pārpilno Faliraki atrakciju parku un mūkam no melnajām (ceru, ka tas ir korektākais veids kā to pateikt latviešu valodā) zīlētājām, kas mūs grābj aiz rokas :) Naktī mazliet traucē gulēt vakarā pa balkona durvīm iekšā salaistie odi. Pamostos ap 4:00 un dodos uz vannasistabu. Ieslēdzot gaismu, miegainums pajūk kā nebijis, jo 30 cm attālumā no manis tup un groza antenas liels un kārtīgs dienvidzemes tarakāns. Šermuļi pārskrien, tomēr gandrīz nekavējoties lieku lietā Irānā gūto tarakānu-sišanas pieredzi un pēc brīža cīņa jau ir vainagojusies ar manu uzvaru. Lieki pieminēt, ka uzzinot, kādi draudziņi naktī ložņā pa mūsu numuru, aizmigt grūti. Pārņem neizsakāmas ilgas pēc Latvijas un uz mirkli pat prātā iešaujas doma nākošajā rītā sapakot mantas, paņemt prāmi un bliezt uz Atēnām, pēc tam no turienes kaut kā uz Rīgu :) Tomēr tad nogurums dara savu un nekāds konkrēts lēmums pieņemts netiek. Bet no rīta jau lietas vairs neizskatās tik melnas kā naktī. Un, kad ar brālēnu vēl kārtīgi izsmejamies par to skatu (ko gan viņš varēja padomāt, pieceļoties naktī un redzot, ka es ar dvieli dauzu grīdu :D), paliek jau pavisam labi :) 6.diena, 23.jūlijs Nekā ievērības cienīga. 7.diena, 24.jūlijs Tā kā šī ir pēdējā pilnā mūsu ceļojuma diena, atkal iznomājam motorollerus un dodamies ekskursijā caur Apollonu uz Rodas salas rietumu krastu, pēc tam uz ziemeļiem līdz Rodas pilsētai. Salas vidiene Profiti Ilias augstienē ļoti skaista. Stāvie kalni, labi asfaltētie ceļi ar neskaitāmiem līkumiem, gandrīz nevienas mašīnas, un koku sniegtā ēna ļauj šo braucienu veikt ar baudu. Tomēr, braucot lejup pa ceļiem, jāuzmanās – vienā no klinšainajiem pagriezieniem manis aprēķinātais bremzēšanas ceļš izrādās mazliet garāks nekā īstenībā iespējamais un tikai par mata tiesu izvairos no nelielas ietriekšanās klintīs. No kāda kalna skatupunkta tālumā ievērojam dūmu mākoņus un saprotam, ka tie noteikti ir ziņās pieminētie mežu ugunsgrēki, kas plosās Rodas salas dienvidu daļā. Šeit der pieminēt, ka divas dienas iepriekš Faliraki mūs pārsteidza melni ”negaisa” mākoņi. Tikai vēlāk uzzināju, ka tie ir bijuši nevis mākoņi, bet gan tieši šie ugunsgrēku dūmi. Ap pusdienlaiku ierodamies Rodas pilsētā. Braukt ar motorolleri samērā bīstami. Zīmes un noteikumus saprast nav laika un iespēju, vairāk vadamies pēc principa – ‘kā citi, tā mēs, un cerams beigsies labi’ :) Visbeidzot nonākam pilsētas centrā pie slavenās Rodas viduslaiku pils. Šis pilnīgi noteikti ir viens no objektiem, ko Rodā ir vērts apskatīt. Cerams, galerijā esošās bildes sniegs jums nedaudz labāku ieskatu :) 8.diena, 25.jūlijs 8:00 paēdam brokastis un pāris stundu vēl ķeram Rodas sauli. Tad sapakojam somas un ap 12:00 izčekojamies no viesnīcas. Līdz 15:25, kad mums pakaļ ierodas transfēra busiņš uz lidostu, atstājam mantas viesnīcas pieņemšanā un dodamies uz pilsētu nobaudīt pēdējās grieķu pusdienas, kā arī iegādāties suvenīrus līdzvešanai. Diagoras lidostā vēl uzņemu pēdējos kadrus ar pāri jūras šaurumam esošajiem Turcijas krastiem un tad jau arī pienāk laiks atvadīties no Grieķijas un saulainās Rodas salas. Ceļojums ir galā. Noslēgumā pāris secinājumi: - Cerības attiecībā uz Faliraki diemžēl nepiepildījās. It kā jau kā tusiņu kūrorts tas ir ok, vienīgi esiet gatavi pieciest liela daudzuma alkoholu salietojušos britu jauniešu klātbūtni un neceriet uz vieglu iepazīšanos ar skaistām un pēc-piedzīvojumiem-izslāpušām meitenēm :) - Roda kā sala – redzētais pārsniedza cerēto. Varbūt mazliet par saulainu un karstu, bet kādai gan jābūt salai, uz kuru brauc, lai garantēti dabūtu kārtīgi izpeldēties un nosauļoties? :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais