Piedzīvojumi Maltā

  • 11 min lasīšanai
  • 187 foto

Pavasarī nolēmu sevi apbalvot ar nedēļas atvaļinājumu kādā siltā zemē. Tā kā man vismīļākā ir Vidusjūra un ap to esošās valstis, tad šoreiz izvēle krita uz Maltu - nelielu salu "zem Itālijas zābaka".

Domāts - darīts. Dažādu apstākļu sakritības dēļ pirmo reizi savā gana pieredzējušā ceļotāja mūžā siltuma un saules meklējumos devos viena. Laimīgas nejaušības/likumsakarības rezultātā tepat draugos ieraudzīju Kristīnes piedāvājumu izmitināt viesus pie sevis pilsētiņā Mellieha un izrādīt salas jaukumus. Tiešām labs, ērts un izdevīgs piedāvājums, iesaku :) .

Ceļojumam izvēlējos lidot no Kauņas ar Ryanair. Laikā, kad meklēju biļetes, vēl Airbaltic uz Maltu nelidoja, tikai no maija vidus tiek piedāvāti tieši reisi. Bez tam no Rīgas lidot tik un tā sanāca dārgāk, nekā no Kauņas (pieskaitot arī ceļu uz/no).

Tagad visu pēc kārtas :)

Ceļā devos ceturtdien, 6.jūnijā pl.14:00 no Rīgas uz Kauņu ar Flybusu http://www.flybus.lv/en/. Biļetes rezervē netā, pie iekāpšanas ir saraksts ar braucējiem, biļeti drukāt nevajag. Aizved apm.3,5 - 4h ar pauzīti. Kauņas lidostā mazliet nākas uzkavēties, lidojums bija 20:25. Par Ryanair lidošanas kārtību laikam komentāri lieki, jo tas ir tā kā ir un tur neko nevar mainīt :) . Lidmašīnā dominēja lietuviešu valoda, par ko gan diez vai būtu jābrīnās, ja lidojam no Lietuvas.

Ielidoju Maltā 22:50, jau melna nakts un sabiedriskais transports vairs nekursē. Par to mani Kristīne jau bija brīdinājusi, ka nāksies izmantot taksometra pakalpojumus nokļūšanai mītnes vietā. Interesanti, ka par braucienu ir konkrēta cena (katrai lielākai apdzīvotai vietai) un biļete jānopērk lidostas kasē. Biju čakla un sameklēju transfēru par vēl izdevīgāku cenu kā oficiālais tarifs. http://economytransfers.eu/ Šie pakalpojumi pieejami daudzās valstīs, ne tikai Maltā. Atkal rezervācija un norēķins netā, vaučeris e-pastā ar norādēm un šoferis ar sagaidāmā vārda kartīti Tevi gaida lidostā.

Vienīgais, ko tobrīd piefiksēju iebraucot Melliehā - vējaini un nemaz nav silti ;( . Bet tās tādas pirmā mirkļa izjūtas, pie kam pusnaktī un pēc vairāku stundu pavadīšanas transporta līdzekļos.

7.jūnijs, piektdiena

Jau no rīta 8os ir zila debess un spoža saule, vējš joprojām diezgan spēcīgs. Tā tas bija visas nedēļas garumā. Gaisa temperatūra +25 līdz +31. Beidzot redzu, kur esmu atbraukusi. Skats pa logu dievīgs - esmu kalna galā (tādēļ arī vējš lielāks)

dzeltenīgas mājiņas, jūras krasts. Esmu apņēmības pilna un dodos iekarot salu.

Pirmajai dienai izvēlos vienu no visas dienas tūrēm ar hop on/hop off autobusu. Tas ceļotājus uzņem no netālu esošās Maritim viesnīcas. Tai blakus arī ir ceļojumu aģentūra (tādas tur uz katra stūra, arī staigājošie aģenti darbojas ļoooooti aktīvi ar piedāvāšanu), kurā iegādāties visas tūres turpmākajām dienām. Cenas visur vienādas, atšķiras tikai apkalpošanas kvalitāte un attieksme. Tā kā Kristīne jau bija izstāstījusi, kuras tūres ir vērts ņemt, kur var izbraukt ar sabiedrisko transportu un kur vispār nav jēgas naudu tērēt, tad orientēties piedāvājumā bija ļoti viegli.

Izvēlējos zilo salas apceļošanas tūri. Ir audiogids dažādās valodās un austiņas, ir pieturas, kur vari izkāpt, uzkavēties un tālāk doties ar nākošo busu vai arī nolūkot vietas, kurās ir vērts ilgāk pabūt un tad turp doties citā dienā jau ar sabiedrisko transportu. Biļete nedēļai 12 EUR vai arī dienas biļete 1,5EUR. Es pēc Kristīnes ieteikuma paņēmu nedēļas biļeti, bet tā kā vairākas dienas izmantoju dienas tūres, uz kurām pick - up bija noteiktā laikā pie viesnīcas, tad tā īsti to nedēļas biļeti neizmantoju. Katrā ziņā tas ir ērti, nav jāmeklē sīknauda, tik uzrādi biļeti šoferim un brauc. Lietderīgi ir paņemt līdzi kādu caurspīdīgu kabatiņu vai mēnešbiļetes maciņu, jo biļete ir plāna, nedēļas laikā stipri nobružājas un saņurcās. Šoferi gan nepēta, kas uz tās rakstīts :) . Sagaidot tūres busu pieturā, kur izkāpi, labāk pārjautāt šoferim kādā virzienā tas dodas, jo ir 2 kompānijas, kas šo pakalpojumu piedāvā, dažviet maršruti krustojas un tā var aizbraukt nevis tālāk, bet atpakaļ (kā iznāca man ;) . Tas nebija šķērslis - aizbraucu kādu gabalu atpakaļ, aplūkoju centrālo galvaspilsētas Vallettas daļu, sagaidīju nākošo busu un braucu vēlreiz. Biļete (15EUR) derīga visu dienu. No šīs tūres man vislabāk atmiņā Mdina glass - darbnīca un veikals-izstāde. Ļoti skaisti un arī trausli. Tā gribētos ko no tā skaistuma mājās atvest. http://www.mdinaglass.com.mt/

Un vēl kāda lieta - katra šīs tūres biļete dod bonusu - tiesības izbaudīt mazo kruīzu pa 2 Maltas ostām http://www.captainmorgan.com.mt/harbour-….

Atceļā izkāpu Buggibba - viena no pilsētiņām, mazliet attālāk no Valletta, Sliemas, St.Julian. Apmēram pusceļā uz Mellieha. Cik nu tā sala liela - no viena gala līdz otram tikai 27km. Braucot dienas tūrē sasmējos - uzbraucam kalnā, redzu stadionu, braucam tālāk, atkal stadions, tad baznīca (to Maltā esot pavisam 365 - katrai gada dienai pa vienai). Braucam, braucam un atkal stadions. Izrādās - turpat apkārt vien esam braukuši :)) .

Vakara pastaigas piekrastes burvīgajās promenādēs. Var redzēt kā mainās publika - dienā visi tērpušies šortiņos, topiņos, "iešļūcenēs" - eh, laba dzīve tiem dienvidniekiem - ne ziemas zābakus, ne mēteļus vajag, ne jakas un prakas, ne autiņam ziemas riepas, ne nopietnu apkuri mājās, ēd tik augļus un ir labi.....Pēc 18iem publika "pārģērbjas" - parādās kundzītes ar smalkākām kleitām un rotaslietām, onkas šortus nomaina uz garajām biksēm, meitenes uzvelk "platformenes" un plandošās kleitas. Nesteidzīgas pastaigas saulrietā, restorāni un bāri pildās ar publiku, vakars var sākties.....

Aizpļāpājos mazliet ;)

8.jūnijs, sestdiena

Man plāns doties uz Gozo. Tā kā dzīvoju netālu no ostas Cirkewwa, tad dodos uz to ar autobusu. Piestātnē nopērku prāmja biļeti 4.65 EUR turp un atpakaļ. Brauciens apm.25 min. Tālāk iegādājos atkal biļeti uz hop on/hop off busu par 15EUR un Maltas mazās kaimiņsalas apceļošana var sākties. Piebildīšu, ka ceļojumu aģentūras šo tūri piedāvā par 30EUR. Ainava līdzīga, vairāk redzami zemnieku "lauciņi", aina diezgan nepievilcīga - zeme kā putekļi vai akmeņaina, apūdeņošana caur zemē iestrādātām trubām, daudz segto platību - ne dēl siltuma, bet dēļ mitruma saglabāšanas. Tik un tā redzēju augam gan tomātus, gan zemenes, gan melones. Salas galvaspilsēta Victoria, tur arī uzkavējos visilgāk. Un atkal kuriozs - šajā vietā krustojas tūres maršruti, un atkal aizbraucu pretējā virzienā :) . Abi busi tur tiekas ar 10 min. starpību, pirmo palaidu domādama, ka tas iet atpakaļ uz ostu, otrajā iekāpu. Izrādījās otrādi:))). Pirmais bija atnācis ātrāk (vispār diezgan raksturīgi Maltas autobusiem atiet pirms paredzētā laika - tas no manas šī brauciena pieredzes). Tādēļ visiem ceļotājiem vēl un vēlreiz iesaku - jautājiet šoferim!!! :) . Atgriežoties lielajā salā, apskatu Melliehas baznīcu, atrodu skaistu skatu vietu - no kalna var redzēt Maltas skaistāko smilšu pludmali Melliehā, kurā cilvēku kā biezs......nemaz nerodas vēlēšanās viņiem piebiedroties.

Pievakari veltu Sliemas apskatei, sameklēju skaisto promenādi pie Tigne Point - vienīgais Maltas iepirkšanās centrs mūsu izpratnē ar daudziem veikaliem vairākos stāvos un baudu vakaru piekrastes krodziņā.

Paskaidrošu, ka galvaspilsēta Valletta ir saplūdusi ar apkārtējām pilsētām. Līdzīgi kā Rīgā ir Purvciems, Ķengarags, Imanta utt. Tā Maltā tikai uz kartes un pēc autobusu pieturām vari saprast, kurā pilsētas daļā atrodies. Šķiet kā viena liela pilsēta.

9.jūnijs - svētdiena

Īstā diena, lai apmeklētu salas lielāko zvejnieku tirgu Marsaxlokk salas pretējā pusē (skatoties no Mellieha, kur dzīvoju). Uz turieni dodos vispirms ar 37.autobusu līdz Vallettas centrālajai autoostai. Atkāpe par autoostu - viss ļoti labi pārredzams, shēmas un norādes dažādos veidos - sev vēlamo virzienu un autobusa numuru var atrast gan pēc vietas nosaukuma, gan pēc autobusa numura. Pie katra autobusa pirms atiešanas pienāk darbinieks, kas pārbauda vai buss atiet laikā (vismaz no galapunkta laikā :) , var arī jautāt kurp tas dodas un kā nokļūt līdz vajadzīgajai vietai.

Tālāk dodos ar 85.busu. Pēc nelielas līkumošanas augšā, lejā esmu tirgū, kurā var nopirkt visu - sākot ar matadatu un ūdens krānu un beidzot ar dzīvu puķu podiem un svaigām zivīm. Diezgan kolorīti un nenoliedzami interesanti. Interesanti redzēt, par kādu cenu tirgo tieši tādus pašus mūsu bodītēs redzamos "modernos aksesuārus" - tur apm.5 EUR, pie mums vismaz 20 Ls :)) .

Izbaudīju maltīti ar svaigu, tieši man pagatavotu zivi, kuras nosaukumu tā arī neuzzināju. Bija garda (lick) kopā ar daudzveidīgiem salātiem, neiztrūkstošo maizi un ūdeni. Par maltīti samaksāju 13.50 EUR.

Ir karsti, saule cepina, vējš plivina, deguns un pleci jau jūt (neskatoties uz spēcīgu krēmošanos ar SPF 30). Un vēl nevienu minūti neesmu pavadījusi guļot pludmalē. Tāds arī nav mans ceļojuma mērķis.

Atceļā piestāju Valletta, lai iepazītos ar senvietām un paklejotu pa ēnainajām vecpilsētas ieliņām.

10.jūnijs, pirmdiena

Izmantoju bonusu un braucu ar mazo kuģīti pa 2 Maltas ostām un līčiem. Ak - jahtas!!!! Jahtu ostā apm. 80% no tām piederot pašiem maltiešiem. Esot jau arī pa kādai slavenību jahtai. Braucam garām kinostudijai, kurā uzņemtas slavenu filmu "Gladiators", „Troja” u.c epizodes. Tā arī lielāko daļu sava laika pavadu – vai nu uz ūdens apceļojot salu no visām pusēm, vai nu ar busiem un kājām.

11.jūnijs, otrdiena

Mans šodienas plāns doties ar kuģīti uz Comino, Blue Laguna un Gozo, pie kam cenā iekļauta arī ēdināšana uz kuģa. Nopriecājos – visu dienu būšu saulē, jūrā, vējā, ar jauniem iespaidiem un bez kreņķiem par ēšanu. Kā parasti dodos uz Maritim viesnīcu, pie kuras vietējās aģentūras uzņem tūristus tās dienas tūrēm. Krietns bariņš atpūtnieku jau sapulcējušies. Busiņi pienāk viens pēc otra, šoferis izkāpj un nosauc uzvārdus, pulciņš pamazām sarūk. Pie katra busa eju, rādu savu voučeri un jautāju vai esmu sarakstā. Nē, neesot, man jāgaidot cits busiņš. Tā nu ļaudis brauc un brauc prom, bet pēc manis neviens kā nebrauc, tā nebrauc. Viens no šoferiem atnāk man līdzi viesnīcas recepcijā, zvana uz kompāniju un jautā vai var mani vest, bet tam atbild, ka nevarot. Pagājusi jau krietna pusstunda pāri noliktajam pulcēšanās laikam, līdz piebrauc lielais buss, paņem visus atlikušos ceļotgribētājus, bet mani tā arī nenosauc. Šoferis saka, lai kāpjot vien iekšā, vietas pietiekot. Laimīgi braucu uz piestātni. Tas pats šoferis mani aizved līdz biļešu kontrolierim piestātnē un stāsta par situāciju. Izrādās, ka manis pasūtītais brauciens ar turku gondolu „Fernandes” laika apstākļu dēļ ir atcelts, bet mani neviens par to nebija informējis. Reāli jau arī tas nebija iespējams, jo nedzīvoju viesnīcā un aģentūras darbiniece pārdodot man braucienu telefona numuru nemaz nepajautāja, nepierakstīja. Man laipni piedāvā līdzīgu braucienu par zemāku cenu (arī ar ēdināšanu) un ar stabilāku peldlīdzekli. Piekrītu nedomājot, saņemu braucienu starpību atpakaļ un dodos ceļā, šūpoties pa viļņiem. Izbraucot jūrā sākas piedzīvojumi, jo šūpo pamatīgi, viļņiem baltas cepures, vējš plivina tā, ka gandrīz visi ceļotāji aši vien samūk apakšējā klājā un apkārtni vēro caur stiklotiem logiem. Daži drosminieki paliek uz augšējā klāja un kuģīša priekšgalā. Drīz vien atskan kliedzieni, un pa durvīm ieveļas bariņš viscaur slapju puišu. Kapteinis mierina, ka pēcpusdienā vējš mainīšoties, un atpakaļceļš būšot daudz mierīgāks.

Apmeklēju mazāko no Maltas kaimiņsalām Comino. Uz tās ir tikai 1 viesnīca un pavisam nedaudz pastāvīgo iedzīvotāju. Koku un krūmu nav, tikai klinšaini krasti, skopa veģetācija asas zāles un viršveidīgu ziediņu izskatā, un joprojām gana stiprs vējš. Zilā lagūna tik tiešām ir ļoti zila, vismaz manā izpratnē. Daži ārzemju tūristi ir manāmi sašutuši par šo faktu un mēģina pārliecināt kuģīša komandu, ka šitā nu gan neesot nekād Zilā lagūna. Tiek dots brīvais laiks pastaigām, peldei vai vienkārši atpūtai gandrīz 2h garumā. Noteiktā laikā tiek servēta maltīte – daudzveidīgi salāti, gaļas un zivju plates, sāļas uzkodas un dažādi dzeramie. 1x apmaini savu talonu pret šķīvi un tad ēd cik lien. Vietējie iemanījušies nopelnīt pat šeit, šaurajā piekastes joslā ir ne tikai dažas bufetes – vari sēdēt uz klints vai uz asas zāles, bet vari nopirkt guļamkrēslu par veseliem 4EUR (!!!). Kā īpaša labvēlība tiek pavēstīts, ka tas ir uz visu laiku, kamēr tur uzturēsies – t.i. gandrīz 2h . Tā kā vietas tur maz un ir ne sevišķi tīrs, tad izvēlos par labu superdārgajam krēslam. Tā tad nu ir arī vienīgā pusstunda, kuru veltu dīkai saules peldei. Kā pēcāk izrādījās – šīs pusstundas sekas uz mana vēdera ādas bija manāmas vēl krietni pēc atgriešanās mājās.

Turpinājām ceļu uz Gozo pusi un tai apkārt. Vējš jau pierimis, kuģītis līgani šūpojas, kapteinis stāsta daudz un interesantā manierē 2 valodās – angļu un vācu, pamazām tuvojamies Sliemai. Vakarā gulēt dodos agrāk kā ierasts, jo jau 4:30 jābūt pie Maritim Hotel, lai dotos dienas braucienā uz kaimiņos esošo Sicīliju. Ja jau tik tuvu esmu Itālijas "zābakam", tad jāizmanto iespēja to apskatīt.

12.jūnijs, trešdiena

Vismaz 10 min. pirms norādītā laika jau esmu pie viesnīcas. Satieku kādu krieviski runājošu sievieti ar dēlu. Uzklausu viņas vērtējumu par viesnīcu Maritim – it kā 4 zvaigznes, Eiropas ķēdes viesnīca, un reklāmā sasolīts gan baseins, gan burvīgs skats uz līci. Tikai maz kas no tā reāli esot – sākot ar caurumainām spilvendrānām, pastāvīgi pilošiem krāniem, dušu, kas līst visur, tikai ne uz ādas, vienveidīgām brokastīm nedēļas garumā, kurās pat svaigu augļu nav – tikai konservēti persiki. Mjā, grūti tiem pasaules apceļotājiem. Tā sarunās paiet laiks, pēc manas sarunu biedrenes busiņš atbrauc, pēc pārējiem ceļotgribētājiem arī, bet es joprojām stāvu un gaidu. Vēsture atkārtojas. Visbeidzot atbrauc lielais buss un man atkal paveicas, mani uzņem tajā un vēl piedevām piesola vakarā atpakaļ atvest.

Katamarāns liels un plašs, vienu salona galu ieņēmuši melnās ādas jakās tērpti rokeri, jau iet vaļā kāršu turnīri, otrā pusē vairākas bērnu grupas, visi runā krieviski un ļoti enerģiski pārvietojas pa katamarāna klājiem. Atrodu sēdvietu iepretim vienam no lielajiem ekrāniem. Pie bāra gara rinda, informators iesaka iegādāties visu vēlamo kamēr stāvam, jo braucot jūrā tas varētu būt apgrūtinoši. Tad nu ļaudis arī to izmanto. Ir agrs rīts. Atiešana pl.6:30. Nepilnas 2h un būsim jau Pozzallo. Dienas brauciens 129EUR. Tas kopā ar 10EUR braucienam no/uz viesnīcu.

http://www.virtuferries.com/

Īsi pirms pietauvošanās informators ziņo kā rīkoties izkāpjot krastā. Nosauc autobusu numurus, valodas, kādās runās gidi un kuru nacionalitāšu pasažieriem kurā busā jākāpj. Noklausos, ka latvieši (un vēl arī citi) tiek aicināti busā Nr.3, kur gidi būs 2 un runās krieviski un angliski. Pēc pienākšanas nākas nedaudz uzgaidīt kamēr tiek atvērts auto klājs un no tā sāk braukt nost transports – gan vieglais, gan smagais. Laimīgi atrodu savu busu. Lielākā daļa ceļotāju šajā busā ir tie, kuriem tuvāka angļu valoda. Par nožēlu mūsu angliski runājošajai itālietei ir krietni aizsmakusi balss, līdz ar to lielāko daļu komentāru nākas klausīties krieviski. It kā jau man vienalga, saprotu abas valodas, tomēr informācijas ir daudz par daudz, nepārtraukti runas plūdi visu ceļu. Pat tā, ka daži tūristi no Austrālijas un Norvēģijas lūdz, lai pasaka krieviski runājošajai Svetlanai, lai apklust kaut uz brīdi. Galvenie pieturas punkti Taormina – fantastiski skaista, ar itālisku šarmu apveltīta kūrortpilsētiņa, pielipusi pie klintīm, ar šaurām ieliņām, neskaitāmiem krodziņiem un veikaliņiem. Un, protams, ar vulkānu Etna fonā. Taisnību sakot, tieši Etna bija tas magnēts, dēļ kura izvēlējos šo visas dienas ekskursiju. Dodoties arvien augstāk kalnā, vērojamas gaisa temperatūras straujas izmaiņas – no +28 līdz pat +14. Atkal vējš, liekas no ziemeļiem. Labi, ka ir līdzi jaka un lakats, jo vējš un mākoņi neko labu nesola. Pastaiga gar veco krāteru malām izvēršas diezgan ekstrēma. Zem kājām nenosakāmas krāsas – brūni-sarkani-melna grunts, raupja un gana slidena, kājas stieg, reizēm slīd. Mja – liela nozīme ceļotāju apaviem. Skats visapkārt sirreāls, krāsas neredzētās kombinācijās, apdzisuši vulkānu konusi, un mazmazītiņi cilvēciņi tālumā uz citu krāteru malām. Īss ieskats Sicīlijas austrumu piekrastē, brauciens augšā vulkānā, vietējo gardumu degustācija un iegāde, pastaiga pa Taorminas ieliņām un botānisko dārzu, tieši tik, lai saprastu, ka te ir jāatgriežas uz padziļinātu izpēti un dzīves baudīšanu nesteidzoties - itāļu manierē.

Diena paiet ātri, gar logu zib olīvu un mandeļu audzes – te skaisti esot mandeļu ziedēšanas laikā janvāra beigās, februāra sākumā. Atceļā tāpat kā turpceļā – vēroju smieklīgu amerikāņu filmu.

Katamrāns pienāk Vallettas ostā īsi pirms pusnakts, vēl mazliet pacietibas un esmu jau autobusā. Pa ceļam viesnīca viena aiz otras, pasažieri izkāpj, buss tukšojas. Ap 1:30 beidzot esmu savā istabā. Rīt uz mājām.

13.jūnijs, ceturtdiena

Nedēļa Maltā jau gandrīz pagājusi. No rīta nesteidzīgi kārtoju koferi, pošos uz autobusu. Kā jau visu nedēļu ierasts, arī pēdējā dienā mani sagaida pārsteigums. Autobuss paredzētajā laikā tā arī neparādās. Pienāk viens, otrs, bet īstā kā nav, tā nav. Laikam biju jau paredzējusi šo situāciju un ceļu uz lidostu sāku ļoti savlaicīgi. Pieturā šo autobusu gaidīja arī 2 jaunas ģimenes ar 3-4 gadīgiem bērneļiem. Tiem jau sen garlaicīgi gaidīt. Pēc gandrīz stundas gaidīšanas piebrauc cita maršruta autobuss, šoferis veikli nomaina numuru un paskaidro, ka šis tagad dosies uz lidostu. Ar mierīgu sirdi varam iekāpt. Pie izlidošanas kontroles koferus visiem labi pazīstamajā Ryanair režģī jāstūķē pilnīgi katram. Un tad nu sākas jautrība – kā tiek atkal un atkal pārcilāts kofera saturs, uzvilkti papildus apģērba gabali, zem drēbēm slēptas palielās fotokameru somas (jo drīkst būt tikai 1 bagāžas vienība). Viena meitene pat sēdus uz sava kofera mēģināja to ciet dabūt ar spēku - izdevās.

Kauņā busiņš jau gaida, ātri sakāpjam un dodamies uz Rīgu. Pārsteidzoši ātri tuvojamies Rīgai. Un atkal pārsteigums – ceļu policija aptur mūsu busiņu nedaudz aiz Ķekavas – numura apgaismojums nedegot. Gaidām vismaz 15 min., kamēr šoferis sazinās ar savu vadību, ir jau pāri pusnaktij. 0:30 satieku savus sagaidītājus Rīgā pie Esplanādes.

Kopējās izmaksas manam ceļojumam nepilni 600EUR.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais