Ceļo kopā ar bērniem! Ciemos pie Minhauzena.
|
Agrita Grīnberga
|
Nolemjam doties pēc mazliet nebēdnības, mazliet patiesības un pavisam mazliet melu jeb uz Minhauzena muzeju Duntē. Ieripojam kompleksa autostāvvietā pēc 12:00. Autostāvvietā valda neliela nekārtība, jo nav asfalta ar iezīmētām parkošanās vietām, acīmredzot autovadītājiem tās tomēr nepieciešamas. Vispirms nolemjam apskatīt muzeju. Cilvēku daudz - kā jau brīvdienā. Muzejs sastāv no trīs zālēm. Izejam tām visām cauri, apskatām Jakobīnes guļamistabu, putnus, zvērus, kuģus, Minhauzenu. Pēdējā zālē piesaista dažādas sīkumlietiņas - bundžiņa ar Rīgas gaisu, dažādas grāmatas par un ap Minhauzenu un citi sīkumi.
Muzeja otrā stāvā izvietotas vaska figūras, kuru vaibstos var atpazīt Latvijā pazīstamas sejas. Piesaista turpat novietotie greizie spoguļi. Bērni, kam šī atrakcija iet pie sirds, izspoguļojas uz nebēdu. Vēl šeit var apskatīt alus kausu kolekciju no dažādām pasaules valstīm - Latvijas, Lietuvas, Polijas, Turcijas un daudzām citām.
Par atsevišķu samaksu iespējams arī saģērbties senlaicīgos tērpos un iejusties Minhauzena laikā un iemūžināt sevi fotogrāfijā.
Vēl uzmanību piesaistīja lielais suvenīru klāsts - var iegādāties gan magnētiņus, gan krūzes paliktņus, gan piespraudes, gan grāmatzīmes, gan dažādas grāmatas un citus nieciņus.
Izejot no muzeja, ar ceļabiedriem spriedām, ka ieejas maksa 2,50 lati no personas ir samērā augsta maksa, kas neatbilst piedāvājumam.
Tālāk devāmies uz Meža taku. Norādes rāda, ka iespējams izvēlēties garo, vidējo un īso taku. Īsti gan nav skaidrs kādēļ atšķirās informācija uz Meža takas kartes, kas iegādāta turpat muzejā, un takas norādēs, jo kartē norādīts, ka Īsā taka sastāda 3,2 km, savukārt norādē - 1062 m.
Izvēlamies Garo taku jeb 4382 m garo taku. Takā ik pēc pārsimts metriem izvietoti dažādi ar Minhauzena stāstiem saistīti koka objekti. Kopumā tie ir 45. Šeit ir gan suņi, zaķi, zirgi, peles, gan krokodīls, kas aprijis lauvu, gan lāči, lidojošas zivis un citi. Ik uz soļa jaušama arī barona Minhauzena klātbūtne.
Aptuveni takas vidū iespējams arī iziet pie jūras atpūtināt nogurušās kājas.
Takā ir arī vairākas atraktīvas takas, kur pārbaudīt savu līdzsvaru, piemēram, Astoņkāja taka.
Taka gan vietām ir nedaudz vienmuļa, jo izvietotie objekti ir patālu viens no otra, bet tas netraucē baudīt dabas mieru, klusumu un vērot meža iemītniekus. Viens tāds meža iemītnieks sagaidīja arī mūs - vāvere savās dienas gaitās bija iekļāvusi arī takas apmeklētāju apskati. Patīkami, ka taka ir veidota izvietojot apses koka laipas visā takas garumā un nav jāsatraucās, ka varētu samērcēt kājas, jo vietām mežā bija diezgan mitrs.
Izstaigājuši taku, devāmies iekarot lielo atrakciju kuģi. Kuģis ir patiešām iespaidīgs - slidkalniņi, virves, kāpšļi, trubas. Bērniem šeit ir ko darīt vairāku stundu garumā.
Minhauzena muzeju atstājām pēc plkst. 17:00. Tā kā pēc pastaigas mežā bija pārņēmis izsalkums, atceļā iebraucām atpūtas un sporta centrā "Koklītes" Saulkrastos. Un nebijām vīlušies - porcijas lielas un par samērīgu samaksu. Arī apkārtne šeit romantiska - kafejnīca atrodas jūras krastā un, baudot maltīti, var vērot kā vakara saule zaigojas jūras viļņos. Bērniem blakus kafejnīcai ir rotaļu laukums.
Paēduši, patīkamu nogurumu, jaukām atmiņām devāmies mājup.
Vairāk informācijas: Minhauzena muzejs Koklītes Saulkrasti Salacgrīva