Tepat – Latvijas pierobežā, Kurzemē, jeb kāpēc dunduri lidoja ātrāk nekā mēs braucām.
|
Anita Trukšāne
|
2 dienas atpūtai, izzināšanai, izgaršošanai. Nestāstīšu par baskāju taku – tā laba, īpaši pilsētniekiem, kuri basām kājām nav staigājuši gadiem! Stāstīšu par labiem un ne tik labiem pārsteigumiem mūsu pašu zemītē. Par Rucavu, Papi, Otaņķiem.
Viens no pārsteigumiem tai pusē – ceļi!
Starp Grobiņu un Rucavu, Rucavu un Papi, Nīcu un Duniku, un droši, ka vēl tikpat nenosauktos maršrutos – grambaini, putekļaini „ar trepi”, kas lika mūsu glaunajam busam vilkties gliemeža ātrumā un dunduri lidoja 2x ātrāk nekā mēs braucām. Visi auto īpašnieki maksā ceļu nodokli, bet ceļi daudz maz normāli ir tikai tie, kuri saucās – lielceļi. Pārējie ir mašīnu bendes. Kurzemes pusē.
Nākamais pārsteigums.
Pape.
Visa piejūras zona, kempingi, viesu nami ir mūsu kaimiņu leišu īpašumā. Kāpēc? Vai mūsu bāleliņi nevar, negrib, neprot saimniekot savā zemītē? Visa šī piekraste ir pārpildīta ar leišu atpūtniekiem, pat uzraksti Latvijā ir lietiski! Brauc un domā – kur esmu, jau Lietuvā?
Tas par nepatīkamām lietām.
Bet tagad – par rucavieti Pūķu Jāni. Cik labi, ka var, prot un arī sanāk, izklaidēt, uzjautrināt un pārsteigt cilvēkus arī tad, kad ir jau 80.....
Tu nebūsi bijis Rucavā, ja nebūsi paviesojies pie šī visnotaļ atraktīvā kunga. Viņam ir bagāta mūzikas instrumentu kolekcija, un galvenais, katru no instrumentiem viņš spēlē! Ne tikai spēlē , bet arī dzied, un, ne tikai latviski, bet arī krieviski – mazliet nerātnas, bet smieklīgas častuškas. Māk arī jaunām meitām danču soļus ierādīt. Un spēle uz zāģa – tā bija ‘’vakara nagla’’ – tāda ļoti īpaša mūzika.
Pie viņa esot gan mēle raisījās, gan balss skanēja dziesmā, gan kājas cilājās dancī. Ilgu mūžu un veselību Pūķu Jānim!
Dunikas purva taka.
Ja gribat aizbēgt no pasaules, no nemiera, no trokšņiem un kņadas, ceļš tikai uz purvu!
Miera un klusuma pasaule sirreālā vidē – ar kroplām priedītēm, izžuvušiem akačiem, dzidra ūdens ezeriņiem un viršu jūru.
Prenclavas dzirnavas un Otaņķu gardumi.
Lielākās Latvijā dzirnavas, kuru spārnu izmērs savulaik bijis 10 m! Sakārtotas, darba kārtībā, skaistā vidē. Saimnieki mūs sagaida ne tikai ar solītajiem Otaņķu gardumiem – pīrādziņiem, raušiem, cepumiem, plātsmaizēm, bet arī ar ugunskurā vārītu skābeņu zupu! Saimniece teica, - kas ir saldumi pēc izstaigātām purva takām 5 km garumā! Uzvārīsim viņiem zupu!
Tas bija tas, kas bija vajadzīgs. Gan zupa , gan gardumi – ļoti garšīgi!
Lai gods un slava šai ģimenei vismaz 3 paaudzēs -par uzņēmību, drosmi, izdarību un sirsnību!
Esot Liepājā iebrauciet tirdzniecības centrā ‘’Baata’’ pēc Otaņķu gardumiem – nenožēlosiet!
