Ekspedīcija.

  • 2 min lasīšanai
  • 41 foto
Viss aizsākās Jūlija vidū, kad man piezvanīja sabiedriskās organizācijas " Leģenda" vadītājs Tālis Ešmits un uzaicināja piedalīties ekspedīcijā uz Krieviju, kuras mērķis bija izrakt un ekshumēt tur 44 gadā apraktos 15 un 19 Latviešu brīvprātīgās SS divīzijas karavīrus. Karavīru kapsēta atradās Pleskavas apgabala bijušās Voronkovo sādžas tuvumā. Šobrīd no sādžas nekas nav palicis pāri, kā tikai ābeles. Tad nu tika kārtota vīza, krāmētas mantas ceļojumam. izbraukšana tika nolikta uz 28 jūlija pēcpusdienu. Līdz robežai nokļuvām bez starpgadījumiem, bet uz pašas robežas sākās ķibeles. Pirmkārt, mūsu vidū bija suns, bet tā kā uz robežas nebija vetārsta, tad nu suni pāri nelaida, nekas cits neatlika, kā braukt uz citu robežkontroles punktu. Tas vēl bija mazākais. Divi busi tika sveikā cauri robežai, bet vīrus no Saulkrastiem aizturēja uz 5 stundām dēļ 1kg svaigu kartupeļu. Pa to laiku vīri ar suni jau bija tikuši cauri robežkontroles punktam un brauca mums pretim, satikāmies pusceļā. Tālāk devāmies uz galapunktu.Viss noritēja bez starpgadījumiem.Vēlu vakarā nokļuvām galapunktā, ķērāmies pie telšu celšanas. uzslējām teltis, iekārtojāmies, pasēdējām parunājāmies un devāmies pie miera. Nakts pagāja bez starpgadījumiem. No rīta cēlāmies plkst. 6, iekodām, iedzērām tēju un sākām gatavoties darbam. Nokāpjot uz kapsētu, acīm pavērās bēdīgs skats, kapsētu jau bija izrevidējuši marodieri.Kauli bija izmētāti pa bedrītēm, varēja redzēt, ka rakuši ar tehniku. Bet tas mūs neatturēja no darba, ņēmām lāpstas un sākām rakt.Kauli bija gan virspusē, gan arī palielā dziļumā. Grunts bija zilais māls, bedrē visu laiku sūcās ūdens.Pirmajā dienā ar rokām tika izrakts paliels daudzums mirstīgo palieku. Spēka bija pietiekoši, darbs raiti gāja uz priekšu. Otrajā dienā viss tas pats, rakām ar rokām. Trešajā dienā mums pievienojās traktors. Sākumā traktorists negribīgi strādāja, baidījās braukt pāri bedrēm. Es biju tā saucamais "diriģents" manā pakļautībā bija traktors, man bija jākoriģē dziļums utt. Sākums bija grūts, bet ar katru dienu traktorists strādāja arvien labāk, sapratāmies tikai ar žestiem. Darbs ātri gāja uz priekšu. Vienā dienā 38-45 mirstīgās paliekas.Visu dienu nācās pavadīt bedrē, ar taustu uztaustīt kaulus, to vietu atzīmēt, lai vīri ar lāpstām ķertos pie darba.ūdens, dubļi, kājas stieg iekšā, dunduri, knišļi, odi-no tiem bija grūti atkauties par bedrē. Tikai tad, kad rokas jau bija noziestas ar "zampu", tad kodieni mazinājās, bet ar to nebija līdzēts, jo knišļi līda acīs, dunduri koda mugurā un sejā.Neciešami, bet kaut kā centāmies tos kukaiņus atgaiņāt. Dziļums 150-180cm, labi saglabājušies zārki, no viena zārka izcēlu tikai sauju kaulu, pārējo marodieri bija izsvieduši citā bedrē. Vienā no bedrēm zārkā tikai kāju kauli zābakos, pārējais kā parasti izmests citā bedrē. kara laikā blakus bijis hospitālis, atradām šinas, citam durklis šinas vietā, citam kājas amputētas, citam žņaugs uz rokas. Interesantākais tas, ka apkārtnē neviena skuju koka, bet puikas tika guldīti uz skuju zariem, cits uz salmiem, cits teltenē ietīts.No personīgajām mantām izrakām tikai 3 gredzenus, dažus makus.Vienā no makiem maza ikona un monētas, citā makā monētas un prezervatīvs. marodieri pamatīgi bija aptīrījuši karavīrus.Zārku vāki līdz pusei izlauzti.Žēl protams ka tā, bet tur neko neizdarīsi, ne jau visiem ir vienādas ētikas normas.Tā nu raujoties melnās miesās, 5 dienās izrakām 208 karavīru mirstīgās paliekas. Visiem būs zināmi vārdi un uzvārdi. Pārsvarā 1918 un 1920 gadā dzimušie puikas.Kad nu darbs tika padarīts, uzstādījām bērza krustu.Šobrīd iet pārrunas ar Krieviju par mirstīgo palieku nogādāšanu Latvijā. Cerams, ka nākamgad puikas gulsies Lestenes kapos.Lai Dievs svētīj tos puišus, kuri palika austrumu frontē.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais