14.diena. katorga

  • 1 min lasīšanai
Jau puspiecos no rīta piecēlies, kājās liek par vakardienu manīt. Nokāpt no savas jumtistabiņas ir pagrūti, labi, ka ir sienas kur pietureties. Kā jau saka, ka savās mājās pat sienas palīdz....Darbā esmu bez 15 sešos. jau daži poļi sēž un pļāpā.6 notiek neliela sanāksme, kurā paši galvenie sadala darbus.Un man tiek!!! Viktorīna! uzmini nu!Protams - kastu aizlīmēšana. Precīzāk - tādu kā konvertu - 1.5x0.5 metri, katra mala jāaizlīmē un jānoloca ar skoču. Konverti tik nāk pa reni, un es tik līmēju. kad nu rodas galīgs sastrēgums, latvju meitenes nāk palīgā.Vispār jau esmu novērojis, kopš ilgā te dzīvoju, jo anglietes kļūst smukākas, bet līdz latvietēm viņām kā cūkai līdz Mēnesim. Nu tās uzreiz var pamanīt. Angļi ar to atzīst.šodien nenormāla karstoņa un sutoņa. tas visu padara vēl trakāku. Kājas ap desmito darba stundu sāk nežēligi sāpēt. Sēdēt nedrīkst, nīkt nedrīkst, labāk arī neatbalstīties. lielais šefs visu laiku tuvumā grozās.Vispār, ja salīdzina ar vakar un aizvakardienu - laiks skrien ātrāk. Bet kājas tāpat sāp, man gan teica, ka tas tikai pirmo nedēļu.Visu laiklu tik līmē, taisi kastes, nes pagones, maini skoču pistolē un tik rukā. Temps un kartums kā Āfrikā, vai vēl trakāk, jo melno te nav daudz - pāris tikai.Secinājums viens. Vajag atbraukt te, lai redzētu cik mājās bija labi.Jāpastrādā te, lai sagribētos skolotāja vieta.Un kā pareizi Gatis teica - atvalinājumu vajag tādu, lai gribētos atkal darbā.Bet citi saka - visu atsvēršot algas diena.tad jau redzēs..... Nupat piedavaja piestradat sestdiena 6 stundasPiekritu, ko ta citu?


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais