Stopējiens uz Amsterdamu, jeb vai visi holandieši pīpē zāliiti un brauc ar riteņiem!?

  • 6 min lasīšanai
Pierunāju klasesbiedreni stopēt sev līdz, braucienam gan ierobežot laiks, jo jāpaspēj atgriezties uz manu vēstures eksāmenu un brāļa izlaidumu. Tātad izbraucam 3.juunijaa tikko kā Līga uzrakstījusi literatūras eksāmenu, jābūt atpakaļ 12. jūnijā., plkst.10.00 uz eksāmenu. Aiziet. Plāns skaidrs kaut kā jātiek cauri Lietuvai, Polijai un Vācijai jānokļūst Nīderlandē un tur- Van Goga un Rembranta gleznas, Coffee shops(kafejnīcas kurās pārdot zālīti), kanāliņi un vispārība bohēmas galvaspilsēta Amsterdama. Caur Couchsurfing programmu, mums Amsterdamā būs dzīvoklis. Laikam esam iesācēji, jo diezgan smagas somas, kas turp atpakaļ 4000km garo ceļu posmu pārāk neatvieglo. Braucam jau fūrē, kurā poļu šoferis ne īpaši sajēdz kur pats brauc, kur nu vēl to kur vajag nokļūt diviem no skolas aizbēgušiem jauniešiem. Polis Lietuvā par mums samaksā sodu, jo Smagajās fūrēs vest divus pasažierus ir aizliegts, viņu tas īpaši neuztrauc, viņu uztrauc tas, ka nomaldījies kādus 100km, polis mūs izlaiž un brauc visu ceļu no Telšiem uz kādu Latvijas pierobežas miestiņu. Nopērkam alu un saprotam, ka vēl ceļā tikai 1800 km un visticamāk Filips eksāmenu nepaspēs. Kāds puisis mūs aizved līdz Kauņai, kur mēs jau esam galīg pārguruši un paliekam pie Kauņas apvedceļa teltī. Izrādās, ka Lietuvā un arī vēlāk kā izrādās turpmākajās valstīs, alu var nopirkt visu diennakti. Braucam caur Poliju, starp citu, tas, ka poļi ir kaut kādi nelāgie ir tikai mīts, visu laiku pa rācijām centās mums sarunāt nākamās mašīnas, kas mūs aizvestu tālāk. Turklāat viens polis pa aizveda 70km lielu līkumu, lai tik mūs nogādātu uz vajadzīgo ceļu, turklāt divos pa nakti. Eiropā uz Automaģistrālēm aizliegts stopēt un mašīnas izņemot avārijas situācijas apstāties nedrīkst, arī gājēji uz šiem ceļiem nedrīkst. Izrādās, ka poļiem šis likums interesē tik pat ļoti cik mums un ap trijiem naktī uz Poznaņas maģistrāles mūs paņem busiņš. Šofera sejā atplaukst ideāls smaids(tāds kā Misteram Bērnsam no simpsoniem), kad uzzina, ka ar Līgu neesam precējušies un, ka viņa ir brīva meitene. Turpmāk viņam bieži sajuka ātruma pārslēgs ar Līgas celi, kurš nebija diez ko piesegts. Tomēr onkulis samērā lāga un aizved mūs 300km. Esam jau pie Vācijas robežas, kur notiek kaut kas vispār nereāls, kāds polis izrādās brauc cauri visai Vācijai uz Antverpeni Beļģijā. Mainām maršrutu un braucam uz Beļģiju.(šajā brīdī skaidrs, ka eksāmens diez vai būs). Polis bija izbraukājis visus Eiropas rock festivālus un mums beidzot mašīnā bija savējais muzons. Polis mūs izlaiž 10 km no Antverpenes pulkstenis divos naktī, benzīntankā nostopējam vienu turku, kurš mums stāsta cik bīstama ir pilsēta naktī, pilns ar maniakiem, zagļiem u.t.t riskējam un meklējam pa centru kaut kādu parku kur pārlaist nakti. Vai nu piedzēries bija parks vai arī mēs, jo tur pa zālīti visur nakts vidū lēkā zaķi. Vēlāk tikai uzzinājām, ka tur tas ir pierasts un normāla parādība. Ieejam nakts vidū kādā turku bārā, kur paņemam kādu beļģu alu, un sajūtā tāda it kā no tās filmas Hostel, kur visiem kaut ko no Tevis vajag...pārsvarā nogalināt. Uz ielas klāt pienāk turks un saka, ka mēs izskatoties apmaldījušies un viņš varot piedāvāt naktsmājās, puisis jau tā izskatījās, kā minimums pēc slima zilā, tāpēc labāk kaut kur ejam prom. Nākamās dienas vidus esam jau Nīderlandē, mazā miestiņā – Roosandahl, kur vis ir perfekts. Nopietni, tādas pilsētas parasti rāda neinteresantās Rozumundas Pilčeras filmās, kaut kad otrdienu vakaros. Vienkārši sēžam un izbaudām mieru, nu labi varbūt arī visur esošo zālītes smaržu. Cilvēki nenormāli laipni, paši pie mums pienāk un prasa vai mūs nevajagot nobildēt. Latvijā pie Tevis pārsvarā pienāks un paprasīs vai nevajag gadījumā sasist pa muti. Esam Amsterdamā... Esam Amsterdamā... Esam Amsterdamā.. Aiz laimes esam mazliet apjukuši un priecājamies pat par visstulbākajām lietām. Riteņi ir visur. Aptuveni 50% procenti brauc ar riteņiem tāpēc arī, piemēram, Amsterdama pēc izmēriem ir mazāka nekā Rīga, bet iedzīvotāji 2X vairāk, bet sastrēgumu pilnīgi nekādu.. Visur ir ideāla bohēma. Atrodam Savu dzīvokli, kur mūs sagaida 55 gadus vecs hipijs, kuram blakus Jēzus krustiņam pie sienas blakus Lenona bilde. Viņš mūs pacienā ar alu un ierāda mums jumtistabiņu, paradīze zemes virsū. Viņam istabā plašu atskaņotājs ar ideālām platēm sākot no Bītliem beidzot ar pilnīgi visu iespējamo. Vēl pilns ar krāsām un viņa gleznām Līga sajūk prātā, jo pēc rakstura ir diagnoze-bohēmiste. Amsterdamā pavadām trīs naktis. Iemaldamies sarkano lukturu kvartālā, kur arī norit arī vislielākā rosība. Skatlogos pilns ar meitenēm visdažādākajām, sākot no mazām ķīnietēm beidzot ar pārspīlēta xxxl izmēra amerikānietēm, kuras burtiski aizņema visu skatlogu. Uz ielas piesienas narkotirgoņi, kuriem apnīk, ka es mēģinu viņiem pierunāt pārdot man lētāk dārgu alu. Holandiešiem nav laika izjūtas. Apmaldamies un pajautājam policistiem sev vajadzīgo adresi, šamie sabīstas un saka, ka mēs esot slimi, jo tas esot 2h gājiens, mēs tur bijām pēc 30min.. tādi gadījumi bija vairāki, tas tāpēc, ka viņi nekur tālākus gabalus neiet kājām un nevar iedomāties kā tas ir. Aizejam uz Valsts muzeju, kur redzam daudz gudras un smukas, spīdīgas lietiņas. Kā nekā jāgatavojas Vēstures un kultūras vēstures eksāmeniem. Esam izstaigājuši miljons Coffeeshopus, visus mazos kanāliņus, sajūta ir tāda it kā mēs jau te dzīvotu. Patiešām tā ir bohēmās lielpilsēta. Ieeju bārā un palūdz cik maksā 100g absinta, bārmenis par mani smejas un domā, ka esmu pārpīpējies. Es neko nesaprotu un prasu vēlreiz.. izrādās, ka Holandē alkoholu mēra tikai mililitros un grami atvēlēti tikai narkotikām. Esam izstaigājuši un perfekti izbaudījuši Amsterdamu, vēl tur ideāli ir parki mums iecīnītākais bija Vondel parks, kur viss vienmēr pilns ar dzīvību, vienmēr kaut kur zāles smarža. Interesanti, ka Holandē atļauts sabiedriskā vietās atrasties ar atvērtām alkohola pudelēm... tāpēc jāsāk domāt, kas tur vispār ir aizliegts. Stopēt mājās sākam pie metro=D cilvēki nesaprot, ko mēs tur darām tāpēc brauc ātrāk garām. Viens turks ir pietiekami traks(burtiski), lai tomēr apstātos. Turks uzzinājis, ka esam no Latvijas nolemj mums palīdzēt, jo musulmaņiem un kristiešiem esot jāpalīdz viens otram. Ok paliek baisi. Viņš ierauga uz Fūres sāna firmas nosaukumu, kurš sākas ar burtu L, turkam tas ir pietiekams pierādījums, ka mašīna brauc uz Latviju. Tāpēc viņam censties šādas mašīnas apstādināt un ātrgaitas ceļa nav nekādas problēmas. Kāda sieviete no viņa bēg, viņš dzenas pakaļ, lai tik palūgtu viņu mūs aizvest uz Latviju. Viņam esot marokāņu draugi, kuri varot nospert mašīnu un to mums atdot, vai arī viņš mums varot atdot savu ēzeli, ar kuru lai jājam mājās. Un tas viss pilnā nopietnībā. Viņš apstājās benzīntankā un sāk modināt guļošos fures šoferus ar izsaucieniem- POLICAI!!!! FBI!! Vai pie kādas sievietes – FUCKUU NATALIJAAA! Viņš mūs izlaiž uz šosejas, kur mūs drīz savāc drošības mašīna. Stopējam. Stopējam. Pie Vācijas/ Nīderlandes robežas. Līga aizmieg un es eju runāt ar šoferiem un iežēlināt ar guļošo bomzi Līgu. Šoferiem no viņas tikai bail un nekā. Kāds polis piekrīt un ved mūs pāri robežai dzerot alu... aleluja Šengena. Busiņā priekšā trīs poļi visi dzēruši, es aizmugurē ar līgu, kura bija aizmigusi. Shamie tikai njirdz un saka- krasivaja gjevoshka, krasivaja gjevoshaka un teu puis no mums nav jābaidās un vēsā mierā nogriežas no maršruta kaut kādā meža ciematiņā. Paņemu rokās uz zemes atrasto skrūvi un gaidu, ka piisgjet... būs. Puiši atrauj vaļā manas durvis, domāju, ka tūlīt vilks ārā tāpēc jau gatavojos sist.. polis uzsit man uz pleca un iedod alu, pateikdams, ka esot šeit tikai mašīna jāsamaina un tad braukšot tālāk Pirmo reizi man patiešām mūžā bija bail. Bet tas jau neliedz uz to iedzert alu. Pēc tam ejam pa bāni Vācijā un mūs apstādina policija... 50eiro sods. Tomēr tiekam sveikā ar brīdinājumu un eskortu 4km garumā līdz nākamajam benzīntankam. Mašīnā jau viņi mūs nevarēja paņemt, tikai lēni brauca no aizmugures, kā mēs viņus lamājām, mīļi un jauki. Sarunājam fūri, kura mūs var aizvest līdz Lietuvai, ideāli. Tomēr pulksteņu nevienādas noregulēšanas dēļ, puisis aizbrauc bez mums... nekas jau traks tika kādi 1000km pakāsti kā tad Līga atkal grib mani nogalināt, bet nu izdodas dabūt vietā citu mašīnu. Dodu šoferim Metallicas disku, viņš pasaka, ka tie tādi pamīksti tāpēc mums mašīnā skan Iron maiden!=D ideāli. Vislabākais, kad bijām jau Latvijā un gaidījām kad Līgas tētis atbrauks mums pakaļ, Fūre vienkārši pārbrauc pāri mūsu mantām. Un naturāli tur visu izārda, tīri burtiski, iznīcina, uzspridzina vai kā vēl var pateikt. It kā varējām kaut ko izglābt, bet tas skats bija vienkārši afigena smieklīgs=D Pulkstenis ir četri naktī, es atrodos kaut kur Dobelē un man no rīta ir eksāmens. No rīta ar autiņu no Līgas braucam uz skolu, paspēju tikai mājās uzvilkt uzvalku un pulksten 10.10 min esmu klasē, nokavējis tikai desmit minūtes. Uzrakstu pirmais un vēlāk ar draugiem ejam atzīmēt. Jebkuram iesaku izmēģināt kaut ko tādu. Un vispār es sāku stopēt uz turieni tāpēc, ka vienreiz ceļa posmā aiz zirņiem uz Liepājas šosejas vakarā, meža ielokā es stopēju pie pagrieziena uz lāšupi, un viena meitene mani paņēma mašīnā un izstāstīja, kā aizstopējusi uz Spāniju ar 4ls un rupjmaizes kukuli. Iedrošināja arī mani saņemties, tas bija maijā un es jūnijā saņēmos un aizstopēju. Jā viņā šito lasa, tad es riktīg daudz ko esmu viņai parādā, tāpēc ceru atrast. Toreiz mani aizveda līdz Druvai un kaut kā tamlīdzīgi, Eu priekā Jums visiem!!!!! Der zināt: Pēc likuma Smagajā fūrēs šoferi drīkst ņemt tikai vienu pasažieri, tomēr, ja labi sarunā viņi var arī paņemt divus. Poļi angliski praktiski nerunā, tāpēc jāzin drusciņ krievu valoda. Vācieši ir kruti un runā tikai vāciski. Polijā uz bāņiem var riskēt stopēt, tomēr Vācijā un Nīderlandē šie noteikumi, ka nedrīkst ir ļoti stingri, tāpēc jāstopē benzīntankos. Labāk citreiz stopēt bez uzraksta, jo šoferus šie uzraksti bieži ierobežo, pēc idejas, kā kāda viņam jēga ņemt, ja viņš tieši uz to pilsētu nebrauc. Stoopēt uz ieskrējiena joslas ir ne pārāk gudri un nekas nesanāks, tāpēc labāk stopēt pa mazākas nozīmes ceļiem vai arī pieturiņās un benzīntankos. Poļiem ir garšīgs alus, kurš ir tādā pašā cenā kā mums. Zālīti Holandē pārsvarā lieto tūristi un vietēji tā viņu nemaz tik ļoti neizmanto. Pēc pulksten četriem naktī uz ielām labāk neatrasties, ja vien tu neesi Rembo vai Maakgaivers. Pilns ar bariem, kuri nav dabūjuši devas.. Turp atpakaļ aizstopējām ar 24 mašīnām. Ja Tu esi izlasījis jau līdz šajai vietai, Tu kā minimums es pelnījis alu.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais