Pārsteidzošā Norvēģija bez pārsteigumiem

  • 3 min lasīšanai
Šoreiz devos ceļojumā ar "Impro", tāpēc pārsteidzoši skaistā zeme atvērās skatam bez pārsteigumiem organizatoriskā ziņā- ceļojumu aģentūra nodrošināja tiešām raitu ekskursiju, visu ar karotīti ieliekot mutē gatavu, sākot no informācijas un beidzot ar apskatāmām vietām un objektiem. Patstāvīgi domāt un just tas drusku traucē, bet šo trūkumu atsver tas,ka ceļojuma laikā var aptvert tiešām daudz, visu labāko, ko vieta var piedāvāt. Ceļodams pats, par attiecīgo naudiņu tik daudz apskatīt laikam nevarētu, jo neesi tik zinošs. Toties zinošie gidi laupa pirmatklājēja sajūtu. Impro piedāvājums ir ekskursija vārda tiešā izpratnē - tiek braukts autobusā, tikai uz īsu laiciņu piestājot pie objektiem, un atkal hop autobusā, tā ka pašam izbaudīt dabas smaržas un garšas īsti nevar. Piedzīvojums sākas ar braucienu uz Stokholmu kuģī - ja to dara pirmoreiz, gana interesanti vērot jūru un šēras (mazas un lielākas saliņas), kas sākas kādas 4 stundas pirms Stokholmas. Tālāk nogurdinošā braucienā ar autobusu šķērsojot Zviedriju, sasniedzām Lillehammeri un vēlu vakarā pirmo kempingu. Jau otrajā dienā kalnu ainavai kļūstot arvien skarbākai, sasniedzām pašu pārsteidzošāko ieleju-Troļļu ceļu, kas raksturīga ar stāvām pelēkām klintīm, bet vienā no to virsotnēm robotas galotnes - troļļi. Vispār Norvēģijas kalniem vairāk raksturīgas apalas formas vai stāvas sienas, smailes kā Alpos te nav raksturīgas. Norvēģijā no troļļiem gan baidās, gan tos pielūdz, nu, vismaz mītiskā nozīmē. Tāpēc te valda īsts troļļu kults, kas tiek piedāvāts tūristiem kā tēlniecības darbu, tā suvenīru un atklātņu formā. Braucot pa serpentīniem tikām augšā Dansibas kalnā. Norvēģijā pietiek ar apm. 1500 m augstumu, lai sastaptos ar ķērpjiem un sūnām klātu ainavu un pat sniegu. Cilvēki no mazākiem akmentiņiem, sakrāmējot tos vienu virs otra, būvē "trollīšus", kas nes iedomāto laimi un veiksmi. Augstāk kalnos ainavu daudzviet veido akmeņiem un ūdens lāmām klāti plato. Šķita dīvaini, ka augiem un citām dabas veltēm nabadzīgā vidē norvēģi būvē savus atpūtas namiņus, lai ierastos šeit brīvdienās un atpūšoties pastaigātu pa takām uz plato nekurienes vidū. Lielāka piekrišana gan ir ainaviskākām vietām ar kādu ezeriņu, kurā var pamakšķerēt, tomēr netrūkst arī skarbas vides cienītāju. Ledāji veidojas jau mazāk nekā 2000 m augstumā. Apskatījām līdz Beijas ledāja mēlei, kur izveidojies ezeriņš šiem kalniem netipiski baltā krāsā, ganās govis un starp to pļekām lavierē tūristu bari. Bet tur ir jauki. Netālu no ezera atrodas ledāju muzejs, kur zinātkārs cilvēks var noskaidrot visu par ledājiem. Šajā zemē redz neparasti maz cilvēku. Protams, tie redzami pilsētās, veikalos vai benzīntankos, vai ja tos speciāli uzmeklē. Bet lauki un ciematiņi šķiet kā pamiruši. Laukos un ciematos neredzēt vecus namus, nerunājot par graustiem. Koka dēļiem klātās ēkas krāsotas baltā vai sarkanbrūnā krāsā izskatās kā vakar celtas. Izņēmums ir šarmantās mājas ar velēnu jumtiem, kas gan arī ir gana sakoptas, bet atgādina par senām tradīcijām. Uz šiem jumtiem zāle pļauta netiekot, toties reizēm tur mēdzot uzlaist paganīties kazas. Pa neskaitāmajiem fjordiem, kas kā mēles iestiepjas sauszemē, peld kuģi, jo tiltus jau nevar spēt tik daudz sabūvēt. Fjordu krasti mēdz būt gan klinšaini, gan maigi zaļi un līdzeni, tādas piekrastēs izbūvētas norobežotas teritorijas, kur audzē lašus, ko mēs pērkam veikalā. Tuneļu gan izcirsts milzum daudz un pastāvīgi ik vasaru būvē jaunus. Tos uzbūvēt tomēr esot lētāk, nekā ziemas laikā uzturēt braukšanas kārtībā kalnu ceļus. Norveģijas kalni ir īsta ūdenskritumu karaļvalsts. Šaurāki un platāki, augstāki un zemāki tie kā balti auti stiepjas pār kalnu nogāzēm, vietumis izvēršoties īstā milzu brīnumā. Speciāli apmeklējām kādus četrus ievērojamākos, bet kas var saskaitīt, cik to tur pavisam ir! Sniega kušanas periods jau te nav garš, tāpēc strauti burbuļo visu cauru vasariņu, veidojot ezeriņus un lāmas. Ceļojuma maršrutā bija ietverts tikai viens pārgājiens - uz Vēringa ūdenskritumu. Taka bija ļoti akmeņina, gājām pāri burbuļojošai upei pa iekarinātu ļodzīgu koka tiltiņu, turklāt lija lietus un uz akmeņiem slīdēja kājas, tomēr vairāk kā puse grupas varonīgi sasniedzām ūdenskrituma pakāji. Es arī turējos braši, bet pēc tam divas dienas sāpēja kāju muskuļi. Mocīja arī pušums, ko dabūju, iekrītot basām kājām kādā citā ūdenskritumā. Tā ka mana sajūsma par šiem varenajiem dabas brīnumiem prasīja nelielus upurus. Maršrutā bija iekļauti vairāki muzeji. Interesanti bija Grīga muzejā. Tikām izvadāti pa viņa māju, ko pats izprojektējis, bet kam tomēr sienas izrādījušās par plānām, tāpēc mājā varējis dzīvot tikai vasarās, lai ziemās dotos koncertturnejās, apskatījām koncertzāli, kas ar velēnu jumtiem izaug it kā no pazemes, bet kas tomēr ir moderna ēka ar lielisku akustiku. Man tomēr no apskates objektiem visvairāk sirdi iesildīja stāvbaļķu baznīca no 12.gs., ko apskatījām Vīkas ciemā. Pēc tam piedzīvojām aizkustinošu apmeklējumu- ieradās bērni ar tēju un kafiju, ko pārdeva par 5 kronām. Lieliska kafija! (Parastā kafijas cena te ir ap 20-40 kronām). Ekskursijas programmā bija iekļautas arī pilsētas. Bergenā interesantākais ir koka namiņi ar šaurām ieliņām. Ar vagoniņu varēja uzbraukt arī vienā no kalniem, lai no augšas pafotografētu pilsētu un fjordu. Zivju tirgū viss ir gards. Es ēdu bagātīgu garneļu maizīti un fiskekeik - siltas zivju kotletes. Bagātākie ļauži no rietumzemēm mielojās ar laša šašliku, porcija maksāja ap 15-30 ls mūsu naudā. Bagātīgs klāsts arī ar svaigām zivīm, vītinātām mencām (Norvēģijas delikatese!) un dažādiem konserviem. Nopirku laša konservus, maksāja ap 6 ls bundžiņa, bet pagaršojusi vēl neesmu. Toties uz kuģa vēlāk iepirku ziemeļnieku delikateses krietni lētāk - divas kārbas konfekšu ar lāceņu liķieri (5 ls) un pudelīti paša lāceņu liķiera (6 ls somu ra';zojums, 2,77 ls- igauņu tāds pats). Savukār Oslo pārsteidza ne tikai Vīgelanda skulptūru parks, bet arī modernās ēkas. Viņi no parastiem ķieģeļiem un koka uzcēluši brīnišķīgu rātsnamu, kura foajē pārsteidz ar lielisku krāšņumu un sienu gleznojumiem. Savukārt opera rada sirreālu iespaidu. Tās jumts ar skatu uz fjordu kā pastaigu vieta rada asociāciju, it kā atrastos ledus valstībā. Tā ka šī jaukā zeme piedāvā bagātīgu dabas un kultūras kokteili. Paldies, ja lasīji!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais