MAĶEDONIJA - 12dienas, 14valstis :)

  • 17 min lasīšanai
  • 12 foto

MAĶEDONIJA

Latvija – Slovākija – Serbija – Maķedonija – Horvātija –Bosnija un Hercegovina – Slovēnija – Polija - Latvija

‘’Nešausti sevi par to, ka nezini visas atbildes. Tev nav vienmēr jāzina, kas Tu esi. Nav obligāti jāiztēlojas kopaina, kurp tu ej. Dažkārt pietiek, ja zini, kas Tev darāms tūliņ.’’ /S.Kincela/ Vai tas ir iespējams mūsu drudžainajā ikdienā – Jāaaa, ja dodies ceļojumā un katra diena ir diena tikai Tev un Tavām sajūtām J

TDA ZĪLE (http://www.tda-zile.lv/) pēc spraigas sezonas ar atgriešanos A grupā, Ddziesmu un Deju svētkiem un 45gadu jubilejas koncerta, dodas pelnītā braucienā uz festivālu Maķedonijā-tad nu mazliet no katras ceļojuma dienas pēc kārtas...

11.08.2013.

Diena pavadīta drudžaini krāmējot lielo čemodānu – vai es to panesīšu?!? – kas to lai zina, bet ar mantām jānodrošinās 12 dienām J Tā tas ir – jo vairāk laika sagatavoties, jo grūtāk pieņemt lēmumus, it sevišķi pēc iepriekšējā dienā pieņemtajiem lēmumiem, kas būtiski manīs manu dzīvi un turpmāko ikdienu...

Mūsu jaukais autobusiņš – Zilonītis sāka savu ceļu no Rīgas, tad 21.00 bija Ķekavā – skan ceļa vārdi un tiek pasniegta dāvaniņa- rupjmaize, sīpoli un spēķis no mājās paliekošajiem, Vitiņa met apaļās kāzu jubilejas līgavas pušķi, ko noķer Kristīne un sadalām ceļotāju numuriņus, kas vēlāk izvēršas par operatīvu noteikšanu, vai visi ir ieradušies.

Lielāko ceļa daļu dziedam, dziedam un drusciņ uzēdam, jo visi ir gatavojušies pabarot izsalkušos. Zīle gurķīši vienmēr ir topā J

12.08.2013.

No rīta jau esam Polijā, pēcpusdienā Slovākijā. Pa ceļam Dardedzes Evita ierosina laika īsināšanas pasākumu- treniņu Greizajam kopmasam (https://www.facebook.com/GreizaisKompass?fref=ts), uzdodot dienas uzdevumu, kur katram tiek iedots kāds dejotāja numuriņš par kuru jāuzzina trīs lietas, kas patīk. Tas neapšaubāmi veicina arī dejotājceļotāju grupas saliedēšanos.

Pirmā mūsu apmešanās ir KOŠICE – Pension Platz hotelī (http://www.booking.com/hotel/sk/penzion-platz.lv.html). Pārsteidz numuriņu dažādība –katram savs iekārtojums un ērtības – sanāk kā laimes loterija, bet jautrība garantēta – no buduāra ar džakuzi līdz istabiņām, kurās nav iespējams elpot vai nedarbojas tualete. Reģistrēšanās ļoti laikietilpīga – katram tiek aizpildīta veidlapiņa ar pases datiem un dzīvesvietas adresi – joprojām gaidu kādu atklātnīti :D Paldies Gitiņai par pacietību J

Pastaiga pa Košici (http://lv.wikipedia.org/wiki/Ko%C5%A1ice), kas ir otra lielākā Slovākijas pilsēta izvēršas par interesantu un piepildītu pasākumu. Apmeklējam Sv.Elizebetes katedrāli ar visu tās piedāvāto gida pakalpojumu tūristiem – tiekam ievesti aizslēgtās kapenēs, apbedījumu pagrabā, uzvesti tornī ar lielisku skatu uz vecpilsētu kopumā, kur pamelē jau redzami daudzstāvu nami kā pie mums. Baznīcā ir neparasts altāris, kur atver kā grāmatu un maina noformējumu atbilstoši notikumiem – Lieldienas, Ziemassvētki utt. Tāpat jāatzīmē kāpnes ko nevar saskatīt no ārpuses, bet vijas tieši auģšup līdz pat baznīcas griestiem.

Mūsu grupiņa izvēlas vakariņot MedMalinā izvēloties nacionālos ēdienus un gardu, vēsu balto vīnu. Var minēt, ka šeit cieņā ir mārutki, sinepes, gaļa un maize. Gardajām vakariņām seko muzikālās strūklakas, pilsētas parka (ar ielu dejotājiem, baseinu un rotaļlaukumiem), Jākoba pils un citu objektu apskate. Visu iepriekš minēto varat aplūkot: http://www.visitkosice.eu/ – šogad šī pilsēta ir Eiropas kultūras galvaspilsēta-http://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/content/20121213STO04624/html/Marse%C4%BCa-un-Ko%C5%A1ice-Eiropas-kult%C5%ABras-galvaspils%C4%93tas-2013.-gad%C4%81 .

Mūsu lieliskā 7nieka ceļi ved krodziņu izpētē – cenas samērīgas un katrai gaumei. Ceļojumos neiztikt arī bez jaunvārdu un sava humora radīšanas – šī vakara hits ir un paliek – ‘’Next Time’’ – kad viesmīle neatnesot visas kokteiļa sastāvdaļas nezināja kā angliski pareizi pateikt, ka visu atnesīs, kad nesīs pārējos dzēriens, kautrīgi izstostīja- ‘’next time’’ :D

13.08.2013.

Rīta duša, gardas brokastis- visi mozī un gatavi turpināt ceļu. Pie viesnīcas izrādās ir tirgus ar augļim un dārzeņiem (vairumā kukurūza, plūmes, vīnogas, puķkāposti), kas visus pmodinājis ar skaļo darbošanos.

Ar čemodāniem pa pilsētas bruķi (kādu 1km noteikti) nākas doties uz autobusu, jo tuvāk piebraukt nav iespējams. Seko garš pārbrauciens ar autobusā ar vairāku robežu šķērsošanu un pasu parbaudi un zīmogu iespiešanu tajās.

Esam laimīgi nokļuvuši Serbijā, kur tās galvaspilsētā BELGRADĀ (http://lv.wikipedia.org/wiki/Belgrada) mums pievienojas gide- ļoti kolorīta dāma ar labām krievu valodas zināšanās, kas mūs iepazīstima un atklāj šo pilsētu pavisam citā gaismā. Šīs dienas hits – ‘’daragije gosti’’ (katra otrā teikuma sākumā) . Pirmo aplūkojam Sv. Savas baznīcu (Храм Светог Саве)– lai gan tā vēljoprojām ir tapšanas stadijā- tās celtniečibas vērienīgumu var saskatīt jau šobrīt. Kā gide stāstīja, tad paredzams, ka tajā varēs ietilpt ap 1000 koristu un 12 000 skatītāju. Banīcas tapšanas vēsture ir ļoti interesanta, bet atstāstīt īsi nevarēšu, jo neatceros visus konkrētos laikus un varas vīrus, kas pie tā strādājuši.

Tad nu Belgradā uzņemam arī mūsu iztrūkstošo posmu kopējās ceļotājgrupas komplektā Dīvu, kas mūs sagaida ar Rakiju (Serbijā populārāko dzērienu kā mums balzāms) un varam doties pusdienās gides ieteiktā restorāniņā, kas dažiem izvēršas par ne visai patīkamu piedzīvojumu ar vecām ribiņām (oficiānts atrunājas par īpašu smaržu no dūmiem) un plasmasas maisiņu gaļā (attaisnojas ar to ka tiek sautēts šādā iepakojumā). Manas vakariņas ir gardas – kartupeļu biezenis ar gulašu un atsevišķi pasūtīties salātiņiem, kas man izmaksā apaļus 1000 serbu dinārus – sajūtos kā bagātā kundze.

Vēlu vakarā iekārtojamies BigHostel (http://www.thebighostel.com/big-hostel-rooms-events-accomodation-belgrade-serbia.html), kur istabiņās esam pa 7-8- neņemt verā, ka vienai istabiņai ir pazudušas atslēgas, nestrādā kondicionieri, kāds palags ir ar matiem un dušas ir kopīgas ļoooti lielam cilvēku daudzumam, viss ir samērā OK J Nolikuši mantas, dodamies iepazīt naksnīgo Belgradu (tālajā 2009.gadā no mums to izdarīja tikai daži, bet pa šiem četriem gadiem daudz kas ir mainījies un arī pases viesnīcā vairs nepaņem un mūs nenovēro apsardze).

Tā bija lieliska 11nieka vakara pastaiga gar izgaismotu Kalemegdan cietoksni. Pārejot tiltu (te atrodas Donavas un Savas sateka) nonācām krastmalā ar baržām, kurās norisinās dažāda veida ballītes (http://belgradeatnight.com/bars/) ar skatu uz izgaismoto pilsētu. Mūsu izvēle ir Salsas Party- mūzika, jautrība, dejas, dejas, dejas. Iepazīstam jaukus cilvēkus, daži pat nodejo kurpes tā, ka mājup jādodas plikām kājām. 4.30 esam hotelī, lai pēc divām stundiņām dotos jaunos piedzīvojumos.

14.08.2013.

Rīts ar pnepārtraukti pārliktām zviedru galda brokastīm no 8 uz 8.30, tad 9.00 – no iekštelpām uz ārpus restorāniņu. 10 esam jau autobusā, lai tuvotos savam galamērķim. Atjaunoja ceļojumu tradīciju izlozējot slepenos draudziņus un lieki piebilst, ka tas izvēršas par vienu slepenu un pārsteigumiem piepildītu aktivitāti. Pēcpusdienā esam iebraukuši Maķedonijas (http://lv.wikipedia.org/wiki/Ma%C4%B7edonija) galvaspilsētā SKOPJE ), kur iekārtojamies VIPhotel http://www.wiphotel.com.mk/skopje/index.html) ar ļoti jaukiem numuriņiem. Dienas hits – ‘’Harēms’’. Bez vārdu runas dodamies apskatīt Skopji visā tās krāšņumā- iespaidīgi- divos gados izveidot pilnīgi jaunu pilsētu. Viss vienā marmorā, strūklakas viena par otru lielākas un ievērojamākas, apskatam arī Mātes Terēzes memoriālu, kas dzimusi albāņu ģimenēOsmāņu impērijaspilsētāSkopjē. Tā kā būvniecība vēl te rit pilnā sparā, noteikti reiz jāatgriežas šai pilsētā atkārtoti.

Vakariņas ēdam ļoti romantiskā restorāniņā ar rožainu interjeru- izbaudam lielisko, jau krēslaino skatu. Vēlāk, jau lielākā skaitā iekarojam citu krodziņu, kur nogaršojam vietējo saldo ēdienu piedāvājumu un bildējamies un jaunuzceltā tilta, lai ap 23 dotos saldā miegā.

15.08.2013.

Rītu iesākam agri, lai dotos vietējā, izslavinātā tirgus izpētē – gardi augļi, dārzeņi un lupatas- bet mazāks kā bijām domājuši un dzirdējuši. Vienā veikaliņā jau iepriekš minētais ‘’harēms’’ izvēlējās vienam kungam apavus un pārdevējām radīja interesi, no kuuras valsts mēs esam :D Vēl jāpiemin, ka kāzu un vakarkleitu veikali šeit ir uz katra stūra un izceļas ar krāsņumu, spīdīgumu, kuplumu, pērlēm.

Spīdīguma apžilbināti, mazliet nokavējam, bet 9.10 izbraucam uz mūsu Maķedonijas galamērķi OHRIDU (http://lv.wikipedia.org/wiki/Ohrida), kur piedalīsimies ‘’V International Folk Festivalā “Ohrid WAVES” ‘’(http://www.eaff.eu/en/festivals/65-v-international-folk-festival-ohrid-waves). Mūsu apmešanās ir pie Ohridas ezera, kas 1980.gadā, tāpat kā Ohridas pilsēta, tika iekļautsUNESCOPasaules mantojuma objektusarakstā. Viesnīciņu sauc Desaret (http://www.hoteldesaret.com.mk/) un tā atrodas pašā ezera krastā ar pludmali. Pārsvarā dzīvojam istabiņās pa trīs- ir labi, labāk kā 2009.gadā Serbijas festivālā. Pusdienas restorāniņā ar trīs ēdieniem. Pie galdiem sēžam pēc iedalīajiem numuriņiem, lai jautrāka ēšana. Skats pa logu ir vienreizējs – saules apspīdēta terase ar skatu uz ezeru- atliek tik ne par ko nedaomāt un baudīt, baudīt, baudīt.... Mūsu viesnīciņas interjers kā 60-70gados – mana darba ēdnīcas un vecā kantora stiliņā. Personāls laipns, (izņemot vienu sievieti, ko iesaucām par bargo kundzi – laikam grūti bija strādāt starp puišiem, kas visu laiku met acis uz apmeklētājām), bet neviens īsti nekomunicē angliski. Brīvais laiks līdz vakariņām paiet nemanot – lieliska pelde ezerā, deju programmas mēģinājums vestibilā pie viesnīcas numuriņiem un kārtējā treniņuzveduma veikšana Greizajam kompasam (bija jānofotogrāfējas kopā ar pieciem nezināmiem cilvēkiem vienā bildē- leiki teikt, ka tas izvērtās par vienu feinu un atraktīvu aktivitāti). Un tad jau klāt vakariņas – sākums liekas kā viens vienīg splezīrs. Pirmā nakts Ohridā paiet vairākās ballītēs – lielākā daļa sēž nevēdinātā vestibilā un sacenšas dziedāšanā un citās spēlēs, kas noslēdzas skanīgā pludmales ballītē ar dejām un peldēšanos, savukārt daļa – ‘’harēms+’’ dodas nakts ieskautās vietējās ieliņas apskatē, lai turpinātu jaukas sarunas pie ezara, veroties spožajā mēnesī, ezera šļakatās un ūdens šalkoņā.... Jāpiemin, ka viesnīcā nav ūdens un tā nav ierasta situācija, ko vietējie mēģina atrisināt, lai gan tas rada problēmas ar tualetes apmeklējumu un dušošanos, mūsu labsajūtu tas nesatricina un pacieīgi gaidām ūdens parādīšanos. Pašā vakarā iegriežamies restorāniņa ar sarkanu dizainu, vieglu, romantisku mūziku un krēsliem kā filmu režisoriem. Vēlāk divas blakus istabiņas pavadam laikuuz balkoniņa ar nākamo hitu ‘’Ivetu’’, kas labi garšo ar sulu. Par mums skaļāki ir Poļu folk muzikanti, kas šķiet var dziedāt 24h diennaktī, arī mūsu otra grupa nav klusāka :D Tā nu tika ap 3 naktī (kas šķiet jau kā normāls dienas režīms) dodamies pie miega, lai nākamajā dienā būtu atvērti jauniem piedzīvojumiem.

16.08.2013.

Rīts sākas ar pamošanos no čemodānu riteņiem, ko noturu par stipru vēju vai lietu un ceļos, lai glābtu uz balkoniņa izkārtos dvieļus. Ūdens JOPROJĀM nav – izdomājam dažādas viltības, lai neapmeklētu vajadzīgās iestādes savā numuriņā. Duša protams ezerā, kas ir pat spirdzinošāks un veselīgāks rīta rituāls.

Brokastis vairs neēdam pie saviem ierastajiem galdiņiem, jo mums par pārsteigumu ir ieradusies vēl viena grupa no Latvijas – tas ir bērnu tautas deju kolektīvs ‘’Randiņš’’ (http://kulturcentrs.wordpress.com/radosie-kolektivi-2/randins/) no Cēsīm, lai gan mums bijā pārliecība, ka šīs festivāls ir domāts pieaugušajiem un tajā būs pārstāvēta tikai viena deju grupa no Latvijas.

Šodienas festivāla programmā paredzēta OHRIDAS (http://www.tripadvisor.in/Attractions-g303864-Activities-Ohrid_Southwestern_Region.html) apskate ar gidu. Mums par lielu pārsteigumu šī ekskursija ir viens kolektīvisma gara veicināšanas pasākums, jo uz 6 kolektīviem ir tikai 2vi pavadoši cilvēki un viens gids –stāstītājs- jauna pieredze! Pilsēta ļoti skaista, vēsturiskais mantojums ievērojams (Samoil fotrress, antique theatre, St.Kaneo baznīca)- baznīcas, ieliņas amfiteātris ar brīnišķīgo akustiku (vēljoprojām lieli mākslinieki šeit sniedz koncertus un biļetes ir dārgas). Ekskursija tiešām ilgst līdz pusdienslaikam kā solīts. Gids un festivāla galvenais organizātors atzinīgi novērtē mūsu grupu kā labāko. Pa ceļam iegādājamies pirmos suvenīrus- krekliņi, rotas un pērles, ko vietējie izgatavo no Ohridas ezerā noķerto zivju zvīņām.

Kāpjot mūrī veldzējamies ar avota ūdeni un iegādājamies gardu saldējumu par 10naudiņām, kas ir daži santīmi. Atmiņā palikusi arī kolektīvu kopsapulce kādā vēsturiskā viet, kur jutāmies kā sasēdušies uz karstas pannas. Festivāla galvenais organizātors Zorans (kas neatlaidīgi atkārtoja, ka mums ir skaistas meitenes un mūsu grupa ir organizētākā) iepazistināja ar sevi, ar gidu un pārējiem festivāla dalībniekiem no 7 valstīm: Čehija, Izraēla, Turcija, Latvija, Polija, Krievija un Rumānija.

Vakarā kā neatņemama dienas sastāvdaļa ir veldzējošā pelde burvīgajā Ohrida ezerā (http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=141&what=36) un gatavošanās 1.koncertam! Pirms koncerta gājiens, bet ne tā kā jūs varētu iedonāties pa mazām, šaurām ieliņām, bet gar pašu ezera krastu ar skatu uz izgaismoto ezeru.... Dejojam 2.daļā un gaidīšana šķiet bezgalīga- šoreiz tiešām priecājāmies par tik daudz cilvēkiem – vietējiem un tūristiem, kas vēlējās ar mums nofotografēties, jo tas piepildīja brīvo laiku. Pirmājā daļā uzgavilējam ‘’Randiņām’’ un vēlāk saņemam atbildes saucienus savam riekšnesumam. Dejojam Gatvi, Saule brida rudzu lauku, Es izjāju Prūšu zemi un Sasala jūrīna. Skatītāju nav dauz un arī nav maz un pēc mūsu uzstāšanās ovācijas un aplausi ir sadzirdami.

Kārtējā nakts pelde un gatavošanās kārtējam tematiskajam tusiņam, kur ieteicams ierasties ģērbtiem brīvā stilā. Mūsu 143, 144istabiņas , kas ieguvis ‘’harēma’’ statusi šim pasākumam ģērbjas atbilstošā ietērpā un jūtas pavisam brīvi! Vēl tikai kopīgās naksniņas ar pasūtītajām picām, kas katram izmaksāja 100 naudiņas (ap 1.50Ls) un tusiņš var sākties.

Zīle vienā gultā? –jūs jautāsiet – es atbildēšu - jā, tas ir iespējams tikai un vienīgi ar repetitora neatlaidīgu darbu un dresūru!!! :D

17.08.2013.

Rīta pelde un brokastis. Jāpiemin slepeno draudziņu aktivitātes, kas nupat jau uzņēmušas vērienīgus apgriezienus. Savu slepeno draudziņu šobrīd varu raksturot kā romantisku, uzmanīgu, ar itālisku piesitienu – esmu saņēmusi vīnu, vasaras cepuri un stabulīti ar sirsniņām, kas tika pasniegta ar speciāli sacerētu mūzikas izpildījumu….

Šodien paredzēts izbraukumsar kuģīti uz labāko pludmali pie Ohridas ezera. Ohridas ezers ir lielsezersuzMaķedonijas RepublikasunAlbānijas robežas, dziļākais un vecākais ezersBalkānos. Ezerā unikālaekosistēmaar vairāk nekā 200endēmāmsugām.1979. gadā iekļautsUNESCO Pasaules Mantojumasarakstā. (http://lv.wikipedia.org/wiki/Ohridas_ezers).

Mans šī rīta svarīgākais uzdevums ir pieskaņot jaunajai cepurei atbilstošu tērpu, neskaitot peldkostīmu :D – lai man un draudziņam prieks.

Pēc brokastīm dodamies uz piestātni, kas ir burtiski turpat, kur dzīvojam. Kā vienmēr esam punktuāli, bet….. te nekas nenotiek pēc pulksteņa un nākas pagaidīt gozējoties saulītē un fotografējoties. Kuģītis ierodas ar skaļu mūziku un Zoranu (galvenais organizators) . Iekārtojamies pašā priekšgalā- kuģītis uzņem apgriezienus un sākas dejas, smiekli, ballīte! Pusdienlaika pārtraukumā esam nonākuši citā pludmalē, kur dots brīvais laiks 2-3h. Novērtējam un iemēģinām izslavināto pludmali, kas nav akmeņaina, apskatam vietējo tirdziņu, nobaudām Vinetas vārda dienas arbūzu un iestiprināmies vietējā restorāniņā ar romantisko skatu uz ezeru (atpazīstu atklātnītēs publicēto vienu no labākajām ainavām Ohridas ezerā). Un tad jau ballīte uz kuģīša var turpināties.

un tev viss kļūs skaidrs! Best of the best ballīti Zīle nobeidz ar rozīnīti – nokāpjot no kuģīša, kopā ielecot ezerā ar visām drēbēm, kas izraisa apkārtējo uzmanību un ovācijas.

Pēc vakariņām gatavojamies 2.koncertam, kuru paredzēts bija dejot pavisam citā vietā, bet…nekas nenotiek kā plānots un ne tādā secībā (kā laicīgākajam kolektīvam ļauj izvēlēties dejot ātrāk) – dejojam turpat kur iepriekš, tikai citu programmu – Ābraba polku, Mūžam citas nemīlēšu, Kreicburgas polku un Meitu māti .

Šī vakara tematika – ‘’Lazy’’ vakars, kas protams nenozīmē, ka visi pēc nogurdinošas un iespaidiem bagātās dienas dodas gullet, bet brīvā stilā čalojot un apspriežot pēdējo dienu notikumus, atpūšās….. Pie tam sagaidām Helēnas dienu, lai apsveiktu un samīļotu mūsu mīļo Martiņu, kas negaidot saņem serenādi no slepenā draudziņa –vairāku puišu izpildījumā. Jauks sākums vēl jaukākai dienai.

18.08.2013.

Jau saulrietā atvadamies no mūsu laiviņas un dodamies uz veisnīcu, lai sagatavotu nodošanai visus tērpus.

Laiks vakariņām, tērpu nodošanai un harēma+ fotosesijai, lai 21.00 dodtos uz uz kopējo noslēguma ballīti disenītes stilā ar dāvanu apmaiņu un diploma saņemšanu, kur jaunākās paaudzes dojotāji jau iekarsušo kustās mūzikas ritmos. Pieaugušo kolektīviem tiek pasniegts vīns un mazliet iekustamies deju ritmos arī mēs. Vienīgi mums par lielu pārsteigumu ballīte beidzas jua pusnaktī un nav organizētāji nav pelūdzami viņu mazliet pagarināt (plānojām 4 izbraukt ceļā un neiet gullet). Tā nu rodas dienas Hits ‘’Non-stop’’ ballīte, ko turpinam veisnīcas vestibilā ar mūsu mūziku un cietiem kolektīviem, kas ir tikpat pārsteigti kā mēs. Bet arī šeit pēc kāda laika mūs apciemo viesnīcas vadītāja ar apsardzi, kas paziņo, ka ballīte jāpārtauc, jo traucē naktsmieru citiem apmeklētājiem. Tā nu ballīte turpinās, bet jau klusāk un piezemētāk gan tur, gan numuriņos jau pamazām liekot mantas autobusā…..

19.08.2013.

Naksniņa pavadīta autobusā un rītā agri esam ALBĀNIJĀ (http://lv.wikipedia.org/wiki/Alb%C4%81nija). Vieni vienīgi sastrēgumi, brīvprātība un haoss uz ceļa- katrs baruvc kur un kā vēlas. Visapkārt netīrs, veini veinīgi mēbeļu veikali, ‘’ekskluzīvs’’ tualetes apmeklējums, visapkārt vieni mersedesi, kas pēc viņu domām ir katra albāņa mērķis, jo simbola dēļ skaitās svēta mašīna- pat mažgātavas ir atsevišķas.

Pusdienlaikā jua esam MELNKALNĒ. Pateicoties šoferīšiem, apbraucot5km garo rindu un ignorējot vietājā darbinieka bubināšanu, ietaupam pusdienas stāvēšanu uz robežas. Vieta skaista – vērojot to laiks autobusā paskrien nemanot.

Apstājamies HORVĀTIJĀ (http://lv.wikipedia.org/wiki/Horv%C4%81tija) - pilsētiņā Dubrovniki, kas ir valsts dienvidos izvietojusies pilsēta-cietoksnis. Dubrovnika jau 1 300 gadus ir slavena lieliem akmeņiem, izliktām ielām un laukumiem, augstām mājām, klosteriem, baznīcām, pilīm, strūklakām un muzejiem. To uzskata par vienu no skaistākajām Adrijas jūras piekrastes pilsētām. Dubrovnika iekļauta UNESCO pasaules vēstures un kultūras mantojuma saraksta zelta fondā. Kā 2009.gadā šeit ciemojoties jaureiz teicu (http://www.draugiem.lv/user/3596355/gallery/#/gallery/?pid=63759527)– pilsēta, kurā var iemīlēties – ak, cik jauki šeit atkal atgreizties…..

Šoreiz izvēlos iepazīt pilētu no cietokšņa, kas ieskauj Dubrovniku un neviļos, jo tā ieraugu vēl manām acīm neredzētus apvāršņus un šīs pilsētiņas krāšņumu. Šai apskatei seko ātras vakariņas fantastiskā krodziņā ar neapšaubāmi labāko servisu visā ceļojuma laikā – kaut kas vienreizējs….. jau kuro reizi nākas saprast, ka vēlētos šeit uzkavēties ilgāk, izbaudīt nesteidzīgus mirkļus un vērot saulrietu ar mīļoto cilvēku….

BET mums jādodas tālāk, jo jāpaspēj iekārtoties nu jau BOSNIJĀ UN HERCEGOVINĀ, Medjugorje , kur viesošos otro reizi (http://www.draugiem.lv/blogs/?t=my&pg=2#/user/3596355/blog/?p=1772227). Jauka, klusa un mierpilna naksniņa viesmīlīgajā baltajā divstāvu namiņā.

20.08.2013.

Pirmais darbiņš sanest čemodāniņus (ai kā liekas, ka vajadzētu mazāk mantu ņemt līdz) autobusā un 8.00 uz brokastiņām. Dots pavisam nedaudz laika, jo 11.00 jāstartē uz raftingu Omišā. Tā kā esmu kāpusi Medjugorjes(ir viena no kristīgās pasaules garīguma centriem)svētajā kalnā, tad pāris stundiņas vieglā solī izstaigāju pielsētiņu apskatot plašo svētbilžu, rožukroņu un citu nieciņu piedāvājumu, bet ja mums būtu bijis dot svairāk laika, noteikti kalnā uzkāptu vēl vienu reizi.

11.00 startējam uz mūsu ceļojuma gaidpilnāko un nezināmāko avantūru – raftingu (http://www.dalmatiarafting.com/hr/index.aspx) OMIŠĀ, Horvātija. Pa ceļam Enriko konstatē, ka uz robežas nav atgriezta pase, tādēļ nolemjam griezties atpakaļ, bet viss beidzas laimīgi un pat paspējam uz raftingu. Neesmu laivojusi pat Latvijā, bet bailes nejūtu, tikai patīkamu knudoņu vēderā par nezināmo. Instruktora pavadīvbā esam nokļuvuši CETINA (http://en.wikipedia.org/wiki/Cetina) upes krastā. Mūs sagaida smaidīgi, atrakstīvi puiši, kas vēlāk izrādās mūsu instruktori, kas mums izsniedz pa ūdens pudelei, vestei, kaskai un airim, kā arī krokšiem, ja nav atbilstoši apavi. Saņemam izsmeļošu informāciju kā rīkoties dažādās situācijās un ko kura komanda nozīmē- japiezīmē, ka instruktori komandas sauks latviski – turmo uz priekšu, pa labi, koki, laivā utt. Laivās sasēžamies pa7-8 un dodamies piedzīvojumā!!!

Esam sievišķīga laia, bet mums ir divi stiprie pleci : Arnolds un smaidīgais, uzmanīgais instruktors, kas interesējas par Latvju un to ko mēs darām. Sajūtas fantastiskas, lai gan jāpierod pie gumijām, kas cieši ieskauj pēdas. Skats burvīgs, laiks fantastisks, kompānija dziedoša un lielisk - ko vairāk var vēlēties. Pirmajā pauzītē iestiprinamies ar banānu un saldo batoniņu, lai turpinātu pa izvēlēto ceļu – peldi cauri alai, kurā ūdens temperatūra ir tikai 8 grādi. Pēc peldes varu nedaudz iedomāties kā ir kreosaunā. Ja kādam pēc šī piedzīvojuma ir auksti, tiek piedāvātas vējjaciņas, bet vējiņš ir silts un visi ātri apsildās. Nepārtraukti mūsu raftingam seko fotogrāfs, kas piefiksē īpašākos mirkļus.

Tad jau ir pienācis trešais posms ar iespaidīgākiem dabas skatiem – saule, kas gatavojas rietēt starp klintīm un romantisko kempingu, kur pēc instruktora teiktā btraucot pāri, kas vēlas labākos un skaistākos bērnus – jāska, ka ļoti romantiska vieta. Tātad latvieši – visi uz kempingu pie Cetinas upes!!! :D Visas laiviņas vienkopus apstājamies pie klints, kur var lekt un peldēties – ūdens dziļums šajā vietā ir 5-6 m – skats elpu aizraujošs. Starp klintīm ūdens dziļums pat sasniedzot 15m. Un nemanot ir pagājušas jau aptuveni 4 stundas un ‘’romantik uz priekšu’’ nokļūstam gala punktā, lai gan tā varētu airēties, airēties, airēties – vismaz līdfz saule noriet.

Sabildējamies ar instruktoriem, nododam inventāru, pārģerbjam siltas drēbītes un sasildamies ar rakiju. Kopā ar vadošo cilvēku pārrunājam piedzīvojuma iespaidus un sagaidām raftinga bilžu diskus. Ar patīkamu nogurumu, bet pozitīvisma pielildītu noskaņojumu ap 22 nonākam mūsu nākamajā hostelī Global (http://www.hostelworld.com/hosteldetails.php/Globo-Hostel/Sibenik/61970?sc_sau=sfab&sc_pos=1), kas atrodas ŠIBENIKAI Horvātijā. Esam istabiņās no pa 2-12- nākošreiz būs jābrauc kopā ar kādu pārītī :D Uzzinot, ka hotelī ir tā kā komandantstuna 23.00, nekas cits neatliek kā doeties jaukās pielsētas izpētē- ļoti burvīga vecpilsēta, ar jahtu piestātni un kūsājošu nakts dzīvi.... Guļam gandrīz autoostā, tāpēc aizveram logus lai ļautos pāris stundu ilgam miegam.

21.08.2013.

Kā katru rītu, dienu sākam agri, lai nezustu ne stundiņa un mums būtu iespēja redzēt visu iecerēto u vēl vairāk.

8.00 dodamies brokastīs, kas ir ārpus hosteļa – jauka, romantiska vietiņa ar nosaukumu ‘’Nostaļģija’’ (https://www.facebook.com/pages/Buffet-Nostalgija/131109086964505?sk=photos_stream). Kā jau kārtīgi ceļotāji, arī Zīle nav izņēmums, kas vēlas paēst sātīgas brokastis, lai dienas laikā nav jāklausās burkšķoši vēderi. Tā nu šīsdienas hits ir ‘’vai pankūkas brokastīs ēdi?’’ :D- par pārējo lai vēsture klusē, jo dzīvespriecīgo ceļojuma noskaņu, dažu pankūku trūkums, nemazināja. 9.00 jau mūsu ‘’Zilonītis’’ ved mūs uz kādu lielisku vietu, ko sauc pat KRKA dabas parku (http://www.npkrka.hr/) ŠIBENIKĀ (http://en.wikipedia.org/wiki/%C5%A0ibenik)- reģions ir viens no Vidusjūras klusākajiem nostūriem, kur vēl joprojām ir vieta un laiks, lai veiktu atklājumus fascinējošajā un dažādajā ainavā. Lai izstaigātu un izbaudītu šo burvīgo dabas radīto brīnumu ir nepieciešama vai vesela diena- bet dejotāji to var pāris stundās- un izstaigāt, gan nopeldēties, gan uzrīkot vecmeitu un vecpuišu ballītes jaunajam Zīles Pārim, kas izvēršas par jauku saliedēšanās pasākumu ar kārtību smieklu devas uzņemšanu. Jāsaka, ka daļu burvības neredzam lielā sausuma dēļ un atliek vienīgi iedomāties, cik krāšņi te izskatās pavasarī. Salīdzinājumā Plitvices ezeru parks man 2009.gadā tikās daudz labāk (http://en.wikipedia.org/wiki/Plitvice_Lakes_National_Park vai skatīt iepriekšējo ceļojumu aprakstus).

Nonākot pie ūdenskrituma, kur ūdens ir tik zaļš un aicinošos, daļu laika pavadam tajā veldzējoties, gūstot enerģiju un pozitīvisma devu turpmākajām dienām- kaut varētu šeit uzturēties mazliet ilgāk un nesteudzīgi izbaudīt šo burvību pilnīgāk J

Pārlaimīgi ieslīgstam mūsu autubusā un 6h ilgā pārbraucienā gremdējamies atmiņas un smeļamies spēkus vakaram, lai ierodoties Slovēnijas pilsētiņas Postojnas kempingā PIVKOJAMA (http://www.sloveniaholidays.com/eng/camping-pivka-jama-postojna.html) varētu sarīkot lieliskas kāzas Zīles Pārim – jāpiebilst, ka katram ir iedalīta īpaša loma un darbība ir absolūti brīvprātīga, bet obligāta.

Mazliet nelieli remontdarbi mūsu busiņam, kas operatīvi tiek likvidēti, dziesmu maratons, veikla pusstundas iepirkšanās svinību galdam un vakarā esam laimīgi nokļuvuši naktsmājās. Iekārtojamies mājiņās pa četri, kur pusstundas laikā kāzu viesi no pelnrušķītēm kļuvuši par augsti godājamajiem prinčiem un princesēm – gluži kā Zīles Forumā (https://picasaweb.google.com/113274981629685076695/TDAZileFORUMS2013).

http://youtu.be/9j1JIs_z3fc).

22.08.2013.

Kā jau pēc katrām , labāk kāzām ir grūti piecelties 6, lai ieturētu brokastis 7- godīgi sakot manā mūžā tā ir viena no superretajām reizēm, kad aizguļos :D- lūk ko dara atvaļnājums ar cilvēkiem. Agrais cēlien sir tāpēc, lai mēs būtu pirmie pie Postojnska alām (https://www.google.lv/#fp=7f27aba436a4be54&q=postojna+cave), SLOVĒNIJĀ.

Alā dodamies ar vilcieniņu un esam ģērbušies tik silti kā neatceramies kad. Šādās alās esmu pirmo reizi (izņemot alus salas Austrijā) ir ļoti ineresanti. Dažbrīd par aizraujas elpa no dabas varenības radīt mākslas darbus. U kā nu dejotāji iztiks bez dziedāšanas- vietā, kur var fotogrāfēties un reizēm notiek koncerti nodziedam latviešu klasiku – Pūt vējiņi, kas skan pat ļoti labiJ

12.00 jau dodamies garajā pārbraucienā virzienā uz mājām.

Vēlu vakarā piestājam hotelī Čestohovā,Polijaā un īsti nesaprotam, vai ballēties, vai iet gulēt, vai nedarīt neko – numuriņi ir piepīpēti vai citādi ož un gultas veļa ne visiem ir pirmā svaiguma, tādēļ guļam gandrīz treniņtērpos J

23.08.2013.

Jaukas brokastis ar kafiju un 1.5h ilga pilsētiņas apskate un esam jua ceļā uz mājām. Atrakstīvākais pasākums- draudziņu atpazīšana J pus mājupceļs paiet apspriežot kas un kā slēpies un kā mēģinājis iepriecināt un palikt nemanāmam kā slepenajam draudziņa, neiztrūkstošas kāršu spēles, dziesmas un ēšana un naksniņā esam mājās... cik labi tomēr ir atgriezties JJJ

................

Milzīgs paldies ceļojuma plānotājiem un koordinatoriem Līgai ar Aivaru – Jūs jau zināt, ka esat labākie, bet lieku reizi vēlos to teikt Jums J Paldies arī Gitiņai par komunikāciju ar neiespējamās misijas cilvēkiem , kā arī korektu un operatīvu darbību viesnīcās. Paldies Vitiņai par mūsu možā gara uzturēšana gan pirms, gan ceļojuma laikā. Paldies Evitai par Greizā kompasa treniņuzdevumiem un visiem, visiem līdzbraucējiem – manam ‘’harēmam’’, manam draudziņam un draudziņam, kas ļāva man būt pilnīgi slepenajam draudziņam. Ar šo braucienu Zīles ģimene atkal ir kļuvusi par kripatiņu saliedētāka.

Un tomēr vislielākais paldies jāsaka manai ģimenei, kas ļāva man doties neaizmirstamā ceļojumā divu nedēļu garumā – mīlu Jūs………..

Ja lasīji manu stāstījumu (neņemiet ļaunā rakstības un literārās kļūdas), tad ceru, ka neaizmigi pie tā un arī Tev saku lielu paldies. Ja rodas jautājumi, droši uzdod JJJ

....................

Vairāk lasiet- http://www.tda-zile.lv/

Mana galerija draugiem.lv - http://www.draugiem.lv/user/3596355/gallery/#/gallery/?pid=325338320

TAD Zīle bilžu galerija –https://picasaweb.google.com/113274981629685076695

Zīles TOP cēlojuma dziesma:

Dvēseles dziesma

Mūzikas autors:Ēriks Ešenvalds

Vārdu autors:Anita Kārkliņa

-izdziedājām tiešām nesaskaitāmi daudz reizes

Dzied, mana dvēsele dzied caur tūkstoš balsīm klusi.

Dievs manā dvēselē dzied, kas zvaigznēm piebirusi.

Skumst, mana dvēsele skumst kā zvejas tīkli jūras

krastā.

Skumst, mana dvēsele skumst, tā skumst Kurzemē.

Dzied, mana dvēsele dzied caur tūkstoš balsīm klusi.

Dievs manā dvēselē dzied, kas zvaigznēm piebirusi.

Raud, mana dvēsele raud par Staburaga mēmām sāpēm.

Raud mana dvēsele raud, tā raud Vidzemē.

Dzied, mana dvēsele dzied caur tūkstoš balsīm klusi.

Dievs manā dvēselē dzied, kas zvaigznēm piebirusi.

Zied, mana dvēsele zied kā saulespuķe kviešu laukā.

Zied, mana dvēsele zied, tā zied Zemgalē.

Mirdz mana dziesma,

Lūdz mana dziesma,

Mīl mana dziesma

Latvijā!

Dzied, mana dvēsele dzied caur tūkstoš balsīm klusi.

Dievs manā dvēselē dzied, kas zvaigznēm piebirusi.

Deg, mana dvēsele deg kā piena krūze māla ceplī.

Deg, mana dvēsele deg, tā deg Latgalē.

Mirdz mana dziesma,

Lūdz mana dziesma,

Mīl mana dziesma

Latvijā!



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais