Rēzeknes vēsture bareljefos

  • 1 min lasīšanai

Pavisam nesen, tieši pirms pašiem pilsētas svētkiem, tilts pār Rēzeknes upi Atbrīvošanas alejā beidzot tika pilnībā pabeigts – tukšās vietas uz tilta margām aizpildīja bareljefi ar gadskaitļiem un vēsturiskajiem mūsu pilsētas nosaukumiem. Bareljefu autors – mākslinieks Aigars Zemītis, savukārt darbus metālā izpildīja specializēts uzņēmums „MD darbnīca”. Uz tilta ir četri bareljefi – tieši tik pat mūsu pilsētai ir vēsturisko nosaukumu: Rositten, Rzežyca, Režica un Rēzekne. Tagad ikkatrs, kurš iet pāri tiltam vai pastaigājas pa gājēju promenādi var iegriezties vēstures ritenī un nedaudz vairāk uzzināt vai atcerēties nedaudz piemirsušos dzimtās pilsētas vēsturi. Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālisti pastāstīja, ka Rēzeknei kā apdzīvotai vietai ir vairāk nekā tūkstoš gadu sena vēsture. Nosaukums „Rēzekne”, pēc valodnieku pieņēmumiem, ir seno latgaļu toponīms. Vietvārds „Rēzekne” ir sakarā ar līdzīga nosaukuma upi, kas tek cauri paugurainēm, ko sauca par rozām (rezēt – pacelt, izstiept). Sākotnējais upes nosaukums varēja būt Rēzīte, Rēznīte, un tikai vēlāk Rēzekne, no tā savukārt cēlies vāciskais, poliskais un krieviskais nosaukums.

Rositten – 1285 Pirmo reizi minēts Rēzeknes vārds rakstītajos avotos.

Jau 13. gs. 60. gados seno latgaļu zemju austrumu daļa bija vācu ordeņa rokās. Rēzeknes vārds dokumentos pirmo reizi parādās 13. gs. 80. gados, kur minēts, ka vācu ordeņa brālis Oto Pašedahs kopā ar saviem bruņiniekiem no Rēzeknes (de Rositen) uzbrucis pleskaviešiem Atzelē.

Rzežyca – 1561 Livonijas ordeņa mestrs paraksta līgumu par zemju nodošanu Polijas virskundzībā.

1481. gadā tagadējās Latvijas robežās iebruka Maskavas karapulki un to ieņēma, izpostīja daudzas pilis, tostarp arī Rēzekni. Livonijas ordenis saprazdams, ka nevarēs uzveikt Ivana Bargā karaspēku, 1556. gadā noslēdza vienošanos ar Poliju. 1558. gadā Ivana Bargā karaspēks ielauzās Livonijā un Livonijas ordeņa mestrs lūdz palīdzību no Polijas karaļa Sigismunda Augusta un 1559. gadā noslēdz līgumu, pēc kura ordenis ieķīlāja Polijai starp citām arī Rēzeknes pili. Jau 1561. gadā pēdējais ordeņa mestrs Ketlers Viļņā parakstīja līgumu par zemju nodošanu Polijas virskundzībā. 1562. gadā Rīgas pilī Ketlers nodeva Polijas kancleram Radzivilam ordeņa insignijas un senā Latgale nonāca Polijas sastāvā.

Režica (Режица) – 1772 Latgales pievienošana cariskajai Krievijai.

1772. gadā notika Polijas pirmā dalīšana, pēc kuras Latgale tika pievienota Krievijai, līdz ar to arī Rēzeknes miestiņš nonāk Krievijas impērijas sastāvā. 1773. gadā Rēzeknes miestiņš tika pārveidots par Pleskavas guberņas Daugavpils provinces apriņķa pilsētu, vēlāk (1802. gadā) Rēzekni nozīmēja par Vitebskas guberņas apriņķa pilsētu, kur tā skaitījās līdz 1918. gadam.

Rēzekne - 1920

1920. gadā pilsēta ieguva jaunu nosaukumu, jo vecais, kurš bija palicis pāri no Krievijas impērijas, nekādi neatbilda jaunās neatkarīgās Latvijas Republikas garam. Speciāla komisija darbojās, lai vairāku pilsētu un ciematu nosaukumus pieskaņotu latviešu valodas normām.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais