Merhaba, Türkiye

22.07.2008
5 min lasīšanai

Tātad tā. Viss sākas ar to, ka māte izdomāja man un māsai uzdāvināt ceļojumu uz ... nē, ne uz Turciju, uz Parīzi. Ar māsu kopā pabeidzām savas mācību iestādes- viņa vidusskolu, es- koledžu, un par godu tam arī tiek izdomāta tāda dāvana. Bet laiks gāja, un pēkšņi apjēdzu, ka negribu es vasaras vidū braukt uz Eiropu, it īpaši, ka ceļojums bija plānots ne tikai uz Parīzi, bet arī kādā no Vācijas pilsētiņām un Amsterdamu. Sanāk, ka mūsu voyage varētu būt līdzīgs filmai "Eurotrip" vai īsāk sakot, galopom po Evropam :) Un te nu tētis piedāvāja Turciju, kas principā arī sakrita ar manu priekšstatu par ideālo atpūtu, kaut gan Turcija nekad nebija mana sapņu zeme, bet ļoti silts laiks, jūra un zvilnēšana pludmalē & neko nedarīšana gan. Un aizgāja. Sāku meklēt kādu piedāvājumu, īpaši nesteidzos, jo ceļojums bija plānots jūlija beigās, lai paspētu iesniegt dokumentus augstskolā un tad mierīgi braukt. Bet kā saka, ne vienmēr visu izlemj cilvēks ... :) 07.07.2008. no rīta izrakstīju tūrfirmu telefonus, ieskaitot arī savas pilsētiņas tūrfirmu telefonus un sāku apzvanīt. Un jau pirmajā vietējā tūrfirmā paveicās un trāpījās last minute piedāvājums ar izlidošanu nākamajā dienā, uz 9 naktīm. Priecīgas desojam uz aģentūru un kā parasti, kkas nogāja greizi. Atpakaļceļam nebija vietu lidmašīnā. Ok, ņemam 11 dienas, kas arī bija diezgan izdevīgi, last minute piedāvājums. Noformējam visus dokumentus, vienīgais- nebija apstiprinājuma viesnīcai, kas diezgan pamatīgi bojāja garastāvokli. Vakarā izrādījās, ka nav vietu izvēlēta viesnīcā. Piedāvāja lētāko 2* viesnīcu 3* vietā, vai dārgāko, tad vajadzēja piemaksāt. Izvelējamies lētāko variantu ar turpmāko starpības atmaksāšanu pēc atlidošanas (piebildīšu uzreiz, ka vakar to starpību saņemam, un izrādījās, ka mūsu ceļojums bija vairāk kā izdevīgs). No rīta joprojām nebija apstiprinājuma viesnīcai, toties stress gan  20 minūtes pirms autobusa atiešanas beidzot to saņemam kopā ar lidmašīnas biļetēm, un nākamā problēma- autobuss kavējās jau gandrīz par stundu, jo ceļa posmā Rēzekne-Jēkabpils notika ceļu remonts. Bet beidzot arī autobuss bija klāt. RIX lidostā laimīgi iečekojamies, tikai lidmašīna kavējās par 40 minūtēm, un tad vēl par 10min gaisa telpas pārslogotības dēļ. Bet beidzot arī šī problēma tika atrisināta. Galu galā, kas ir lidojuma kavēšana salīdzinājumā ar stresu nesaņemt savas biļetes vai arī nokavēt savu lidmašīnu vispār!  Lidojums bija 3 stundu garš, apmēram 10000km augstumā, temperatūra aiz borta -52oC. Lidojam virs Lietuvas, Baltkrievijas, Bulgārijas gaisa telpām. 19.15 bijām Antālijas Straptautiskā lidostā (Havalimani) :D Izejot no lidmašīnas, sākumā nesapratu, kāpēc ir TIK karsti, smacīgi. Un te nu pēkšņi klikšķis- ESMU TAČU TURCIJĀ!!! Un visapkārt palmas. Esmu paradīzē. Pie izejas vietējais tūroperators (TourBox Tourism) savāca cilvēkus, kuri dzīvoja vienā viesnīcā (Banina Hotel), kas atrodas 15 min. braucienā no lidostas. Tādi mēs izrādījāmies četri. Nu ko, Turcija, mēs esam klāt. Atbraucot, paspējam uz vakariņam. Pagaršoju tikai arbūzu, jo sliktas dūšas dēļ neko citu iekšā dabūt nevarēju. Pirmais iespaids- tiešām labs: jautri, skan turku mūzika (ļoti skaista), apkārt cilvēki, smuks āra baseins, kuram jau bija ieslēgta apgaismošana. Pēc ie4ekošanas viesnīcā, aizgājām pastaigāties pa pilsētiņu, kaut gan arī bija diezgan tumšs, bet gribējās redzēt JŪRU, kā arī mums ar māsu ļoti paveicās, vēl lidostā iepazināmies ar sievieti, kura jau vairākkārt jau bija Turcijā, ieskaitot arī Laru, un tāpēc bija mūsu gids visa ceļojuma laikā. Vakarā nemaz nepalika vēsāk, vienīga doma bija, ko vēl varētu novilkt. Aizmigt pirmajā naktī arī bija pagrūti, jo atvērtais logs un balkona logs nesniedza gandrīz nekādu jūtamo rezultātu, tikai karsta gaisa ieplūde telpā, kondicionieru arī pa nakti ieslēgt negribējām, jo varēja jau paša atpūtas sākumā saaukstēties. Jūru vakarā tomēr ieraudzījām, un tas emocijas varēja līdzināties bērna priekam, kurš beidzot dabūja kāroto rotaļlietu. Un tad sākās mūsu atpūta. Katru dienu jūra, pludmale, saule, palmas un nežēlīgs karstums, lidmašīnas. Pa mūsu viesnīcas logu varēja redzēt, kas rakstīts uz lidmašīnām, tik zemu tās lidoja. Ņemot vērā, ka lidmašīnas lido ik pēc piecām minūtēm, tad to troksni iedomāties nav grūti, bet par pārsteigumu, to troksni pēc dienas jau nemanījām. Galu galā Latvijā mana māja atrodas netālu no dzelzceļa stacijas, un pie vilcienu skaņas esmu pieradusi jau sen. Pati viesnīca atstāja labus iespaidus, kaut gan vecāki arī bija pret 2*, toties es zināju, ka braucu nevis gulēt viesnīcā, bet baudīt jūru un sauli. Par spīti tam, gan apkalpošana, gan ēdināšana bija super. Viesnīcā pārsvarā strādā jauni puiši, vienīgais mīnuss- neviens nerunāja ne angliski, ne krieviski. Laikam tikai daži cilvēki runāja liitle English, bet žestu valoda rullē! ;) Savas atpūtas laikā iemācījos laikam ap 50 frāzēm un vārdiem turciski, un par kaut ko sāku rubīt no sarunām (atsevišķus vārdus un frāzes, protams, bet sveicināties (Merhaba), pajautāt kā klājās, un atbildēt kā man iet varēju), un pamazām iemācījām arī personālam dažas frāzes un vārdus krieviski, un katru dienu sveicinājāmies, „runājām” kā nu kurš: žestiem, angliski, krieviski, turciski. Īsāk sakot, jautri  Varbūt man nav ar ko salīdzināt vai arī ar vecumu cilvēki kļūst prasīgāki, tomēr tagad neko sliktu par viesnīcu teikt nevaru. Protams, bija daži sīkumi, ar kuriem kāds varētu būt neapmierināts, toties visu to pieņēmu easy un atpūta bija kolosāla. Gan brokastīs, gan vakariņās (pusdienas es neēdu, kaut gan arī bija all inclusive, toties dzeru daudz. Pat Latvijā, kur klimāts ir diezgan vēss dzeru daudz, tur slāpes bija 3x izteiktākas, tāpēc arī priecēja, ka lieko reizi nevajadzēja lauzīt galvu, kur ņemt dzeramo. Turcijā ražotie alkoholiskie (alus, vīns) un bezalkoholiskie dzērieni (COLA, Fanta, ūdens, minerālūdens) varēja dzert bez ierobežojumiem, cita lieta, ka parasti nekad nebija ne colas, ne Fantas, bet cik dzirdēts, tas ir iemīļots triks visās Turcijas viesnīcās) bija zviedru galds. Brokastīs- sagrieztie gurķi, tomāti, desa, olīvas, olas, maize (maize Turcijā ir dievīga), ogu džems, kafija/tēja, arbūzi, dažreiz melones. Vakariņas pārsvarā veģetāriešu, gaļas maz, bet šo 11 dienu laikā asi neizjūtu gaļas trūkumu, kaut gan esmu gaļēdāja. Sestajā dienā devāmies ekskursijā- Svētā Nikolaja baznīca, Mira, Kekova- kombinēts tūrs ar autobusu un jahtu. Iespaidīgi. Ļoti patika nirt jūrā no jahtas, ūdens ir tiešām loti silts un neaprakstāmā smaragdzaļā krāsā. Elpu aizraujošs piedzīvojums bija pacelšanās kalnā pa kalna šauro ceļu. Kā teica mūsu gids, visiem tūristiem šajā kalnā atklājās pārsteidzošas spējas- visi sāk ”izpildīt” operu. Mēs nebijam izņēmums :D Tikai ap vakaru bijām viesnīcā. Vēl ļoti patika putu diskotēka, par ko mūsu gids gribēja noplēst 50$ no deguna, bet tūrfirmā, kas atrodas pilsētā sarunājām par 30$. Bet tas bija to vērts. Diskotēka atrodas paša kalna virsotnē un visa pilsēta ir redzama kā uz delnas- miljoniem gaismu. Elpu aizraujošs skats. Apmēram vienos naktī no griestiem sāka krist putas. Cilvēki kā nenormālie cenšas nokļūt pašā centrā. Slapjie un laimīgie turpināja dejot. Tie, kas negribēja tusēt pa putām, varēja dejot malā vai arī stāvēt pie bāra letes (dzērieni bija iekļauti cenā). Jāsaka, ka tas bija grandiozi. Apziņa, ka esi paša kalna virsotnē, ir nereāla, kā arī nebija karsti, kā ir parasti diskotēkās, jo lejā ir jūra, un vēja šalkas maigi purināja matus, sniedzot īstu baudu. Nākamajā dienā uz savu roku aizlaidāmies līdz Antālijas centram. No mūsu puses tā bija diezgan liela kļūda, jo pa dienu bija nežēlīgs karstums. Vajadzŗja peldēties, nevis vazāties pa pilsētu, bet peldkostīmus nepaņemam, bet ko nu ... labi ka izmaksas sastādija tikai autobusu biļetes :) Bet tāpat, bija interesanti paskatīties. Un braukšanas maniere ir pārsteidzoša- ar vienu roku šoferis skaita naudu, noplēš biļeti, ar otru stūrē un taurē visiem gar šoseju stāvošiem, tādējādi prasot vai cilvēki brauks ar autobusu vai nē. Jauki :) Jāsaka, ka šī atpūta bija vienkārši kolosāla, un 11 dienas pagāja kā viens mirklis. Es ļoti gribētu atgriezties Turcijā vēl ne reizi vien, jo par šo valsti man palika tikai tās labākās atmiņas.

Merhaba, Türkiye

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem