Maurīcija2. Cilvēki.

  • 3 min lasīšanai
  • 14 foto
Dažu komentētāju iedrošināts, mēģināšu aprakstīt savus iespaidus par cilvēkiem, kurus sastapu ceļojuma laikā. Neesmu ne labāks, ne sliktāks par viņiem, katrs mēs esam savādāki. Tāpēc neuzskatiet par augstprātību, ja dažreiz mani komentāri liksies nievājoši, viekārši es attiecīgajā situācijā būtu uzvedies savādāk. Bet tas nenozīmē, ka pareizāk. 1. Maurīcieši, kas lidoja uz mājām. Frankfurtes lidostā, gaidot iekāpšanu lidmašīnā, pamanījām vairākas maurīciešu ģimenes, kas atgriezās dzimtenē no Vācijas (bet varbūt arī no citas valsts). Par cik visu ģimeņu sastāvs bija diezgan līdzīgs, varēju izdarīt secinājumus par tipisku maurīciešu ģimeni. Tēvs - padzīvojis francūzis, vairāk līdzīgs Depardjē vai Rišāram nevis Delonam vai van Dammem. Māte- 30 gadīga hindu pēcnācēja ar izteikti mazām krūtīm un izteikti lielu dibenu. Bērni - 2 tumšādaini, diezgan simpātiski 14-15 gadīgi puišeļi, trešais izteikts blondīns vai rudmatis ar zilām acīm. Visi vīriešu kārtas pārstāvji aizrautīgi spēlēja kādu kāršu spēli, kuras nosaukumu nezinu, sieviete pieskatīja neskaitāmos rokas bagāžas saiņus un klačojās ar kaimiņienēm. Par cik franciski protu tikai dažus vārdus (tikai tik daudz, lai iepazītos ar simpātiskām sievietēm) , tad klaču saturu nevaru atstāstīt, bet mana sieva ar savu sievišķīgo intuīciju teica, ka viņas lieloties viena otrai, cik izdevīgi iepirkušās. Jāsaka, ka lidmašīnā no 300 pasažieriem maurīcieši sastādīja apmēram 3 daļu un pirmās 3-4 stundas viss tas pats turpinājās arī lidmašīnas salonā. Pēc tam visi vienkārši nolūza. Jāsaka, ka man bija diezgan viegli paciest lidojuma pirmās 8 stundas, bet pēc tam bija notirpuši visi vaigi, gan augšējie, gan apakšējie. Paveicās, ka mums uz 2 bija 3 sēdvietas, tad varējām uz maiņām gulēt kā uz dīvāna. 2. Vācieši. Pārsvarā tipiski vācu pensionāru tūristi, nevienu kolorītu personāžu neredzēju, ja nu vienīgi "Bēthovenu" un " Botāniķi" , bet arī viņi izraisīja mazu interesi, jo izcēlās tikai ar savu izskatu, bet nevis ar uzvedību. Jau lidostā sadraudzējāmies ar jaunu vācu pārīti. Puisim 25-28 gadi, diezgan simpātisks, meitene ar satriecošām krūtīm, bet tikapat satriecoši neglītu seju (bet tas jau gaumes jautājums). Izrādījās, ka meitene ir poliete, bet dzīvo ar vācu puisi Diseldorfā. Arī Maurīcijā mūsu viesnīcas bija blakus, braucām vienā trasfēra busiņā, arī vēlāk satikāmies un padalījāmies iespaidos par Maurīciju. 3. Gidi. Pirmajā ekskursijā Adžiti bija tumšādains ar šaurām acīm, laikam hindu un ķīniešu sajaukums. erudīts, sevišķi reliģiskajās lietās, angļu valoda gan bija ar dīvainu akcentu. Pieļauju, ka šo to nesapratu savas angļu valodas neperfektuma dēļ, bet ja īstie angļi (ne jau Pakistānas vai Nigērijas londonieši, bet tipiskie Jorkšīras rudmaši) vairākas reizes lūdza atkārtot tekstu, tad kaut kas īsti kārtībā nebija ar gidu. Bet citādi sirsnīgs puisis, arī ar humora izjūtu visss kārtībā. Vispār tā bija interesanta ekskursija, ja kāds brauc uz turieni, noteikti iesaku vietējās tūrfirmas Summertimes ekskursiju " Colourfull south". Otrās ekskursijas gide Badhargita toties bija perfekta poliglote, angliski un vāciski runāja bez akcenta, bez kautrēšanās atzinās, ka 5 gadu laikā pirmo reizi redzēja kā kopojas milzu bruņurupuči. Toties franciski pa mobilo telefonu nemitīgi risināja savas personīgās problēmas ar iemīļoto puisi. Izskatītos pat diezgan pievilcīga, ja nebūtu tās tūrfirmas gaišzilās formas bikses, kas apslēpa viņas auguma pievilcīgās formas. Zinoša, smaidīga, ar humora izjūtu, labi orientējas vietējā florā un faunā. 4. Pārdevējas. Pretēji arābu valstīm, neviens ar varu veikalā iekšā nerauj, bet kaulēties par cenu var. Iepatikās viena meitene dizaineru veikalā, kas pēc ārējā izskata atgādināja tipisku Bolividas filmu epizožu aktrisi. Viņai bija tādas labsirdīgas acis, smaidīga, ar ļoti labām angļu valodas zināšanām, tā ka mēs tur iegriezāmies veselas 3 reizes un sieva sapirkās kaudzi Gabana, Gucci, Versace un vēl kaut kāda veida jaunāko kolekciju lupatas. Ja kādam tas interesē, tad Maurīcijā nav vis ķīniešu viltojumi, bet oriģināli, jo tieši Maurīcijā atrodas ap 40% šo dizaineru šūšanas fabriku. Kaut gan gidi teica, ka šuvējēm maz maksā un pēdējā laikā šajā nozarē esot pat darbaspēka trūkums. Pārdevēji vīrieši bija ļoti izturēti, laipni, neuzbāzīgi. 5. Franči Lielais vairums no atpūtniekiem, dažāda vecuma un dzimuma. Īpašu uzmanību izpelnījās Žilbērs. Acīmredzams žigolo, izskatīgs, muskuļots, katru vakaru bārā dziedāja, dejoja , bet, diemžēl bija nofraktēts no paplūdušas pusmūža kundzītes un bija spiests skatīties viņai acīs un glaudīt rociņu. 6. Dienvidāfrikāņi Arī diezgan daudz, jo viņiem savās mājās īsta ziema (+10) un nav arī visai tālu. Tuvāk iepazināmies ar vienu nēģeru (negribas saukt viņus par afroafrikāņiem, jo manā izpratnē nekas nievājošs nav vārdā nēģeris) ģimeni. Jauni, simpātiski, komunikabli, viņiem līdzi ļoti skaisti 3 bērni. Līdz šim biju pārliecināts, ka visiem nēģeriem ir sprogaini mati, bet nekā - izrādās, ka Āfrikas dienvidos zulusiem ir taisni mati . (varat apskatīt foto). Toties bērneļiem bija brīnums ieraudzīt blondu tanti, viena meitenīte pat atteicās kopā fotografēties. Inteliģenti cilvēki no augsti attīstītas valsts, patīkami bija komunicēt. Zināja, kas ir Latvija un kur tā atrodas. 7. Jaunzēlandieši.. Arī bija vairākas ģimenes. Tuvāk iepazinos ar vienu profesionālu mednieku, bet, jāsaka, ka bija diezgan aprobežots. Neko vairāk par dzīvnieku sugām nezināja. neorientējās ne sportā, ne ģeogrāfijā ne mākslā. Arī jaunzēlandiešu angļu valoda stipri atšķiras no eiropā lietotās. 8. Krievi. Nebija. Tāpēc neviens nevēma baseinā un nemētājās ar tukšām alkohola pudelēm. Neatkārtojās arī atgadījums no Kipras ceļojuma, kad viena Tambovas oligarha sieva pusstundu restorānā bļāva -suka, davai jaičņicu- , bet nobālušais oficiants nespēja saprast, kas ir jaičņica. Tātad bija garlaicīgi. Bija jau daudz un dažadi tipāži, šoferis Šiva, japāņu pāris, kas 3 reizes bijis Rīgā, apkopēja Gita, kas prombraucot uzdāvināja disku ar vietējām dziesmām, sega dejotājas, franču grāmatvede ar savu meitu u.c., bet uznāca slinkums un tāpēc neturpināšu. Droši vien arī mūsu pāris kādam izraisīja interesi un varbūt pat likāmies dīvaini (piemēram, japānis skaļi smējās, kad es nopirku 4 ruma pudeles suvenīriem), lai gan apzināti necentāmies ar kaut ko ekstremālu izcelties.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais