Pāris dienas Labrenča skāvienos Kvebekā

01.07.2008
5 min lasīšanai
27 foto

Šovasar nolēmām izmēģināt vienu no interesantākajiem Kanādas tūrisma piedāvājumiem – vaļu vērošanu Sv. Labrenča upē, pie viena pāris dienas paklejojot ap Sagenē fjordu Kvebekā. Šis apraksts ir tapis par godu virknei draugu, kuri drīzumā plāno doties tai pat virzienā. Mūsu ceļojuma mērķis bija Tadusakas pilsētiņa Sv.Labrenča upes un Sagenē fjorda satekas vietā, kas ir vissenākā pilsētiņa Kanādā, kura savu 400-gadi nosvinēja jau 2000. gadā (Kvebeka to svin šogad). Pēc vienmuļā šosejas posma no Otavas līdz Kvebekai seko mazliet interesantāks brauciens līdz Sagenē ietekai Labrencī. Šeit Sv. Katrīnas pilsētiņu ar fjorda otrā krastā esošo Tadusaku savieno bezmaksas prāmju līnija (cik nepierasti mūsdienu merkantilajam laikmetam). Bez liekas gaidīšanas tiekam uz prāmja un pēc 15 minūtēm jau kāpjam krastā Tadusakā www.tadoussac.com, kas vakara ceļotājus sagaida rimta, pat mazliet garlaicīga. Tūristus šeit gaida – plašs viesu namu – gîte (vienu no tiem izmantojām arī mēs) un restorānu piedāvājums. Diemžēl – pēdējo darba laiks ir piemērojies mazpilsētas dzīvei – līdz 22.00. Sezona gan laikam vēl nav sākusies, jo piedāvājums manāmi pārsniedz pieprasījumu. Apkārtnē ir arī daudz kempingu. Iesaku izmantot vietējo tūrisma biroju pakalpojumus, jo naktsmītnes meklēšana internetā nebūs viegla - liela daļa viesu namu neizmanto šo reklamēšanās veidu. Vakara pastaiga mūs aizved līdz Tadusakas pludmalei, kas ierakstīta Pasaules skaistāko pludmaļu sarakstā (Jūrmala var nesatraukties – Tadusaka nav konkurente), tālāk pa taciņu gar Pointe-de-l’Islet ragu, no kurienes paveras lielisks skats uz fjorda un upes sateku. Te upē sākas zemūdens ieleja, kas stiepjas gar Sv. Labrenča kreiso krastu un lieliskie dabas apstākļi veicinājuši sīko jūras dzīvnieku attīstību. Tāda ēdienkarte ir pa prātam arī lielajiem jūras zīdītājiem – vaļiem un tie bieži mēdz šeit pulcēties. Arī mums ir iespēja aplūkot pāris balto vaļu (beluga whale, béluga) muguras. Krēslai sākoties izmetam loku pa pilsētiņu – aplūkojam vēsturisko indiāņu baznīcu un seno zvērādu tirdzniecības vietu. Pilsētas lepnākā ēka – viesnīca jau no tālienes pamanāma dižojamies ar savu spilgti sarkano jumtu. Vēlāk vakarā pievienojamies vietējiem līgotājiem – Jāņi (Saint Jean Baptiste) ir Kvebekas nacionālie svētki un Līgovakarā tiek kurināti ugunskuri. Pludmalē ap ugunskuru sapulcējusies publika gan liekas pārāk nogurusi, vietējie satupuši bariņos sit klaču, pa brīdim tukšodami alus kausus. Tadusakas piromāni niekojas ar dažām mazraķetēm. Siera nav, deju nav, dziesmu nav, līksmības nav – ejam gulēt. Nākamā rītā nolemjam doties pētīt Sagenē fjordu – laika nav daudz, tāpēc izvēlamies Mūžības līci (Baie Éternité) www.riviere-eternite.com . Tadusaka – Sensimeona – Mazā Sagenē – Senžana – Mūžības līcis. Pa ceļam vēl ir iespēja iepazīt alpīnisma un piedzīvojumu parku Palisādes (les Palissades) – www.lascensation.com. Mūžības līcim tuvojoties, šķērsojam nacionālā parka robežu un par to katrs samaksājam 3,5 CAD. Čeku vērts saglabāt, tas noderēs nākamajā robežpunktā. Dodamies uz piestātni līča krastā, kur mūs sagaida mazais kuģītis – mušiņa (bateau mouche). 1,5 stundu garais izbraukums maksā 35 CAD, bet ir to vērts. Izbraucot no Mūžības līča paveras viens no Sagenē fjorda skaistākajiem skatiem. Trinitē raga virsotnē stalti stāv milzīga Dievmātes statuja (7,5 m), kuru tur 1881. gadā novietojis kāds vīrs, tādējādi pateikdamies par savu izglābšanos no nāves. No piestātnes turp ved gājēju taka 3,5 km garumā. Saprotam, ka baltais plankums kalnā līča pretējā krastā ir nevis pērnais sniegs, bet krāšņs ūdenskritums. Uz bēguma atklāta akmens pie klints malas saulē gozējas trīs ronīši, tālāk vēl viens, kas, sajutis kuģīša sacelto viļņu šļakstus, līgani ieslīd fjorda ūdeņos. Braucot pa viļņiem kuģītis saceļ iesāļas šļakatas un apšļāc arī mūs. Fjords ir fantastisks! Tā dziļums pie Trinitē raga sasniedz 276 m, bet kopā ar dūņām un nosēdumiem pat 1 km. Vairāk kā 90% fjorda ūdens ir sālsūdens, kas caur Labrenci ieplūst no okeāna. Tomēr virsējo slāni sastāda no Senžana ezera ieplūstošais saldūdens. Tālāk steidzamies uz Jaunfranciju – brīvdabas muzeju www.sitenouvellefrance.com , kura aizsākums ir 1990/1991. gadā tapušās filmas „Black robe” (Melnais tērps) dekorācijas – 17.gs. sākuma Kvebekas un indiāņu ciema rekonstrukcija. Muzeja darbinieki iejutušies 17. gs. tēlu lomās. Tā nu mēs uzzinām, cik grūts bijis 3 mēnešu ilgais ceļojums pāri okeānam, kad un kur gaidāma ciema slepenā ballīte (jezuītiem tā nepatīk), kā iepirkt zvērādas no indiāņiem un ko savam pūram darina indiāņu meitene. Diemžēl, esam nokavējuši ikdienas jātnieku šovu (plkst.11.00, iepriekš jārezervē biļetes). Tāpat jārēķinās, ka ekskursijas angļu valodā pieejamas tikai 2reiz dienā. Vēsturiskos iespaidus baudījuši dodamies uz burvīgo L’Anse Saint Jean - Senžanas pilsētiņu www.lanse-saint-jean.ca. Apskatām arī tiltu ar jumtu un pastaigājam pa tūristu taku, kas ved kalnup uz Tabakdozes (Tabatière) raga virsotni, no kurienes paveras lielisks skats uz fjordu. To gan pabojā nejauks elektropārvades līniju balstošs stabs. Vadi stiepjas pāri visam fjordam un arī otrā pusē redzama tikpat neglīta konstrukcija. Neesam gatavi tik negantam sīkmušiņu vakara uzbrukumam, tāpēc jo žigli dodamies atpakaļ uz Tadusaku. Noteikti iesaku nopirkt līdzekli pret kukaiņiem un labāk to darīt Kvebekā – vietējie odi var nenovērtēt importa mantu. Kodumi ir neganti niezoši un apsārtums jūtīgākām miesām var būt pat ļoti nejauks. Nākamajā rītā ceļamies agri, jo jau 9.00 plānots būt 90 km no Tadusakas –Portneuf-sur-Mer, kur esam pieteikuši vaļu vērošanas ekskursiju Zodiac laiviņā, ko piedāvā kompānija Grand Héron ( http://baleinebleue.ca/indexFR1024.php ). Uzzinājis, ka esam no Latvijas, gids atceras, ka pirms pāris gadiem te viesojušies pāris traku latviešu – delfīnu pētnieku. Tiekam ietērpti speciālajos tērpos, kas aizsargā no mitruma un neļaus nogrimt, ja iekritīsim ūdenī. Laiviņas jaudīgais motors liek tai triekties pār viļņiem lielā ātrumā. Diemžēl vaļus tā arī neredzam, lai arī izbraukājam Labrenci visa tā platumā (~35 km). Esot pārāk liels vējš. To arī jūtam, laiva, šķiezdama šļakatas, lec pa viļņiem, bet kolīdz apstājas, tā sāk stipri šūpoties. Toties redzam dažādus ūdensputnus. Piebraucam pie klints, kur iekārtojusies plaša un dažāda putnu kolonija – no pāris metru attāluma varam apskatīt arī ligzdas ar mazajiem putnēniem. Sv. Labrenča upe un tās ieteka līcī ir fantastiska vieta ūdensputnu pētniekiem. Atceļā uz Tadusaku nolemjam piestāt Labo vēlmju ragā (Cap-de-Bon-Désir) http://www.parcmarin.qc.ca/1932_fr.html , kur ir viena no labākajām vaļu vērošanas vietām apkārtnē. Arī te iebraucam nacionālā parka teritorijā un samaksājam 19.60 CAD par ģimenes biļeti. Apskatījuši bāku, izpētījuši informācijas centru un iemēģinājuši miglas tauri, dodamies uz krastu, kur jau satupuši vaļus redzēt kārie interesenti. Pēc neilgas gaidīšanas turpat akmeņainā krasta pakājē pamanām vaļa muguru, kas slaidi izliecas no viļņiem. Minke whale, petit rorqual, diemžēl latvisko nosaukumu nezinu gan, ir neliels, tikai 8 m garš. Dabas parka darbiniece stāsta, ka rīta pusē manīts arī kašalots – īpašs retums. Viņa stāsta, ka pēc fotogrāfijām izdevies atpazīt, ka tas esot bijis tas pats eksemplārs, kas te viesojies iepriekšējā gadā. Darbiniekiem līdzi ir arī vesels koferis ar informatīviem materiāliem, tāpēc ikviens, kas vēlas, var noskaidrot, kādu vali ieraudzījis. Daži ziņkārīgie, tērpušies akvalangistu tērpos, dodas zemūdens ceļojumā – šeit esot viena no labākajām niršanas vietām apkārtnē. Ar to arī mūsu īsais ceļojums ir galā un dodamies ilgajā atceļā. Nākamajam ceļojumam atstājām Beržeronas arheoloģisko centru (Centre Archéo Topo, Les Bergeronnes www.archeotopo.qc.ca), Essipit indiāņu rezervātu (www.essipit.com), Sagenē fjorda izpēti visā tā garumā līdz Senžana (Saint-Jean) ezeram, ezera apkārtni, Val-Jalbert vēsturisko ciematu (www.valjalbert.com). Interesanti būtu apmeklēt arī kādu no Kvebekas siera darītavām. Pietrūka laika arī melnajiem lāčiem www.ours-noir.net . Ceļojot pa Kvebeku noteikti ieteicamas franču valodas zināšanas, jo ne visi runā angliski. Lai gan – saprasties var arī nezinot valodu, ja vien esi draudzīgs un atsaucīgs. Kvebekieši ir ļoti viesmīlīgi. Un, paldies Ingai no Monreālas, viņas ieteikumi draugos noderēja iedvesmai.

Pāris dienas Labrenča skāvienos Kvebekā

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem