Kā notiek brīnumi...
|
Sarmīte Gaidule
|
Reiz, tumšā un vienmuļā pagājušā gada rudens dienā, man bija skumji. Devos meklējumos. Rezultāts uzradās nejauši. Tas parādījās pēkšņi – lieliskas izdevības veidā. „Vai Tev ir ideja, drosme, ietekme?” – tas skaļi sauca. Es nespēju pretoties šim saucienam un piezvanīju labākajai draudzenei, lai pajautātu vai viņa vēlas piedalīties jaunā avantūrā, kas saucās konkurss „Pilsoņu ES piedzīvojums”. Vienprātīgi izlēmām, ka šādu iespēju nedrīkst laist garām. Jāizmanto katrs piedāvājums, jo, kas zina, varbūt paveicas un tiekam uz Briseli? Pieņēmām jauno izaicinājumu un tā tapa komanda „Ašās - brašās”.
Tā nu laiks aizritēja un pienāca ziņa, ka jāierodas Rīgā uz konkursa finālu. Piecām komandām finālā bija jāaizstāv sava izvēlētā aktuālā problēma Latvijā un jāsalīdzina ar Eiropas Savienību, lai iegūtu labāku pieredzi vai kaut ko mainītu. Mūsu izvēlētā problēma bija „Izmantoto resursu šķirošana un pārstrāde”.
Fināla pasākums ritēja savu gaitu, komandas prezentēja savus darbus un aizstāvēja savu viedokli. Visu notiekošo komentēja un beigās izvērtēja arī žūrija, kuras sastāvā bija tādi profesiju pārstāvji kā politologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors, Publisko tiesību institūta vadītājs un vienkārši cilvēks, kas saprata, kas tur notiek. Kā par brīnumu vai tomēr ne, bet vienotā žūrijas apspriedē par uzvarētājiem atzina tieši komandu „Ašās – brašās!”. Mēs, kas bijām pieņēmušas šo riska uzdevumu saņēmām galveno balvu – braucienu uz Briseli.
Laiks līdz paredzētajam braucienam paskrēja ļoti ātri.
20.martā lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas sniegotās zemes, lai laistos pretī nezināmajam un nolaistos pavasarī. Pirmais ceļojuma kontrolpunkts pēc nokļūšanas Beļģijā bija Eiropas Parlaments. Mēs abas kā uzvarētājas kopā ar trim brīnišķīgām meitenēm no konkursa organizētāj biedrības „Pilsonis ar ietekmi” kā arī konkursa galvenās balvas sponsoru Friedrich Ebert-Stiftung (FES) fonda Latvijas pārstāvi un vēl nelielu grupu no Latvijas, tikāmies ar Kārli Šadurski, kurš stāstīja par Eiropas Parlamentu un tur notiekošo lietu kārtību. Visa nelielā sešu cilvēku grupa bija apmetusies jaukajā Chelton Hotel, ko atstāja vakarā, lai dotos uz beļģu restorānu „L’Esprit de Sel“, lai tiktos ar Hermann Bünz – iepriekšējo FES fonda vadītāju Baltijas valstīs, kurš dzīvo Briselē. Tur tika nobaudītas burvīgas vakariņas, kur tika pasniegti tādi ēdieni kā, piemēram, sautēts trusis vīna mērcē ar frī kartupeļiem un saldējuma sorberts.
21.marta rīts sākās ar brīnišķīgu un atspirdzinošu pastaigu pa pilsētu. Arī šajā dienā bija paredzēts apmeklēt Eiropas Parlamentu un iepazīties ar tur notiekošo. Nākamais bija Latvijas pārstāvniecības un FES fonda Briseles filiāles apmeklējums. Ar to visa oficiālā daļa bija noslēgusies. Brīvajā laikā pēc vakariņām bija iespēja izbaudīt Briseles burvību tumšajās vakara nokrāsās, sajust visaptverošas maģijas pieskārienu guļot zālē Jubilejas parkā pie lielajiem vārtiem/arkas un lūkojoties zvaigžņotajās debesīs. Ko tādu tik drīz vis aizmirst nevarēs.
Pēdējās dienas, 22.marta rīts, turpināja jau gandrīz par tradīciju pārvērtušos gājienu uz Maria-Loiza square un pārējiem turpat netālu esošajiem parkiem jeb skvēriem. Tad, īpašu laipnību izrādīdams, Hermanis mūs izvadāja pa pilsētu, pastāstīja par tās iedzīvotājiem, aizveda parādīt Briseles simbolu – Atomu. Nepalaidām garām arī piedāvāto iespēju nogaršot beļģu vafeles, kas gluži vai kūst uz mēles. Un visi tie rotājumi pa virsu ar putukrējumu, zemenēm un šokolādes glazūru... Mēli var norīt! Tad nu sapņi izsapņoti, realitātē piedzīvoti, laiks atgriezties mājās. Tur gan mūs nelutināja krokusu un narcišu ziedi, bet sagaidīja mirdzošais sniegs, kas negrib atkāpties.
Tā nu abas ar draudzeni bijām izceļojušās, atpūtušās, izbaudījušas un piedzīvojušas daudzas neaizmirstamas lietas un notikumus. Lai arī kā gribētos vēl palikt pavasarī, bet jāatgriežas arī realitātē un jāgaida nākamais brīnums. Nē, nevis jāstāv kā sālsstabam, bet jāiet tam pretī. Mēs esam lieliska komanda un mums ir gan ideja, gan drosme, gan ietekme!
