NO 18.07.08-20.07.08 Brauciens uz Igauniju, Sāremā.

  • 2 min lasīšanai
  • 25 foto
Ceļojuma ideja radās pavisam nejauši vienā vakarā, tad tika izveidots maršruts (aptuveni pirms 4 mēnešiem) un nolemts, ka brauksim Jūlija mēnesī. Tā nu pienāca piektdienas vakars, sakravājām savas mantas, sēdāmies 2 mašīnās (kopā bijām 6 cilvēki) un devāmies ceļā. Pirmā pieturvieta, protams, benzīntanks, un tad tālāk prom gar jūras krastu uz Igauniju. Tā nu sanāca, ka bez nelielas aizķeršanās neiztika, ceļu remontdarbu dēļ bija nedaudz jāpabojā nervi sastrēgumos pie Salaspils, diemžēl arī Tīnūžu šoseja bija slēgta, pa kuru braucot būtu ātrāk tikuši galā. 40 minūtes pavadot sastrēgumā pie Salaspils, griezām riņķī un braucām apkārt, pēc nepilnām 20 minūtēm apkārt ceļa, jau bijām uz Tallinas šosejas. Pateicoties sastrēgumiem un iekavētajam laikam, nedaudz mainījām plānu, un aizbraucot līdz Veczemju klintīm, kas ir netālu aiz Tūjas, pārnakšņojām. Gulējām teltī, pārējie mašīnā. Pie jūras varēja vērot burvīgu saulrietu un pēc tam klausīties kā mierīgi viļņojas Jūras ūdens lēnā vējā, svaigs gaiss un mierīgs vakars lika man doties gulēt. Otrās dienas rīts iesākās ap 8.00, kad paēduši brokastis un novākuši telti, devāmies jau uz Igauniju, braucām ilgi, kādas 3 stundas, līdz Pērnavai, tālāk uz Virtsu, kur ar prāmi tālāk uz Sāremā. Pirmo reizi braucot ar prāmi sajūtas bija vienkārši kolosālas. Nebija jau nekāds lielais prāmis, bet tā, pat iespaidīgi, kādas 20. Minūtēm jau bijām Sāremā. Sāremā diezgan liela sala ar savdabīgu dabu, kadiķu audzēm un akmeņainu augsni, kā jau uz salas. Ar vecām vējdzirnavām un diezgan mazām, bet sakoptām pilsētām, starp citu, lauki tajā galā arī ir vairāk sakopti nekā pie mums Latvijā. Pirmā pieturvieta, kur mēs apstājāmies iebraucot Sāremā, bija pie Valjalas baznīcas, baznīca pēc mūsu domām tikusi celta ap kādu 13. Gs iespaidīga celtne un visai labi saglabājusies. Protams, ja esi Sāremā, tad neiztikt arī bez Kaali meteorīta krātera apskates, tas atrodas Kaali pilsētiņa. Iespaidīgs krāteris, kura apakša ir izveidojies neliels ezeriņš. Vēl joprojām varam iztēloties, to sprādzienu, kāds bija pēc meteorīta nokrišanas, noteikti iespaidīgs. Tālāk jau mūsu ceļš veda uz Kuresāri, Sāremas galvaspilsētu. Kuresāre ir diezgan liela pilsēta ar mazām ieliņām, apmēram kā Vecrīgā. Mūsu mērķis gan bija apskatīt pili, kura tika uzcelta Livonijas pastāvēšanas laikā. Ļoti labi saglabājusies, ar 2 aizsargvaļņiem apkārt, pils nav, praktiski, cietusi kara laikā. Starp citu, vislabāk Eiropā saglabājusies viduslaiku pils. Iespaidīga celtne. Pēc pils apskates, šausmīgi sāka gribēties ēst, gājām meklēt kafejnīcu, atradām vienu, šķita visai populāra, jo apkārt bija daudz cilvēku, pasūtījām sev ēdienus, es sev pasūtīju picu. Teikšu, ka pica varēja būt garšīgāka, bet kad gribas ēst, tad jau ir vienalga. Tad jau bija laiks doties tālāk uz Pangu klintīm, kur tad netālu arī iekārtojām nometni un apmetāmies pa nakti. Skats no Pangu klintīm paver lielu plašumu uz Baltijas jūru, varēja pat saskatīt Hījūmas salu, otru lielāko Igaunijā. Netālu no pangu klintīm arī nakšņojām, atradām vienu vietu, kur jūra ir tikai kādus 20 metrus, skaista vieta, smilšains krasts, ar sīkiem akmentiņiem, apkārt pamestas zvejnieku laivas un īsts priežu mežs kāpās. Gulēt gājām, uzreiz pēc saulrieta, jo nākamā dienā bija jānobrauc vismaz pāri 500km, lai tiktu atpakaļ mājās. Svētdienas rīts plkst. Ap 7.00 pēdēja ceļojumu diena, Jānobrauc vairāk kā 500 km. Pieturam pie Anglas vējdzirnavām, kura pašlaik restaurē, tādās Sāremā vairs nav palicis daudz, agrāk bija vairāk. Tad jau ar prāmi atpakaļ uz Igauniju, tad līdz Pērnava, tālāk Ainažos ielējām degvielu un vēl izdomājām pusdienot, pie Sarkanajām klintīm Salacas upes krastā un tad jau uz Aizkraukli, tā mūsu ceļojums arī beidzās, taču, jau ir domas par nākošajiem, tikai nezinu uz kurieni, bet Sāremā es vēl atgriezīšos....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais