Ar riteņiem par Kuršu kāpu

  • 4 min lasīšanai
Kādu laiciņu jau bijām par to domājušas un beidzot realizējām savu plānu pabraukāties ar riteņiem par Kuršu kāpām. Bijām izvēlējušās vasaras vidu – jūlija vidu, kad ir viena no karstākajām sezonām. Izbraucām no Rīgas jau ceturtdienas vakarā, uzreiz pēc darba, aizbraucām ar mašīnu līdz Palangai, kur nolēmām nakšņot teltīs kempingā. Biju atradusi internetā, ka ir viens kempings, kur ir arī duša un tualetes, tas atrodas Palangā. Iebraucām tur jau tumsiņā un tad nu izrādījās, ka kempings ir viens pavisam liels, pliks laukums, tualetes ir pārvietojamās būdiņas, bet duša gan bija unikāla. Klajajā laukā bija viena būdiņa, ar dušas aizkariņiem, un ar tādu šlūteni, ar ko dārzu laista un par to vēl bija atsevišķa maksa. Lai arī bija jau tumsiņa aizbraucām uz Palangas centru pastaigāties pa viņu galveno gājēju ieliņu. Es biju bijusi Palangā arī gadu iepriekš, bet pavasarī. Un jāsaka, ka tad man patika tur daudz labāk, jo tagad vasaras vidū gājēju iela ir pilna ar dažādiem spēļu automātiem un atrakcijām, un tas man nemaz nesimpatizēja. Bet kopumā jau ir vērts Palangu apskatīt. Taču es gan neieteiktu tomēr gulēt tajā kempingā. Labāk pie privātajiem kādu istabiņu noīrēt. Un jāsaka, ka piedāvājums ir diezgan liels. Kad mēs ap pus divpadsmitiem naktī ieradāmies Palangā, pie centra vēl daudzi stāvēja ar uzrakstiem, ka izīrē istabas. Nākamajā dienā devāmies uz Klaipēdu, kur mums vajadzēja saņemt savus jau iepriekš rezervētos riteņus. Tos mēs rezervējām caur šo mājas lapu - http://www.bicycle.lt/en/main/rent Jāsaka gan, ka riteņu dabūšana nemaz nebija viegla, jo norādītajā adresē, nav it nekādas norādes, kur var dabūt riteņus. Pēc diezgan ilgas meklēšanas beidzot piezvanījām, saskaņojām tikšanās vietu. Izrādās, ka riteņi patiešām stāv vienkārši lielā garāžā, kuru uz savu roku tā uzreiz nemaz nevar atrast. Labāk ir uzreiz piezvanīt, kad esi klāt. Tā nu mēs paņēmām riteņus un devāmies uz ostu. Pārcēlāmies ar prāmi pāri uz Kuršu kāpu. Jāņem vērā, ka uz Kuršu kāpu no ar mašīnu var pārcelties tikai no vienas ostas, no jaunās. Bet mēs pārcēlāmies kopā ar visiem pārējiem gājējiem. Biļete tur ir diezgan lēta un jāpērk tikai vienā virzienā, bet atpakaļ braucot viņu tomēr būs jāuzrāda, tāpēc iesaku saglabāt. Tā kā laiciņš bija jauks, tad mēs sākām Kuršu kāpas iepazīšanu ar nelielu braucienu ar riteņiem līdz pludmalei, kur ļoti jauki pasauļojāmies, papeldējāmies, bija lieliski viļņi un pasilts ūdentiņš, lai arī ne tīrs. Bet pldumale diezgan tukša. Tad nu jau ap pieciem tikai turpinājām ceļu uz priekšu pa Kuršu kāpu. Bija doma, ka vajadzētu aizbraukt līdz Nidai, kas ir pavisam otrā galā un tur nakšņot kempingā. Es ar māsīcām brauktu ar riteņiem. Bet māsīcu vecāki ar mašīnu. Taču pa ceļam līdz Nidai mums daudzreiz gribējās apstāties, pabaudīt skatus. Riteņbraucēju celiņi tur ir lieliski un tie ved cauri mežiem pārsvarā un ik pa gabaliņam ir atpūtas soliņi un galdiņi. Ir ļoti jauki braukt pa brīnišķīgu segumu cauri mežiem. Viena no pirmajām interesantajām apskates vietām bija izdegušais mežs. Diezgan lielā platībā bija tukšums meža vietā, visi apdegušie nocirsti, bet viena daļa apdegušo, mirušo koku bija atstāti vienā vietā. Pirmā nopietnākā apstāšanās vieta bija Joudkrantē, kur atrodas Raganu kalns ar koka skulptūrām. Tur var ne tikai tās skulptūras apskatīt, bet pa daļu arī pakāpelēt. :) Un kopumā man ļoti patika šī pilsētiņa, tur ir jauka promenāde, daudzas skulptūras. Un šī būtu ideāla apmešanās vieta pirmajai naktij. Taču diemžēl neredzējām nevienu vietu, kur mēs varētu palikt pa nakti teltīs. Un telti nedrīkst celt, kur gribi, jo tas ir nacionālais parks, kur aizliegts sliet teltis, bet tādu telšu vietu vispār nav. Atliek vai nu tikai privātmājas pagalmā vai vienīgajā kempingā Nidā. Tad nu devām rīkojumu vecākiem nākamajā ciematiņā sarunāt kaut kur naktsvietas ar telti un devāmies tālāk. No Joudkrantes mēs gan izbraucām arā nevis par riteņbraucēju celiņu, bet pa šoseju un ar to mums ļoti paveicās. Jo dabūjām redzēt ļoti lielu jūraskraukļu un pelēko gārņu koloniju, kas iekārtojušies uz dzīvi ceļa malā. Pilni koki ar tiem putniem, iespaidīgs skats. Nākamais ciematiņš bija Pervalka un arī pirms tās bjia interesants apskates objekts- Pelēkās kāpas, kurās nu uzkāpām tieši saulrietā. Un par laimi vecākiem bija izdevies atrast kādā privātmājā telšu vietu, nebija mums pa tumsu jau jāminās uz Nidu. šī nakšnošana nu jau bija labāka, lai gan arī bija tikai āra tualete un āra duša, taču šoreiz apkārt bija koki un māja, nevis daudz cilvēku un teltis. Un viņi tur uz vietas arī žāvēja zivis, tā kā nopirkām tās un mums bija elegantas brokastis. Diezgan dārgas gan arī, jo nopirkām arī zuti, kas izmaksāja kādus 16 latus. Tad nu nākamajā dienā mums bija jau tikai 15 km atlikuši līdz Nidai un tos arī lēnā garām veicām, apskatot pa ceļam Preilas ciematiņu, pasēžot tur kafejnīcā jūras malā, tad vēl panašķojāmies ar avenēm ceļa malā. Kad ierādmies Nidas kempingā tad konstatējām, ka mums ir laimējies, ka esam tik laicīgi, jo mēs tikām pie telts vietām. Tie, kas ieradās pašā vakarā, varēja palikt arī bešā, jo kempings bija pārpildīts.Un arī isatabiņu varēja nebūt nemaz tik viegli dabūt, jo visi māju pagalmi bija mašīnām pilni. Es noteikti ieteiktu iepriekš pieteikt vietu, ja grib palikt kādā privātmājā vai viesnīcā, ja brauc šajā karstajā sezonā, nedēļas nogalē. Nidas kempings nu gan bija ļoti labs, ar ļoti labām dušām, tualetēm, virtuvi, pat veļu tur var izmazgāt, nu lieliski. Nidā ir ļoti daudz kafejnīciņu, pāris mazi muzejiņi, skaistas vecas mājiņas.Ļoti jauki ir tur atpsūsties, pastaigāties. Var aiziet arī uz pludmali un apskatīt Parnidžio kāpu, kas ir kā tuksnesis. Uz to var ar mašīnu ērti aizbraukt, ja brauc garām tieši Nidas kempingam. Mēs gan mēģinājām piekļut tam pa citu ceļu, taču izrādījas, ka kartē atzīmētais ceļš nav tomēr paredzēts braukšanai ar mašīnu. Trešajā dienā bijām domājušas pārcelties pāri atpakaļ uz kontinentu un braukt atpakaļ uz Klaipēdu pa otru pusi, taču izrādījās, ka regulāras prāmju satiksmes tur nemaz nav. Ir tikai privātie kuģīši, kas piedāvā dažādus kruīzus un par diezgan lielu naudiņu. Tad nu galu galā nolēmām braukt atpakaļ pa to pašu ceļu un tas jau beigās arī bija pareizais lēmums. Jo trešajā dienā brīnišķīgo saulaino laiku nomainīja viens liels pelēkums un lietus. Dabūjām visu ceļu braukt atpakaļ pa lietu un, protams, kad bija sasniegts galamērķis, Klaipēda, parādījās arī beidzot saulīte. :) Tad nu laimīgi atdevām riteņus un devāmies pasēdēt kādā Klaipēdas kafejnīcā, lai sagaidītu vecākus, kuriem nemaz tik ātri negāja ar tikšanu uz Klaipēdu. Jo svētdienas pēcpusdienā ļoti daudzi grib tikt mājās un viņiem nācās kādas 2 stundas gaidīt rindā uz prāmi. Nu bet kopumā man ļoti patika mūsu jaukā atpūta un kā atdavu dāvana no Lietuvas, Klaipēdas mums parādījās brīnīšķīga varavīksne.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais