Neaizmirstamā Amerika.

09.08.2013
9 min lasīšanai
7 foto

To, ka jūlija beigās dosimies ceļojumā zināju jau pusgadu iepriekš, un, kā pirmā doma bija tieši ASV. Laikam ejot, likās, ka tas tomēr ir pārāk nereāli, un domas tika mainītas vēl desmitiem reižu. Aptuveni 3 nedēļas pirms izbraukšanas datuma izlēmām - brauksim uz Taizemi.. ja vien.. ja vien tās pašas dienas vakarā pa tv nerādītu filmu Bangkok dangerous un mēs nenoskatītos The Impossible. nezinu kāpēc, tā likās, kā zīme, ka Taizeme uz kādu laiciņu ir jāatliek! Tā nu variantu mums vairs nebija - dosimies uz sapņu zemi Ameriku. Tā kā no datumiem lielas izvēles mums nebija, diemžēl nācās ņemt tās biļetes, kas ir.. jeb kuras mani "nobūra" (savādāk nezinu kā izskaidrot kāpēc beigās paņēmām tik dārgas biļetes) Līdz tam brīdim pati nemaz tā īsti neticēju, bet, kad biļetes bija rokā - priecājos kā mazs bērns.Godīgi sakot - priecājos un pārdzīvoju reizē, jo varējām nopirkt biļetes daudz izdevīgāk..manas raizes izkliedēja kolēģis ar savu teikto - Don`t worry, that is gonna be a holidays of the lifetime.. Domāju, ka šie vārdi mani pavadīs visu ceļojuma laiku, bet tā tas nepavisam nebija, tiklīdz mēs izkāpām JFK lidostā, tā viss, kas iepriekš raisījās manā galvā pēkšņi pazuda, nekam citam vairs nebija nozīmes, mēs esam klāt! Nezinu kāpēc, bet lidmašīnā nemaz netikām pie deklarācijas formām, lai gan pēc būtības, tās bija jāaizpilda vēl gaisā esot, tā nu mēs izstāvējuši rindu pie muitas kontroles, nedaudz nobijušies dodam ūsainajam muitniekam savas ESTAS un pases. Uz Estām viņš pat neuzmet aci, prasa vai esam ģimene, kamēr sāku skaidrot kādas radnieciskas saites mūs trīs saista, viņš aizsūta mūs uz pašu zāles galu.. deklarācijas! Paldies, Dievam, aptuveni 10 minūšu laikā jau esam muitas otrā pusē, viss veiksmīgi, atliek tikai atrast taksi un tikt līdz mūsu pasūtītajai viesnīcai, pie pašas Manhetenas sirds - Time square. Izejot ārā no lidostas mūs sagaida ņujorkas karstais, sutīgais gaiss, tas tiešām likās kā ar āmuru pa pieri, ir jau pāri vienpadsmitiem, bet tāds karstums? kāds tad būs dienā ?! jā, vēl trakāk, bet visi vēl sveiki un veseli. Tika grautas manas pirmās iedomas, ka izejot no lidostas vienārši "noķersim" taksi. nē, pēc takšiem ir jāstāv gaaaaara jo gaaaaaara rinda, to ieraugot, likās, ka būs jāpavada nakts lidostā, bet pēc nieka 20 minūtēm jau sēdāmies dzeltenajā taksometrā. Braucām, nē - traucāmies (!!) pa tumšām, mazām ieliņām, pa ceļam vēl sanāca redzēt drausmīgu satiksmes negadījumu tad nu sākās šaubīgās domas - ko mēs te vispār daram ? Tā taču ir Ņujorka, kāpēc šoferis ved mūs pa tādām ieliņām, vai tad savādāk nevar tikt? gribu mājās! visas šīs domas pavadīja mani līdz pirmajiem debesskrāpjiem. Manhetena. Tā ir tik skaista!

Ņujorkā pavadījām 4 naktis, un, godīgi sakot, tā mūsu sirdis tomēr "nepaņēma". Brīvības statuja izrādījās mazāka, nekā domāts, ielas netīrākas un pārtika tik nesamērīgi dārga. Protams, ir arī lietas, kas noteikti pietrūks - tas ir taimskvērs, kur var sēdēt, dzert starbucks kafiju (kas ir uz katra stūra) un nesteidzīgi izbaudīt Ņujorkas gaisotni, vērot tūristu pūļus, kas atbraukuši no visām pasaules malām, lai, tāpat kā mēs, savām acīm redzētu šo slaveno,spožo vietu, tas ir centrālparks, kur var atslābināties no Ņujorkas steigas un tas ir Bruklinas tilta parks, no kura paveras elpu aizraujoši skati uz Manhetenu gan dienā, gan naktī.. tā ir arī nacionālā bibliotēka..hmm, vispār varētu šo sarakstu turpināt un jāsāk pat domāt.. varbūt tā Ņujorka mūs tomēr ir savaldzinājusi ? Dodamies atpakaļ uz JFK lidostu, trāpījies ļoti runātīgs, itāļu taksists, savas valsts patriots, kurš atzina Ņujorku par labu tikai darbam.. nez cik daudz viņš nopelna, lai pamestu savu skaisto Itāliju? Lieliski. Mūsu reiss uz Detroitu kavējas jau par stundu, esam nokavējuši pārlidojumu uz Las vegasu. Ja nu mums būs jāpavada nakts Detroitā ? Nu nē, pārāk daudz filmas esmu redzējusi.. Mums par laimi - paspējam uz reisu divas stundas vēlāk. Sāpju nauda - kolas, pepši un cepumi. Priekšā atkal nogurdinošs 4h lidojums un esam vegasā. Lidosta tur ir, kā teikt, ielas galā, tāpēc paspējām visu redzēt jau nolaižoties. Atkal nākamais nepatīkamais pārsteigums, kas mūs sagaida autonomā. Par izvēlēto auto samaksāju jau internetā,tomēr uz vietas vēl šķīrāmies no 200 dolāriem. Nodokļi, visur nodokļi, arī veikalā pērkot preces, jārēķinās, ka pie kases nāksies maksāt klāt aptuveni 8 % nodoklis un 5 centi klāt par katru pudeli. Cik nepatīkami. Nākamās 2 dienas pavadam vegasā, ar ko noteikti nepietika. Nepietika vegasas, pilnīgi pietika-42 grādu karstums. Vienā ielā apvienotas tik daudz skaistas vietas no visas pasaules - Ņujorkas, Parīzes, Itālijas, Grieķijas u.t.t. Viss tīrs, hoteļu vestibili viens par otru skaistāki, visapkārt - greznība un spožums, kam ir arī savas tumšās puses - kazino.. kaut gan vegasa nebūtu vegasa, bez saviem kazino. 6 dienas ir pagājušas, iespaidu kaudze, bet ceļojums vēl pat nav pusē. Sāku domāt, varbūt par daudz vienai reizei ? Šeit man ir sajukuši visi datumi un dienas, pat cik pulkstens varētu pateikt tikai aptuveni, sakarā ar visām laika un zonas maiņām, tāpēc - septītās dienas rītā izbraucam uz Ziona nacionālo parku. Ceļā tiek pavadītas aptuveni 3h, bet Zionam izbraucam cauri pusstundā, jo esam nogulējuši izbraukšanas laiku. Skaisti, skaisti, skaisti! Braucam tālāk,Bryce kanjonā esam ap vieniem, tātad viss notiek pēc plāna. Izkāpjot no mašīnas ieraugu pirmo burunduku savā dzīvē- cik viņš ir foršs! Spontāni izlemjam, ka dosimies lejā, bez ūdens un ar iešļūcenēm kājās, skati elpu aizraujoši, bet ilgāk to izbaudī nevaram, jo jāpieturas pie ieplānotā maršruta un sastādītajiem laikiem, lai pa nakti nepaliktu kāda tuksneša vidū. Vakarā ierodamies Page pilsētā, sameklējam hoteli (vajadzēja tomēr pasūtīt iepriekš, būtu daudz izdevīgāk) un mūs sagaida nākamais pārsteigums - bankas kartes ir bloķētas. Paga.. ko ? bloķētas?! jap. tieši tā. Padoms tiem, kad dodas ceļojumā - noteikti ņemiet līdzi daudz skaidras naudas. Tagad esmu neizsakāmi pateicīga bankas dāmai, kas teica, ka šeit lētas kurpes un lai es paņemu kredītkarti. Ja nebūtu tās kredītkartes, man pat bail iedomāties, kas būtu ar mums noticis, un kur mēs pašlaik būtu. Par hoteli samaksāju ar kredītkarti un pusnakts paliek negulēta cenšoties sazvanīt banku. Uz visiem iespējamajiem numuriem, visos iespējamajos laikos, nu nekā. Beigās izdodās sazināties caur e-pastu, tieku sazvanīta, bet tikām tikai līdz drošības jautājumu pusei. Dusmas vienkārši gāžas ārā. Nu kādā veidā? Banka nepamana, ka gandrīz visi iekrājumi tiek iztērēti uz biļetēm, pamazām tiek tērēta nauda, bet nobloķē karti TIKAI pēc nedēļas, pat nepaziņojot to pašiem karšu īpašniekiem ? Pietam pirms brauciena laicīgi pabrīdinājām banku, ka dodamies uz ASV. Pa telefonu izstāstīju visu situāciju, ka nevaram vilkt laiku, jo esam gandrīz tuksneša vidū, kredīts tūliņ tūliņ begsies, bet nepietiek ar to, ka nosaucu visu iespējamo informāciju par sevi un savu karti, viņiem nepieciešama tonna ar atbildēm, kur, kad un par ko es esmu maksājusi.. līdz kredīts beidzās.. nu neko darīt ,nolēmām, ka neļausim tam izbojāt mūsu ceļojumu un nosaidrosim visu, kad būsim atpakaļ mājās, dodamies gulēt tās pāris atlikušās stundas, lai agri celtos un dotos uz Antilopes kanjonu un Horseshoe bend. Vējš, smiltis, lietus.. un laiks. Tas ir tas,kas veidojis Antilopes kanjonu. Tas ir vēl skaistāks, nekā bildītēs, ko iepriekš esmu redzējusi. Tūristi var izvēlēties, kuru kanjonu apmeklēt, jo Antilopes kanjons sadalās divos - apakšejā un augšējā. Jau iepriekš, no tūristu rakstītā zināju, ka labāk izvēlēties apakšējo, jo tas nav tik populārs kā augšējais, ir arī nedaudz lētāks, bet noteikti ne sliktāks, sevišķi, ja diena ir apmākusies. Antilopes apakšējais kanjons ir arī bīstamāks, šeit bojā gājuši 11 cilvēki, jo šis kanjons mēdz strauji applūst, pat ja līst neskaitāmu km attālumā. Tā kā tas pieder indiāņiem, tur nederēja par 80 dolāriem pirktā American beauty nacionālo parku un kanjonu ieejas karte, un par 3 cilvēku ieeju samaksājām vēl 78 dolārus, kas noteikti bija tā vērts.

Tik pat iespaidīgs bija arī Horseshoe bend. Kad gājām tam klāt, neticēju, domāju, ka nebūs tik iespaidīgi, kā iepriekš bildēs redzēts, bet kļūdījos. Vualā - visā savā skaistumā kraujas pakājē, kur Colorado upe met līkumu, arī IR Horseshoe bend. Diemžēl, tas neietilpa nevienā manā bildē, bet to sajūtu, kas mani pārņēma to skaistumu ieraugot, es mūžam neaizmirsīšu. Tā kā vairākas reizes mums ir gadījies nomaldīties no īstā ceļa, izdomājām, ka šoreiz izlaidīsim 5h garo tuksneša ceļu un Meteorīta krāteri. (cik žēl :() un pa taisno dosimies uz Lielo kanjonu. Paspējam kā reiz uz saulrietu, bet nebijām iedomājušies, ka uz kanjonu ir sabraukuši TIK daudz to redzēt gribētāju, ka visas viesnīciņas un kempingi būs aizņemti.(Vēl viens padoms - ja vēlies pavadīt nakti pie Lielā kanjona, rezervē naktsmājas jau iepriekš)Tā kā ir jau vēls, un plānā ir sagaidīt arī saullēktu,nākas pavadīt nakti guļot mašīnā. Nu to es nesaprotu, tad kad nekas cits, kā gulēt mašīnā neatliek, tad ne aci nevaru aizvērt visas nakts garumā, bet braucot pa dienu, to vien varētu darīt, kā gulēt.. Laikam jau pēc tā nosaukuma var arī spriest, cik liels ir tas kanjons, jo apskatīt viņu var no visām pusēm, bet tik daudz laika mums nav, tā ka aprobežojamies tikai ar South Rim, apskatos visus skatupunktus,kur var piebraukt ar mašīnu. Katrā ziņā sagaidīt 23. dzimšanas dienu skatoties saullēktu Lielajā kanjonā, ir labākā dāvana kādu esmu saņēmusi.

Dodamies ilgajā ceļā uz Nāves ieleju, manu mīļāko vietu visā ceļojuma laikā. Tā kā tur ,atšķirībā no pārējiem kanjoniem un parkiem, nesēž kāds, kas laipni sveicina un izsniedz karti, tad nevarējām atrast nevienu no punktiem, kas mūs interesēja, bet tas mūs nesarūgtināja, apkārt ir tik baisi un skaisti, tuvojas negaiss, ir nenormāls vējš, paceļam notriecam to sauso salmu kušķi (nezin kā savādāk viņu nosaukt, iepriekš tāds ir redzēts tikai kovboju filmās) un cenšamies tikt ārā no Nāves ielejas, kas ir visai grūti, jo kaut kad nesen te ir bijusi tāda kā vētra, plūdi, un ceļi ir katastrofālā stāvoklī. Nobraucam pārdesmit km uz vienu pusi, pretimbraukošās mašīnas rāda zīmi, ka droši varam griezt atpakaļ, nākamajam ceļam abās pusēs ir kraujas, uz ceļa sabiruši akmeņi un ne tikai akmeņi, arī riktīgi bluķi, lēnām izlavierējot starp tiem tiekam uz ceļa, kas ir dubļos, akmeņos UN ūdenī. hmm, kas nākamais ? Sāku jau palikt pavisam bailīga, vai mēs vispār tiksim no šejienes ārā ?! Ilgu laiku ceļš iet tikai gar krauju un uz augšu, vai vispār pietiks benzīna ? (vēl padoms, labāk paņemiet līdzi benzīna kanniņu, jo bija gadījumi, kad benzīntanku nebija 100 maiļu rādiusā) Jā, par laimi tikām ārā Nākamā pietura - Izslavētais Hūvera dambis, kas nodrošina ar elektrību visu Las vegasu. Kāds filmās redzēts, tāds arī ir, vienīgi 15 minūšu vietā mēs tur pavadījām daudz vairāk, tāpēc jāsteidzās līdz tumsai tikt līdz Bakersfīldai, lai sameklētu naktsmājas.

Skāde. Ja atrastās naktsmājas nebūtu tik jaukas un ērtas, tad mēs nebūtu atpalikuši no plāna par 4 stundām. Iebraucam Sequoia & Kings kanjonā. Tie milzīgie koki, svaigais gaiss, klusums, miers.. smaids no sejas vairs nepazūd, šajā kanjonā ieteiktu ierēķināt vairāk laika, jo te nu tiešām ir daudz ko redzēt. Nu nezinājām, ka būs tik skaisti, nezinājām, tāpēc atkal tiek kavēts mašruts un atpaliekam jau gandrīz par 10 stundām, bet sapratām, ka būs jāizņem no maršruta San Diego un vairāk laika jāpavada parkos un kanjonos.

Vairs neiespringstam uz agrajiem rītiem un ceļamies, tad, kad spējam acis atvērt bez papildus līdzekļiem. Tādi arī dodamies uz Yosemite nacionālo parku, ne gluži žirgti un spēka pilni, toties piedzīvojumiem gatavi. Iesaku arī pirms ceļojuma izplānot arī kurus skatu punktus vai ievērojamas vietas vēlaties apskatīt, jo uz vietas tas rada daudz liekas pūles, piedevām, ja laika nav liku likām, bet gribas apskatīt pēc iespējas vairāk vietu (ar zvaigznīti atzīmējot tās, uz kurām noteikti gribētos vēl atgriezties) . Izbraucam no Jozemītiem un ilgu laiku pavadam ceļā uz Sanfrancisko. 6 joslas, satiksme ātra, neviens netraucē, vienīgi tās pašas 6 joslas NO Sanfrancisko, liekas, ka galīgi neiet uz priekšu. Plānā bija vakarā doties gar piekrasti līdz Monterey, kur palikt kādā hotelī pie pludmales, bet palikām pašā Sanfrancisko, jo ,kad atbraucām, bija jau tumšs, un lāga neko nepaspējām apskatīt, turklāt nācās iepirkt siltās drēbes, jo Sanfrancisko mūs sagaidīja ar neticami ziemīgu laiku. Nobraucām pa līkumotāko ielu pasaulē, apskatījām Pier 39 dzīvojošās roņu saimes, pārbraucām pāri slavenajam Zelta vārtu tiltam un tas arī viss, bija jādodas ceļā, savādāk nepaspētu uz savu reisu mājup. Centāmies tikt līdz mūsu pēdējām naktsmājām pirms mājupceļa - Costa Mesa, pie māsīcas, bet šoferītis bija pārāk noguris, tā kā nācās vien palikt Santa Barbarā. Viss ceļš tika nobraukts gar Klusā okeāna piekrasti, ko arī iesaku darīt, ja plānā jāveic ceļs no Sanfrancisko uz LA. Kā pieturpunkti tika izvēlētas bākas un roņu pludmale, kas tika ieraudzīta pavisam netīšām un pēdējā brīdī, bet tie nudien nebija vienīgie apskates vērtie objekti. Mūsu pēdējā diena tika atvēlēta Losandželosas apskatei, nezinu kā citiem, bet visvairāk mums viņa saistās ar drausmīgo satiksmi ( neredzējām nevienu sabiedrisko transportu, pēc statistikas datiem, uz katra cilvēka 1,8 mašīnas ) nu un, protams, Holivudas zīmi, pie kuras bija diezgan grūti atrast ceļu. Nakts tiek pavadīta Costa Mesā pie viesmīlīgās māsīcas un viņas vīra (paldies vēlreiz :)) un jau no agra rīta steidzamies atpakaļ uz Lasvegasu. Uz vegasas lidostu dodamies cauri Joshua Tree parkam, benzīna maz, gps rāda vēl 94 mailes līdz tuvākajam benzīntankam. adrenalīns, adrenalīns.. par laimi, pagadās viens tanciņš tuksneša vidū, protams, cena vairs nav zem 4 dolāri, bet uzkāpusi jau gandrīz līdz 6, bet tajā brīdī tas ir pavisam nesvarīgi. Lai ceļojums būtu vēl neaizmirstamāks, mūs aptur Nevadas policisti par ātruma pārsniegšanu un uzliek soda naudu. Kā punkts uz i!

Cik iztērējām ? Daudz Ko ēdām ? Lielākoties BurgerKing un MacDonald (uz kuriem pat skatīties vairs nevaram) , jo tas iznācā lētāk un arī ātrāk. Ko iesaku ? - Ņemt līdzi daudz skaidras naudas, paziņot savai bankai par ceļojumu. - Iegādāties putuplasta kasti, ko var piepildīt ar ledu, lai uzturētu dzērienus aukstus, mēs to neizdarījām, tāpēc ik pa laikam nācās piestāt, lai iegādātos kādu atspirdzinošu dzērienu. -Ja ņem mašīnu, noteikti klāt jāņem GPS, bet nevar rēķināties tikai ar viņu, mūsējais ar pāris reizes mēģināja izvest mūs pa neceļiem, tāpēc labāk iegādāties karti. -nestresot pārāk daudz un izbaudīt pasakaino dabu :) paldies, ja kāds vispār šito visu izlasīja, lai jauka diena/vakars :P

Neaizmirstamā Amerika.

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem