Liepāja 3

  • 2 min lasīšanai
Šorīt atkal mani modina kaiju klaigas. Jauki! Nu jau zinu, ka parastais modinājzvans telefonā nobāl vietējā modinātājputna priekšā... Laiks ir nemainīgi pelēks... Klīstu pa Liepājas ielām un mani pārņem sajūta it kā tas viss jau reiz būtu bijis, it kā tas, ko redzu, būtu jau piedzīvots... Un tad nāk apskaidrība! Liepāja ir kā mana bērnība, kad pagalmos nebija nolaizīts bruģis un noskūts mauriņš, kad māju sienas bija aprakstītas un ceriņkrūmā slēpās štābiņš... Te viss ir tāpat kā toreiz. Liekas, ka Liepājā laiks ir apstājies. Vismaz pilsētas nomalē laiks ir tā pamatīgi aizmidzis. Piebraucu pie nama ar interesantu brīvlaistu apstādījumu dizainu un apbružātu fasādi. Dažas saulē izkaltušas savvaļas zāles spraucas starp akmeņiem bruģī...Jā, Liepājā reti kuram namam redzēju uzskaistinātu, svaigi krāsotu fasādi. Un labi, ka neredzēju, jo tāds nams droši vien neiederētos starp apkārtējiem vienkāršajiem, jūras vēju appūstajiem un saules balinātajiem. Viss ir tik pazīstams un mīļš... Un tad nāk apskaidrība! Esmu iemīlējusies! Tas nudien ir noticis. Jau trešajā iepazīšanās dienā... Ceru, ka liepājnieki nebūs greizsirdīgi, bet esmu iemīlējusies Liepājā... Trešās dienas vakarā velosipēdi tūrisma informācijas centrā vēl nav uzradušies. Taču nu uzzināju, ka riteņus var dabūt arī pie viesnīcas Fonteins (ceru, ka uzrakstīju pareizi). Tur esot visu izmēru un kalibru riteņi. Un esot vēl vairākas citas labas vietas. Plāns gan šodien cits - jāizbrauc līkums ar Liepājas tramvaju. Vispirms jau izpētīju, ko varu uzzināt netā. Uzzinu, ka

Liepājas tramvaja līnija stiepjoties 6,9 km garumā no pilsētas ziemeļaustrumiem līdz tās dienvidrietumu galam.

Ceļš no viena gala līdz otram aizņemot 24 minūtes. Dzīvē gan izrādījās, ka ilgāk. Varbūt tādēļ, ka apmēram tirgus rajonā tiek veikti ceļa remontdarbi un tur kādu brīdi tramvajs stāvēja. Priekš tiem, kuri arī vēlēsies veikt šādu ekskursiju ar Liepājas tramvaju, varu pastāstīt, ka brauciens no viena gala līdz otram maksā 50 sant., ja biļeti pērk pie vadītāja, vai 40 sant., pērkot biļeti Narvesena vai Pluspunkta kioskos. Liepājas tramvajs esot pats ātrākais Latvijā – satiksmes ātrums ir 17,25 kilometri stundā. Reti kāda lielā pilsēta, un pat metropole varot palielīties ar tik ātru tramvaju. (Par šo ziņu gan nevarēju saprast - smieties vai uztvert nopietni, taču tas tomēr ir 3,12 reizes ātrāk nekā ejot kājām.) Un vēl – Liepājas tramvajs ir vienīgais Latvijā, kuram visas līnijas garumā ir dubultsliedes, viensliežu posmu un pārmijas vietu pilsētā nav. Tramvaja sliedes Liepājas visās ielās neparādījās uzreiz. Brīvības ielā – 1900. gadā, Klaipēdas ielā – 1972., bet Mirdzas Ķempes ielā - nav rakstīts, izskatās, ka nesen.

Brīvības ielas galapunktā tramvaja vadītāja, redzot, ka mēs netaisāmies ārā kāpt, laipni palūdza mūs izkāpt no tramvaja un pāriet ielas pretējā pusē, lai sagaidītu, kad tramvajs apgriezīsies. Tā arī darījām. Tieši tāpāt, nu jau gan bez uzaicinājuma, rīkojāmies arī otrā tramvaja galapunktā Mirdzas Ķempes ielā.

Atpakaļceļā nolemjam aiziet līdz jurciņam. Taču... izrādās manas nonēsātās pludmales iešļūcenes tieši šajā brīdī ir nolēmušas beigt savu dzīvi. Dodos uz tuvējo veikaliņu pēc superlīmes, lai reanimētu čības un ar godu tiktu līdz viesnīcai. Nenožēloju neko, jo runā, ka nākošnedēļ būšot gauži karsts laiks un tad jau pa jūriņu vien dzīvosim! (Ceru, ka mans priekšnieks šo nelasīs, he, he cik zinu, tad Ingus lietojot tikai www.liepaja24.lv.)

Ja būs iedvesma, tad par Liepāju rakstīšu arī jaunnedēļ. Līdz tam laikam turpinu izstudēt Liepāju telefonu grāmatā un pilsētas kartē.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais