Kuršu kāpa
|
Gunita Štēbele
|
2010.gada pavasarī pirmo reizi nokļuvu Kuršu kāpās. Ceļojums atstāja neaizmirstamu iespaidu. Pēc gada, kad cauri Kuršu kāpai devāmies uz Kaļiņingradu, žēli noskatījos uz izgaismoto Juorkrantes promenādi. Gribējās izkāpt... Šajā vasarā atkal iegriezos Kuršu kāpās, lai to iepazītu tuvāk un varu pat vārdos aprakstīt kas ir Kuršu kāpa.
Kuršu kāpas ir viena no dabas pērlēm, kas iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā. Burtiski no krievu valodas tulkojot "kuršskaja kosa" nozīmē kuršu bize, kas vistiešāk apzīmē smilšu salu, kas pievienota Kaļiņingradai. No Liepājas Kuršu kāpā iespējams nokļūt nepilnu 2 stundu laikā, braucot caur Palangu uz Klaipēdu un ar prāmi šķērsojot Kuršu jomu. Sala ir 98 km gara un 0,4-3,8 km plata. Salas daļa pieder Kaļiņingradai, t.i. Krievijai. Krievijas daļai raksturīgi slikti uzturēti ceļi, taču vācu tūristi ir iecienījuši krievu santorijas, kas aktīvi tiek apmeklētas vasaras sezonā. Kuršu kāpās ir sekojošas apdzīvotās vietas: Smiltine, Alksnine, Jodkrante, Pervalka, Preila, Nida, Morskoje, Ribačija, Ļesnoje. Pirmās sešas atrodas Lietuvas pusē, pārējās Krievijā. Skaistākā un sakoptākā salas daļa pieder Lietuvai. Lietuvas daļā vasaras sezonā dzīvo 1000-2000 iedzīvotāji, kas gādā par dažādu tautību tūristu izklaidi un komfortu.
Ja apmeklē Kuršu kāpas dabas jaukumus, tad vēlams iepazīties ar A.Bela romānu "Cilvēki laivās", lai saprastu kā kāpas smiltis, pārvietojoties no 17.-19.gadsimtam, ir aprakušas 5 kuršu ciemus, kā sensenos laikos dzīvojuši kuršu zvejnieki, kas cēlušies no Kurzemes un līdz mūsu dienām kā tauta nepastāv.
Mūsdienās Kuršu kāpas daļa ir apstādīta ar priedēm ar ko ir apturēta smilšu pārvietošanās. Mirušā kāpas daļa ir rezervāta slēgta teritorija. Ja rezervēta daļā pārvietotos cilvēki, tad 1 cilvēks aiznestu aptuveni 2 tonnas smiltis.
Netālu no Juodkrantes priežu galotnēs ligzdo aizsargājami putni kormorāni, kas pārtiek no zivīm un zem sevis atstāj nokaltušus kokus.
Tūristiem visiecienītākā ir Nida. Nidā iespējams iznomāt velosipēdus, izbraukt ar kuģīti Lietuvas ūdeņos par 25 litiem (aptuveni 5 Ls). Kuršu jomas pusē peldēt nav ieteicams, taču jūras pusē var mēģināt. Tālu iet jūras ūdeņos nav ieteicams, jo krievu robežsargi ik dienu sargā robežas. Iespējams pasēdēt vasaras kafejnīcās, nobaudīt kūpinātas zivis, apskatīt Saules pulksteni un Tomasa Manna vasaras māju vai pastaigāties un aplūkot savdabīgās koka celtnes, kurās tūristi tiek laipni gaidīti.
Joudkrantē ieteicams apmeklēt Raganu kalnu, lai aplūkotu lietuviešu darinātās koka skulptūras. Ja atrodas gids, kas pārzina skulptūru varoņus, tad iespējams noklausīties pasakas un leģendas par Neringu-kāpas radītāju, Nagli, Egli, raganu un velnu dzīvi.
Joudkrantes promenāde visromantiskāk, protams, izskatās tumsā. Vasaras karstumā, izejot caur neskaitāmiem odu bariem, romantika zūd.
Iestājoties rudens-ziemas sezonai, liela daļa Kuršu kāpas iedzīvotāji dodas peļņā uz citām Lietuvas vai Eiropas vietām, lai atgrieztos vasarā tūristu sezonas laikā.
