Kā apceļot Eiropu + 39 C ar automašīnu, kurai ir neliela ķibele temperatūru
|
Gita Ozola (ex. Alksne)
|
Kā apceļot Eiropu + 39 C, ar automašīnu, kurai ir neliela ķibele ar temperatūru
Vēlējos pastāstīt par šo ceļojumu, lai pierādītu cilvēkiem, ka nav vajadzīga liela nauda un automašīna perfektā kārtībā, lai dotos ārpus Latvijas uz vairākām dienām, un pilnībā izbaudītu atvaļinājumu!
Iesākumā paskaidrošu, kādēļ tāds stāsta nosaukums. Visu ceļojuma laiku gan dienā, gan naktī gaisa temperatūra bija +35 līdz +40 C. Mūsu automašīnai bija neliela ķibele ar termostatu, kas nozīmēja sekojošo: automašīnu nedrīkst darbināt tukšgaitā (stāvot uz vietas), līdz ar to mums bija nepārtraukti jākustas uz priekšu. Šādā karstumā varējām atļauties stāvēt tikai pie trīs luksoforiem, pēc tam 40 minūtes bija jāstāv ceļa malā, un jāgaida, līdz automašīnas temperatūra kritīsies līdz normai. Pirms ceļojuma autoservisā mums ieteica šādos gadījumos auto salonā uzgriezt maksimāli karstu gaisu. Lieki piebilst, ka abām lūkām un blakussēdētāja logam bija bojāts atvēršanas mehānisms. Tātad – reizēm mūsu sajūtas bija diezgan ekstrēmas, īpaši uz autobāņa sastrēguma laikā! Pamēģiniet paši – pie aizvērtiem automašīnas logiem salonā uzgriezt maksimāli karsto gaisu, kad ārā jau tā ir +39 C J !
Tātad - ideja par braucienu bija spontāna. Bija nedaudz iekrāta nauda, ar draugu visu pārdomājām, un pēc nedēļas jau devāmies ceļā!
1.diena
Izbraucām no Jelgavas 9. jūnija vakarā pl. 22.10. Nolēmām, ka, braucot cauri Lietuvai, pie stūres sēdēšu es. Iebraucot Polijā pl. 2.00. naktī, ar draugu samainījāmies, un turpmāk šoferis pa Eiropu bija viņš (Mārtiņš). Izbraucām cauri Polijai.
2.diena
Pēcpusdienā (pl. 16.15.) iebraucām Čehijā, un pašā vakarā bijām jau Austrijā, Vīnē. Sākām meklēt viesnīcu. Ņemot vērā to, ka šis bija mūsu pirmais šāda veida pasākums, tad atrast viesnīcu nebija viegli. Norādes par viesnīcām un moteļiem izliktas visur, bet, kad sākām braukt norādītajā virzienā, tad pēc pāris kilometriem bijām vīlušies, ka tālāk neviena norāde nav atrodama. Viesnīcas, ko meklējām ar navigācijas palīdzību, bija pārāk dārgas. Atgriezāmies Čehijā un pie robežas atradām ļoti jauku, mājīgu viesnīciņu – Hotel Bonsai, par divvietīgu numuriņu samaksājām 56 Euro (+ brokastis).
3.diena
No rīta devāmies uz Vīni. Pirms tam uz robežas nopirkām vinjeti 10 dienām (8 Euro). Informācija tiem, kas nezin – vinjete OBLIGĀTI jāielīmē priekšējā automašīnas logā! Citādi par to var nākties dārgi samaksāt... Iebraucot Vīnē, devāmies nelielā pastaigā, un veicām nelielu iepirkšanos. Satikām paziņu, kurš nekavējoties mums rezervēja viesnīcu turpat Vīnē (Bisambergā) par 48 Euro (+ brokastis). Netālu no viesnīcas bija ļoti liels kalns, kurā nolēmām uzkāpt. Kad nonācām pašā kalna galā, vērojām saulrietu. No augšas pavērās pasakains skats! Tur, protams, notika vesela fotosesija J
4.diena
Latvijā, rokoties internetā, atradu kādu pasakainu vietu pašā Austrijas viducī. Tad nu devāmies turp. Nobraucot no autobāņa, kādu brīdi vēl līkumojām pa šaurāku ceļu starp kalniem un maziem ciematiņiem. Ieraudzījām norādi par kempingu un devāmies turp. Bijām atraduši fantastiskāko vietu uz zemes! Apmetāmies kempingā pie ezera, kur visapkārt kalni – lieli un mazi! Un klusums! Dzirdējām tikai putnu dziedāšanu un govis, kurām kaklā piekārti lielie, skaistie zvani. Iekārtojāmies, uz grila pagatavojām vakariņas, un tad devāmies vakara pastaigā pa vietējo ciematiņu.
5.diena
No rīta devāmies uz Grüner See, kas atradās 3 kilometrus tālāk. Tas bija kaut kas patiešām fantastisks! Kristāldzidrs ezers koši zilzaļā krāsā, kam visapkārt slējās kalni! Gājām apkārt ezeram un baudījām burvīgo ainavu! Pēc vairākām stundām devāmies atpakaļ uz kempingu, sakārtojām mantas un devāmies tālāk nezināmajā – uz Itāliju.
Pēc 6 – 7 stundu ilga brauciena cauri kalniem iebraucām Padovā. Satikāmies ar paziņu un viņas draugu, un devāmies vakariņās uz picēriju. Dzīvesvieta uz dažām dienām mums bija nodrošināta – mūsu mašīnai slēgta garāža, mums pašiem – sava istaba un vannasistaba. Nu gluži kā viesnīcā!
6.diena
Tā kā mūsu abiem paziņām bija jāstrādā, tad mēs devāmies uz jūru sauļoties un nobaudīt silto Adrijas jūras ūdeni. Tā gan ne ar ko neatšķiras no mūsu Baltijas jūras vai līča J Protams, ka nebijām pieraduši pie saules, un devāmies prom, kārtīgi apdeguši. Pa ceļam iebraucām aptiekā un bijām spiesti iegādāties krēmu pret saules apdegumiem. Lieki piebilst, ka uz mums atskatījās ne tikai paši itāļi, bet arī citu valstu tūristi J Dzīvoklī paēdām vakariņas īsti itāliskā garā – nogaršojām pastu. Vakars pagāja sarunās par darbu...
7.diena
Arī šodien abiem paziņām bija darba diena, un, lai mēs nesēdētu dzīvoklī, no rīta labprātīgi devāmies uz tuvējo ciematiņu paķemmēt veikalus. Taču mēs kļūdījāmies – tiklīdz saules stari skāra mūsu neapsegtās ķermeņa daļas, sapratām, ka labāk būtu palikuši dzīvoklī J Par mīļāko veikalu šajā brīdī kļuva pārtikas veikals un tā aukstuma vitrīnas J Šodien vairs dzīvokli nepametām...
8.diena
Nu jau jūtamies nedaudz labāk. No rīta visi četri devāmies uz Padovas staciju, lai ar vilcienu tālāk dotos uz Venēciju. Venēcija ir nepilnas stundas braucienā no Padovas. Venēcijā ir ļoti sarežģīta dzelzceļa sistēma – tajā orientēties bija grūti pat mūsu itāļu draugiem! Devāmies ilgā pastaigā pa Venēciju – tā ir tik skaista pilsēta! Pārvietojāmies arī ar tragetto kuģīšiem – vietējiem Venēcijas autobusiem. Pēcpusdienā devāmies atpakaļ uz Padovu. Šoreiz es ar Mārtiņu vēlējāmies pagatavot vakariņas latviskā gaumē. Neskatoties uz to, ka gaļa Itālijā ir ārkārtīgi dārga, mēs pagatavojām kotletes, kartupeļu biezeni, tomātu un gurķu salātus ar krējumu un sīpoliem. Mūsu draugiem ļoti garšoja!
9.diena
No rīta devāmies uz Vāciju – aptuveni 80 kilometrus no Minhenes – uz Augsburgu, kur dzīvoja man brālis,. Braucām cauri Insbrukai Austrijā, jo vēlējāmies redzēt vēl lielākus kalnus, nekā iepriekš. Un – jo tuvāk Insbrukai, jo lielāki kalni – jo lielāki kalni, jo sniegotākas virsotnes! Skaistums, kas jāredz savām acīm! Pēc Insbrukas bija jānobrauc no autobāņa. Bet, jau pēc pāris nobrauktiem kilometriem sapratām, ka šis ceļš mūsu mašīnai nav braucams – pārāk stāvs ceļš veda augšup. Lieki piebilst, ka pēc kalnā nobrauktiem 500 metriem temperatūra bija uz kritiskās robežas! Tas mūs pārliecināja doties atpakaļ. Uzbraucām atkal uz autobāņa. Nobraucām liekus kādus pārsimts kilometrus, taču vismaz bez liekiem uztraukumiem. Pie Minhenes bijām ap pl. 18.00. Samērā ātri sapratām, ka tālāk netiekam. Līdz Augsburgai bija palikuši nepilni 80 km, taču nespējām izkustēties no vietas. Uz autobāņiem bija milzīgi sastrēgumi, arī uz apvedceļiem un mazās pilsētās sastrēgumi bija pārāk lieli – tas mūsu automašīnai nederēja. Tālāk par Minheni netikām. Ap pl. 22.00. ar navigācijas palīdzību beidzot atradām viesnīcu! Viesnīca bija liela, bet mēs – pārāk noguruši, lai dotos tālāk un meklētu citu – tāpēc izlēmām apmesties turpat. Viesnīca bija dārga – 107 Euro bez brokastīm. Taču – reizēm tas ir tā vērts! Katru dienu taču nebraucam ceļojumā pa Eiropu! J
10.diena
Brokastis paēdām vietējā kafejnīcā. Atkal šopings pa veikaliem J Vietējā DUS palūdzām termosā karstu ūdeni. Ņemot vērā satiksmi un laika apstākļus (visas dienas, kopš iebraucām Austrijā bija saulains laiks, +30 C naktī, un no +36 līdz +40 C dienā), izlēmām, ka brauksim mājās. Intensīvās satiksmes dēļ, bijām spiesti izbraukt tikai pl. 22.00. vakarā. Braucam pa Minhenes apvedceļu uz Prāgu, taču navigācija atkal mūs ved taisni pāri kalniem. Nu ko – atkal griežamies atpakaļ, uzbraucam uz autobāņa un nobraucam pamatīgu līkumu Vācijā, līdz beidzot iebraucam Čehijā. Skatoties kartē, atviegloti uzelpojam, jo pārējais ceļš cauri Čehijai un Polijai ir pa autobāni J
11.diena
Esam noguruši, jo braucam bez apstājas. Polijā nezināmu iemeslu dēļ navigācija mūs spītīgi ved pa dažādiem mazākas nozīmes autoceļiem, nevis pa autobāni. Tas pamatīgi paildzina mūsu atgriešanos mājās, jo ik pa pāris kilometriem ir miesti, ciemati, lielākas un mazākas pilsētas, kur un neiztikt arī bez luksoforiem! Latvijā iebraucam tieši pusnaktī. Pēc brīža pie stūres sēdos es. Un tad jau drīz arī mājas!
Šajā ceļojumā izbaudījām gan dažādas nozīmes ceļus (sākot no autobāņa, beidzot ar maziem, bet skaistiem lauku ceļiem), tikpat dažādus un neskaitāmus ceļu remontus, saņēmām sodu no ceļu direkcijas Austrijā, piedzīvojām ļoti dažādas intensitātes satiksmi, izbaudījām ļoti dažādas braukšanas kultūras (katrā valstī tā atšķiras), kā arī iepazinām šo valstu ainavu dažādību. Mēs piedzīvojām ļoti daudz, neskatoties uz to, ka neapmeklējām nevienu muzeju, izstādi vai kādu citu vēsturisku vietu.
Mēs devāmies šajā ceļojumā ar Renault Megane Scenic, benzīns – gāze. Polijā gāzes uzpildes stacijas ir bieži, Austrijā – nedaudz jāpameklē, Itālijā – arī nav problēmu ar gāzes uzpildes stacijām, savukārt Vācijā – mums bija lielas problēmas ar to atrašanu. Vācijā vienā DUS, lai uzpildītu gāzi, bija nepieciešams adapteris, taču to varējām dabūt uz vietas. Nevienā citā DUS vai gāzes uzpildes stacijā adapteri nevajadzēja (kaut arī tā bija viena problēmām, kura mūs sākumā uztrauca visvairāk). Visu ceļojumu līdz Minhenei braucām ar gāzi, bet atpakaļceļā uz mājām bijām spiesti izmantot tikai benzīnu.
Izmaksas, braucot divatā, ir mazākas, nekā braucot vairākiem cilvēkiem kopā. Nauda nepieciešama degvielai, viesnīcai (dārgāk) vai motelim (lētāk) vai kempingam (vislētāk). Pārtiku var sagādāt mājās, ar to pietiek. Protams, jāierēķina arī pusdienas kādā kafejnīcā, jo agrāk vai vēlāk gribēsies apsēsties pie normāla galdiņa – kā cilvēkiem pieklājas J Mēs daudz izmantojām līdzpaņemto pārtiku un ēdām DUS vai stāvlaukumos.
Gribēju iedrošināt visus, kas šaubās par šāda veida došanos ceļojumā. Mēs piedzīvojām tik daudz pozitīvas emocijas!
Lai iedrošinātu cilvēkus mesties šādā „avantūrā”, es uzskaitīšu dažus plusus un mīnusus šāda tipa izbraucieniem:
Plusi:
·Jebkurā brīdī, jebkurā vietā var apstāties, izbaudīt dabasskatus, fotografēties.
·Jebkurā brīdī var izlemt mainīt maršrutu.
·Nav jāstiepj smagas somas, jo visu nepieciešamo var paņemt līdzi (pat vairāk kā vajadzīgs).
·Braucot divatā, nav jārēķinās ar līdzbraucēju vēlmēm.
·Un neparedzētās emocijas, neplānota ceļojuma gadījumā!
Mīnusi: neatradu nevienu mīnusu šādam izbraucienam! Ikviens iztērētais santīms bija šī ceļojuma vērts!
