Ceļojumā ar bērniem uz Polijas ezeru zemi Mazūriju. www.lindatravel.lv

06.09.2013
10 min lasīšanai
82 foto

Jau sen bijām domājuši, ka vajadzētu doties kādā ģimenes ceļojumā uz ārvalstīm ar auto. Bet šoreiz darbu un ikdienas steigas dēļ nebijām kārtīgi saplānojuši un izlēmuši kad un uz kurieni brauksim- uz Lietuvu, Poliju vai Vāciju…

Augusta priekšpēdējā sestdienā no rīta pamodušies, abi ar vīru saskatāmies un izlemjam, ka nu ir pēdējais brīdis doties iecerētajā vasaras braucienā. 3 stundu laikā diezgan raitā ritmiņā un ne bez stresa sapakojam ceļojumam ar nakšņošanu teltīs kempingos nepieciešamās mantas, sametam tās savā Vito busiņā un uzsākam braucienu virzienā uz Kauņu, jo sākotnējā iecere ir apskatīt Lietuvā vēl neredzētās vietas.

1.diena. 24.08.2013.

Ceļojumā dodamies pilnā ģimenes sastāvā- mēs ar dzīvesbiedru un mūsu abi dēliņi- 2gadnieks Reinis un 6gadnieks Markuss. Šādā sastāvā uz ārzemēm dodamies pirmo reizi, tādēļ esam nedaudz nobažījušies par to, kāds izvērtīsies šis brauciens. Uztveram to savā ziņā kā izmēģinājumu tam, vai esam gatavi ceļot ar auto uz vairākām dienām kopā ar abiem bērniem un vai puikas jau ir gana lieli, lai godam izturētu šādu ceļojumu un izbaudītu to.

Pa ceļam, protams, atceramies šādas tādas steigā piemirstas lietas- piemēram, to, ka navigācijā nav ieliktas kaimiņzemju kartes, kā arī neesam paņēmuši līdzi akumulatoru fotoaparātam un tātad nevarēsim neko ceļojumā nofotografēt. Abas problēmas veiksmīgi atrisinām lielveikalā pirms pašas Kauņas, nopērkot akumulatoru un ielādējot aifonā trūkstošās navigācijas kartes. Puikas tikmēr aizrautīgi vēro haizivju un citu okeāna zivju peldēšanu milzīgajā lielveikala akvārijā.

Kauņā iebraucam jau ap 17:00 vakarā, bet vēl uzspējam apmeklēt Kauņas Zoo (atvērts līdz 19:00, ieejas maksa pieaugušajiem – 12 LTL jeb 2.50 Ls, bērniem līdz 7.g.v. par brīvu). Tas ir Lietuvas vienīgais valsts Zoo dārzs un pastāv jau 75 gadus. Zoo dārzā ir iespējams apskatīt ap 200 dažādu sugu pārstāvjus (kopā ap 2000 dzīvnieku). Mēs, protams, neceram ka Kauņas Zoo varētu būt interesantāks par Rīgas Zoo, tomēr abi ar vīru esam diezgan vīlušies tajā, ka Zoo šķiet nav piedzīvojis renovāciju pārdesmit gadus. Dzīvnieku mājām apdrupis apmetums, koka ēkām nolupusi krāsa, krātiņu režģi pamatīgi sarūsējuši, lielākoties pie būriem valda nepatīkamas dzīvnieku smakas. Man kļūst žēl nabaga dzīvnieciņu, kas iesprostoti šaurajos būros un kuriem nav pietiekami plašas teritorijas, kur izskrieties.

Protams, visi spriedumi jau tiek izdarīti uz salīdzinājuma pamata un tā kā viens no pēdējiem mūsu apmeklētajiem Zoo bija Guandžou Zoo Ķīnā, kurā bija tik daudz dzīvnieku un tik plašās teritorijās, kā nekur citur neesam redzējuši, tad iespējams esam pārāk kritiski pret Lietuvas Zoo. Tomēr fakts, ka Rīgas Zoodārzs ir daudz pārāks par šo, ir nenoliedzams. Šeit arī dzīvnieku skaits ir mazāks- tikai viena žirafe, viena lauva, viens tīģeris...Daudzos būros un aplokos dzīvniekus vispār nemanām. Arī vide šķiet nesakopta- taciņas piebirušas ar lapām, koka kāpnes salūzušas. Tomēr redzam arī dažus tādus dzīvniekus, kādi nav Rīgas Zoo- piemēram sniega leopardu un paviānus.

Mūsu puikām Zoo gan patīkJ Viņi ar interesi meklē interesējošos dzīvnieciņus, skatoties bukleta kartē, un ar prieku vēro to rotaļas aplokos un krātiņos. Īpaši viņus sajūsmina paviāni, žirafe, kaziņas un ronis. Vēlāk vakarā puikas stāsta, ka Zoo apmeklējums viņiem bijis interesantākais dienas notikums.

Pēc Zoo, kurā pavadām stundu un tās laikā arī lielāko daļu dzīvnieciņu apskatām, iestatām navigācijā Kauņas Kempingu un pēc nepilnu 15 min brauciena navigācija aizved mūs līdz jaukam kempinga placim „Kaunas Campinn” Lampedis ezera krastā ar mākslīgi izveidotu plašu smilšu pludmali un ar visām nepieciešamajām ērtībām nakšņošanai (WC, duša ar siltu ūdeni, labi aprīkota virtuve). Te ir pat nožogots bērnu rotaļu laukums, tenisa korts, basketbola laukums un āra trenažieri. Kempingam ir pietiekami plaša teritorija un vieta, kur saulainā laikā paslēpties ēnā zem priedēm. Tā kā ir jau tūrisma sezonas beigas, tad kempinga busiņu te ir maz un mēs esam vienīgie, kas nakšņo teltī. Priecē tas, ka kempinga koplietošanas telpas ir tīras un kārtīgas, teritorija sakopta un apmeklētāji uzvedas klusi.

Par nakšņošanu kempingā samaksājam 54 LTL (ap 11.50 Ls) un ķeramies pie telts celšanas un vakariņu gatavošanas darbiem. Lai gan kempingam ir sava virtuve, tomēr izvēlamies gatavot ēst uz līdzi paņemtās gāzes plītiņas turpat pie savas telts, jo tā šķiet omulīgāk. Puikas tikām dzīvojas pa rotaļu laukumu vai būvē bizbizmārītēm mājiņas turpat priežu pavēnī.

Vakariņojot vērojam saulrietu tālumā aiz ezera un esam ļoti labā noskaņojumā omulīgi pavadot vakaru ģimenes lokā.

Nakts gan ir diezgan nemierīga, jo jaunākajam dēliņam ir bail naktī gulēt teltī kopā ar brāli lielās ģimenes telts bērnu „istabiņā”. Viņš vairāk kārt naktī mostas un sauc pēc mammas, kamēr no rīta puses paņemu bērnu blakus. Iespējams, ka viņa naktsmieru traucē gan tumsa kempinga teritorijā. gan autobraucēju radītais troksnis, jo te pat garām kempingam ved šoseja, pa kuru visu nakti kursē fūres. Naktī ir arī diezgan drēgns (ap 11 grādi) un no rīta deguni visiem nosaluši.

2.diena. 25.08.2013.

No rīta pabrokastojuši kempingā, esam gatavi doties tālāk pretī piedzīvojumiem. Izlemjam, ka ja jau beidzot esam saņēmušies un izbraukuši no mājas, tad jābrauc tālāk- vismaz līdz Polijas ezeru zemei. Tādēļ ap 12:00 uzsākam braucienu līdz nulle kā nospraustajam ceļojuma galamērķim- Mazūrijai jeb ezeru zemei Polijā. Līdz Mikolajku pilsētiņai, kas tiek uzskatīta par Mazūrijas vasaras galvaspilsētu, mums jāveic 3.5 stundu garš pārbrauciens, kura laikā puikas nočuč pusdienas laika miedziņu.

Iebraucot Polijā, Lietuvas līdzenumus un platos ceļus nomaina cita ainava- te braucam pa līkumotiem, samērā šauriem ceļiem pāri pakalniem un garām ezeriem. Ainavas ir jaukas un laiks ceļā paiet ātri.

Ap 15:30 esam ieradušies Mikolajkos, kas izrādās ir interesanta, šarmanta un jauka Polijas kūrortpilsētiņa, kas atrodas pa vidu starp Mikolajkas un Talti ezeriem, netālu no valsts lielākā ezera Šniardvi, kura platība pārsniedz 100 kvadrātkilometrus. Laiks ir saulains un mēs dodamies pastaigā pa plašo Mikolajku promenādi, kas pilsētiņai piešķir kūrorta šarmu- te ūdens malā rindojas brīvdabas kafejnīcas, suvenīru tirgotavas un ostiņā noenkurojušās neskaitāmas jahtas un motorlaivas. Varam vērot rosību uz jahtām un motorlaivām, kas šeit pietauvojušās. Mazais puika nemitīgi izjautā tēti par jahtām- kas tas un kas tas un kāpēc tāda stūre un tāds motors u.t.t. J Var redzēt, ka puikam ir interese par rosību uz ūdens.

Ir pārsteidzoši interesanti vērot arī to, kā Mikolajku arhitektūrā poliskā krāsainība savijusies ar prūšu laiku pildrežģu mājām ar koka balkoniņiem. Spilgtās, raibās nojumes piestiprinātas pie ēkām ar rudiem dakstiņu jumtiem. Vasaras svinēšanas noskaņu pastiprina ziedu kompozīcijas.

Mikolajkus, šķiet, iemīļojuši gan paši poļi, gan dažādu ārvalstu viesi (īpaši vācieši), jo te valdošā gaisotne ir demokrātiska un viesmīlīga, bez snobisma un īpašām ambīcijām.

Papusdienojuši kādā no promenādes krodziņiem, kur cenas ir ļoti demokrātiskas (77 PLN jeb ap 13 Ls pusdienām un dzērieniem ģimenei), tālāk dodamies uz Tropikana akvaparku, kas atrodas viesnīcas kompleksā "Gołębiewski". Lielā 4 zv. viesnīca majestātiski paceļas pakalnā virs Mikolajku pilsētiņas. Viesnīcas pagalmu rotā skaistas strūklakas, par kurām prieks bērniem. Viņus priecē arī bērnu rotaļu laukums ar daudzveidīgajām plastmasa un koka atrakciju iespējām mazajiem apmeklētājiem. Vēlāk jaunākais puika atceras šo rotaļu laukumu kā interesantāko ceļojuma izklaidi;)

Akvaparks ir atvērts līdz 21:00 vakarā, tādēļ tā apmeklējumu esam atstājuši uz dienas noslēgumu. Par ieeju akvaparkā samaksājam 78 PLN par 1.5 stundu, bet tā kā baseinos uzkavējamies 2 stundas, tad pa papildus pusstundu jāpiemaksā vēl 30 PLN klāt (tātad kopā par 2 stundu apmeklējumu ģimenei ap 18.50 Ls.

Ūdens atrakciju parks ir tiešām liels un ļoti piemērots atpūtai ar bērniem, jo te ir vairāki bērnu baseini ar ļoti siltu ūdeni. Izmēģinām arī vairākus no šeit esošajiem džakuzi. Mūs pārsteidz džakuzi ar putām, kas arī bērniem šķiet aizraujošs pasākums, jo viņiem patīk spēlēties ar gaisīgajām putām.

Ir arī vairāki āra baseini, no kuriem viens ir ar džakuzi sēdvietām visapkārt tam. No šejienes, relaksējoties džakuzi burbuļos, varam vērot Mikolajku ainavu visapkārt.

Vēl izmēģinām arī kādu no arompirtīm (ar eikalipta smaržu). Interesantas šķiet arī ledus pirts un sāls ala. Pa trubām gan nevaram šļūkt, jo iekrist ar mazajiem dziļā baseinā nebūtu diez cik patīkami.

Vecākais puika visvairāk priecājas par baseinu ar mākslīgajiem viļņiem, bet mazākajam savukārt no viļņiem bail.

Diemžēl jaunākajam dēliņam ātri vien apnīk mērcēšanās baseinos un sēdēšana pirtīs, jo peldēt viņš vēl neprot un sēdēt pirtī viņam šķiet garlaicīgi. Tad nu viņš mani visu laiku kaut kur velk un rausta un tā īsti prieka no baseiniem vairs nav ne man ne viņam. Secinu, ka ar mūsu divgadnieku kādu laiku uz ūdens atrakciju parku laikam vairs negribēšu iet….Kaut gan žēl apdalīt vecāko dēlu, jo viņam savukārt akvaparkā ļoti patīk, kaut peldēt viņš vēl neprot. Viņš prasa, vai rīt mēs atkal atbraukšot uz baseiniem….

Tā kā no baseiniem iznākam jau ar tumsas iestāšanos (20:30) un pēc pamatīgās izmērcēšanās, nakšņošana teltī drēgnajā augusta naktī vairs nešķiet aizraujošs pasākums, tad jautāju Gołębiewski viesnīcas administrācijai, vai viņiem nav brīvs kāds ģimenes numuriņš un kāda būtu pēdējā brīža cena. Administratore man atbild, ka vieta esot, bet cena šķiet nesamērīga- 160 eiro par nakti.

Tādēļ aši uzmeklēju internetā lētāko iespējamo naktsmītni Mikolajku pilsētiņā (ap 35 Ls) cerībā ka 21:00 vakarā kāds mūs vēl ņems pretī. Mums paveicas, jo, pateicoties navigācijai, pilsētiņā ātri atrodam apartamentu Miriam, kura saimnieki vēl ir nomodā un ar mieru mums dzīvoklīti izīrēt uz nakti. Tā nu tiekam pie kompakta, vienkārša apartamentiņa ezera krastā. No plašajiem logiem paveras skats uz ezeru un Mikolajku ostiņu.

Kamēr gatavoju vakariņas, puikas kašķējas (nevar sadalīt savas lego mantas). Droši vien tādēļ, ka pēc Latvijas laika ir jau 23:00 vakarā un acīmredzot jaunākais jau ir pavisam saguris un samiegojies. Secinu, ka ar maziem bērniem iekārtošanos naktsmītnē nevajadzētu atlikt uz gulēt iešanas laiku, jo citādi bērni vairs nevar sagaidīt vakariņas un omulīgs ģimenes vakars var izvērsties par „mazo ellīti”.

Kad beidzot esam tikuši līdz gultām, pēc samocītās iepriekšējās nakts, izbaudām saldu miedziņu līdz pat nākamās dienas 10:00 rītā.

3.diena. 26.08.2013.

Mūsu šīs dienas mērķis ir cita populāra Mazūrijas reģiona pilsēta- Gižičko. Tā atrodas tikai 45 min braucienā no Mikolajkiem, ceļam vedot gar neskaitāmiem ezeriem, pa kuriem tālumā redzam slīdam jahtas. Brīžiem ainava šķiet sirreāla, jo ir neierasti redzēt baltās jahtu buras uz lauku ainavas fona.

No Mikolajkiem uz Gižičko ir iespējams doties arī 3 stundu izbraukumā ar kuģīti, vērojot gan līksmus atpūtniekus, kas ezera piekrastes kempingos sabraukuši ar saviem kempinga busiņiem, gan fanātiskus makšķerniekus, gan laivotājus ar kajakiem.

Gižičko, atšķirībā no Mikolajkiem, ir paliela pilsēta ar plašām ielām, ko ieskauj dzīvojamo ēku arhitektūra poļu gaumē un plaši tirdzniecības centri, veikali, kafejnīcas, ar savu cietoksni un pasažieru ostu, kur pietauvojušās jahtas. Ejot pa gājēju tiltiņu no pasažieru ostas, nonākam jaunuzbūvētā gājēju ieliņā, kur valda vecpilsētas šarms. Tepat netālu ir arī pilsētas kanāls, gar kuru ved promenāde, kas ir lieliski piemērota nesteidzīgai pastaigai, vērojot jahtu un laivu rosību uz ūdens. Te ir arī bīdāmais tilts, kas noteiktos laikos ir pieejams autobraucējiem, bet pēc tam atkal tie aizbīdīts uz sāniem, lai pavērtu ūdens ceļu pilsētas kanāla intensīvajai jahtu, laivu un kuģīšu satiksmei, kas, mūsuprāt, arī ir interesantākais šajā pilsētā. Nevelti Gižičko tiek dēvēta par Polijas Venēciju, jo kuģu ceļš, kas savieno divus ezerus, ir māju ieskauts, un vietējie iedzīvotāji kanālu šķērso pa gājēju tiltiņiem, no tiem draudzīgi pamājot kuģīšu pasažieriem.

Arī mēs izlemjam doties izbraukumā ar kuģīti pa pilsētas kanāliem un ezeriem tās tuvumā. No pasažieru ostas (A piestātne), samaksājot 20 PLN par pieaugušo un 10 PLN par vecāko bērnu (mazajam visur ieeja par brīvu, kopā par ģimenes braucienu ap 8.50 Ls), kāpjam kuģīti, kas stundas laikā izvizina mūs pa 3 ezeriem un 3 kanāliem, kas šos ezerus savieno vienotā ūdens ceļā. Lai gan uz ūdens ir vējains (īpaši braucot pāri lielajiem ezeriem) un esam nosaluši, tomēr ir interesanti vērot, kā garām slīd citi kuģīši un jahtas, ēkas un tiltiņi. Arī puikas ir priecīgi par šo braucienu. Ceļabiedrs- polis, kas uz šejieni ar savu ģimeni atbraucis no Polijas dienvidiem, draudzīgi uzsāk sarunu ar mums, izjautājot par Latviju un ceļošanas iespējām pa to. Interesanti, ka viņam no Polijas dienvidiem līdz Mazūrijai bijis jāmēro tālāks ceļa gabals kā mums no LatvijasJ

Vēl nedaudz pastaigājam gar ezera krastu posmā no pilsētas kanāla līdz pasažieru ostai. Šeit ir gan pludmale, gan dažādas raibu raibās atrakcijas bērniem. Arī bezmaksas rotaļu laukums, ko izbauda mūsu puikas.

Ieturējuši vēlās pusdienas turpat ostmalas krodziņā (87 PLN jeb ap 15 Ls), šoreiz laicīgi braucam meklēt naktsmītnes vietu. Tā kā laiks šķiet silts (dienā ar 22 grādiem, bet naktī sola ap 15 grādus siltu), tad izlemjam atkal nakšņot kempingā. Atrodam Evelin kempingu nepilnus 10 km ārpus Gižičko centra. Mums patīk sakoptā kempinga teritorija ezera krastā kā arī ekonomiskās nakšņošanas izmaksas (35 PLN jeb ap 6 Ls par ģimeni, auto un telti). Šeit ir gan pansijas ēkas ar viesu istabām, gan krodziņš ezera malā, gan smilšu pludmale, gan jahtu ostiņa. Patīkami, ka kempinga teritorijā ir klusi un mierīgi.

Vakariņās uz savas gāzes plītiņas pagatavojam makaronu zupu un šoreiz iztiekam bez liela kašķa, jo puikas laicīgi tiek čučēt. Un man par brīnumu jaunākais noguļ bez pamošanās un mammas saukšanas līdz pašam rītam (iespējams tādēļ, ka kempinga teritorija ir apgaismota un visu nakti puiku telts puse ir gaiša, tādēļ arī nav no kā baidīties. Arī mājās puika pieradis, ka koridorā vienmēr tiek atstāta gaismiņa). Nakts te Mazūrijā ir siltāka kā aizpagājušā nakts Kauņā. Tādēļ no rīta neviens nesūdzas, ka būtu nosalis. Arī nekādu trokšņu nav bijis, kas traucētu naktsmieru. Tātad nav tā, ka mazais vēl nebūtu gatavs nakšņot teltī, bet drīzāk ir jāpadomā par ekonomiska apgaismojuma izvietošanu naktī telts „koridorā”- starptelpā starp vecāku un bērnu guļvietu nodalījumiem.

4. diena. 27.08.2013.

Rīts mūs sagaida ar spožu saulīti un burvīgiem ezera skatiem no kempinga jahtu ostiņas un balto smilšu pludmales. Gluži vai žēl, ka šodien jābrauc mājās, tomēr ir iekrājušies neapdarīti darbiņi un šķiet, ka pirmajam auto ceļojumam ar bērniem arī būs gana iespaidu gūts. Kad no rīta pie brokastu galda jautāju bērniem, kas viņiem no šī ceļojuma paliks atmiņā kā interesantākais notikums, vecākais puika atbild, ka tas bijis ūdens atrakciju parks, bet jaunākais apgalvo, ka visinteresantākais bijis rotaļu laukums ārpus ūdens atrakciju parka pie Gołębiewski viesnīcas.

Ap 11:00 uzsākam 500 km garo atceļu uz mājām, pa ceļam piestājot Suwalku pilsētā netālu no Polijas/Lietuvas robežas. Te, pilsētas centrā pie gājēju ielas, atrodam vairākus apavu veikalus, kuros par neticami zemām cenām (no 29-50 PLN jeb no 5-9 Ls par apavu pāri) iegādājam sandales, botiņas un rudens kurpes bērniem. Nopērkam arī šo to no drēbēm, kas bērniem nepieciešamas bērnudārza gaitām. Drēbes gan te ir līdzīgās cenās kā mūsu lielveikalos. Bet par ekonomiski iegādātajiem apaviem ir prieks. Jācer tik, ka tie izturēs vismaz vienu sezonu;)

Un tad atliek vēl ap 350 km līdz mājām, no kuriem lielu daļu laika puikas noguļ savu pusdienas laika miedziņa devu, bet mēs ar dzīvesbiedru dalāmies pārdomās un secinājumos par šo mūsu pirmo auto ceļojumu uz ārzemēm ar abiem bērniem kopā. Secinām, ka par spīti tam, ka ir bijuši vairāki momenti, kuros puikas ar savu kašķēšanos (īpaši jau jaunākais) mums ir pamatīgi pabojājuši nervus un esam jau bijuši gatavi nosolīties, ka pāris gadus viņus ceļojumos līdzi vairs neņemsim, tomēr ir bijuši ari ļoti jauki, ģimeniski un pozitīvi mirkļi, kas atsver visus stresus un kašķus. Secinām, ka kopumā šis ir bijis lielisks ģimenes piedzīvojums, kas rada kopības izjūtu, nostiprina komandas garu un veido kopīgas atmiņas. Pietam Mazūrija, izrādās, ir pārsteidzoši interesanta un ļoti piemērota īsam ģimenes ceļojumam gan nelielā attāluma, gan draudzīgo cenu, gan apskates objektu ziņā.

Jau tagad pārspriežam, kāds varētu būt nākamā auto ceļojuma galamērķis. Jo, ja jau 4 dienas esam ar godu izturējuši, tad nākamreiz varam mēģināt aizceļot vēl tālāk, piemēram, uz Vācijas atrakciju parkiem…