Skrējiens cauri Portugālei

  • 5 min lasīšanai
  • 146 foto
Ideja par ceļojumu uz Portugāli radās manai kolēģei. Es jau biju izlēmusi, ka kopā ar citu draudzeni došos uz Ēģipti. Bet tā, kā draudzene atteica, gluži vilinoša likās doma par Portugāli. Ceļotājas bijām trīs latvju meitenes- es, darba kolēģe un kolēģes kursa biedrene. Porto dzīvo manas kolēģes paziņa Nuno, tāpēc arī šī pilsēta tika izvēlēta par pirmo apstāšanās punktu. No Rīgas uz Porto nav tiešā reisa, tāpēc mūsu lidojums bija ar pārsēšanos (Rīga- Londona- Porto). Pirmā diena- Londona. Londonā biju bijusi jau pāris reizes, bet īsta pastaiga pa ievērojamākajām vietām bija bijusi nakts stundā. Šoreiz viss norisinājās pa dienu, jo jau 12 ielidojām Stanstedā, kur mūs jau sagaidīja labs draugs. Tāpēc atkrita sabiedriskā transporta problēmas līdz centram. Londonā nakšņojām Daugavas vanagos. Kā līdz tiem nokļūt un kādas izmaksas gaida, var aplūkot mājas lapā http://www.dvmaja.com/. Tā kā Londonai varējām veltīt tikai 24 stundas, tad, protams, apskatījām slavenākos objektus- Tower Bridge, Parlamenta ēku un Big Ben torni, Vestminsteres abatiju, Pikadilī laukumu. Izbraucām ar slaveno London eye (drusku par ilgu gan likās brauciens). Londonā galvenais- izprast metro sistēmu, jo par dienas biļeti var izbraukāt visur, kur vien ir vēlēšanās. Otrajā ceļojuma dienā bija doma iet uz Vaska figūru muzeju, bet beigās izvēlējāmies smelties kultūru Britu muzejā. Tā ir vieta, kur noteikti atgriezīšos! Tas ir lielākais cilvēces vēstures muzejs, turklāt vēl bez maksas. Plkst. 16.00 jau iečekojāmies lidojumam uz Porto. Porto ielidojām plkst. 21.30, arī te mums atkrita transporta problēmas, jo mūs sagaidīja Nuno. Pirmie iespaidi nebija diez ko pozitīvi. Gaidītā slitā laika vietā mūs sagaidīja lietusgāzes un nežēlīgs aukstums (apmēram 15 grādu gaisa temperatūra). Protams, ka koferi bija pilni ar īsiem svārciņiem un kleitiņām. Bet pozitīvisms mūsos neizgaisa, turējāmies braši...Līdz viesnīcai... Manas ceļa biedrenes jau bija izdušojušās, tad bija mana kārta. Izgāju ārā no dušas un nobrīnījos par to, cik daudz es esmu pielaistījusi grīdu, tad pēkšņi pamanīju, ka mūsu tualetes pods ir caurs un tek... Meitenes aizskrēja izsaukt reception puiku. Es dvielī ietinusies gaidīju. Mērķis- mazliet samulsināt mūsu administratoriņu. Tas arī izdevās, nabadziņš nezināja kur acu likt. Paprasīju, lai dod atlaidi par tādu traumu, beigās arī izdīcām 10 EUR atlaidi, nav jau nekas daudz, bet tāpat + katrai pa mazam portvīnam. Sapucējāmies un gājām tautās- restorāniņā, kurā iegājām bijām gandrīz vienīgie viesi. Viesmīlis bija ļoti jauks un kautrīgs puisis, kurš ļoti centās, lai mums patiktu. Beidzot nomierinājāmies par pirmajām neveiksmēm. Trešā diena. Plānots bija jau plkst.6 izbraukt uz Lisabonu. Protams, neviena no mums nebija spējīga tik agri piecelties. Tā nu izbraucām tikai plkst. 10.30. Ap 13.00 bijā, Lisabonā (gala stacijā). Paēdām, tad soļojām uz autonomas biroju. Naiva bija mūsu cerība dabūt automašīnu. Tā kā nebijām rezervējušas, tad palikām ar garu degunu. Izrādās, ka vienu staciju iepriekš bija īstais Lisabonas centrs, kur esot 3 autonomas. Neko darīt - bija jākuļas atpakaļ. Laikam jau mūsu sejās vīdēja kaut kādas izmisuma pazīmes, jo pie mums pienāca melnādains, formā ģērbies puisis (kurš vēlāk nospēlēja nozīmīgu lomu mūsu ceļojumā) un pajautāja: „Can I help You?” Protams, ka palīdzēja mums orientēties svešajā stacijā. Veiksmīgi nokļuvām vajadzīgajā vietā. Atvadoties puisis izstrādāja smalku triku, palūdzot manai kolēģei parādīt biļeti, viņa izstiepa savu rociņu un šis iespieda viņai lapiņu ar savu tel.nr. Lai zvanot, ja vajag palīdzību... Hmmm, veiksmīgs portugāļu triks... Nevienā no trim autonomām nebija brīvu auto. Bet – kas meklē, tas atrod. Veiksmīgi nokļuvām līdz Turish auto! Izīrējām mašīnu uz trim dienām ar iespēju atgriezt to Porto, cena 160 EUR. Ceļojums varēja sākties! Pa šo laiku arī saulīte sāka patīkami sildīt un mūsu garastāvoklis bija kā spārnos! Mūsu komanda sastāvēja no šofera Baibas, manis kā asistenta un kartes lasītāja un noliktavas pārzines Agnetas (noliktavas pārzine tāpēc, ka pie viņas bija viss ēdiens). Mērķis – Albufeira (Algarves provincē). Jo vairāk tuvojāmies Dienvidiem, jo saulīte kļuva spožāka un augi izskatījās izžuvušāki. Mūs vilināt vilināja vietējie apelsīni. Nolēmām, ka iebrauksim kādā ciemā un palūgsim, lai mums kāds pārdod savā dārzā audzētos augļus. Sākām sarunu ar kādu sievieti, kurai pašai gan nebija apelsīnu, bet viņa mūs pavadīja pie kaimiņa. Visi vietējie skatījās uz mums kā brīnumiem, mēs bijām tik dikti priecīgas, ka tikām pie īstiem apelsīniem! Burvīgs aromāts, lieliska garša, sulīgi! Vēlā vakara stundā nonācām viesnīcā. Gājām it kā tusēties, bet mūs aizbiedēja tas, ka pilsēta bija tūristu apsēsta, uz katra stūra skaļie briti, tas nebija priekš mums,. Braucām ar domu baudīt vietojās izklaides nevis mākslīgās tūristu piesaistīšanas lamatas. Pametu savas biedrenes un devos gulēt. Nākošajā (ceturtajā) dienā pamanījām, cik skaistā vietā esam – okeāns, akmeņi, palmas... bet pilns ar tūristiem. Sākām ceļu uz Sagres, mērķis- saulriets tālākajā Eiropas Dienvidrietumu punktā. Pa ceļam piestājām vairākās vietās. Sauļojāmies mazās pludmalēs (Boca di Rio, u.c) pa pliko, jo cilvēku tikpat kā nebija. Dievīgi- neskarta daba, okeāns... Dāvana dvēselei. Saulriets bija debešķīgs. Bet tāds tas laikam ir vienmēr, ja cilvēks ir viens ar savām domām un izjūtām. Nakšņojām Lagošā. Ļoti skaistā viesnīcā tālu no civilizācijas. Piektā diena. Pamodāmies krietni par vēlu. Plkst 12.00 izkustējāmies, plānojām pēc 3-5 stundām ierasties Lisabonā. Bet bijām tikai pusnaktī galā. Kur pazuda pāris stundas- Zoo Lagošas tuvumā, pludmale Aljezur rajonā, ļoti skaista vieta, viļņi nežēlīgi lieli. Daba ir pats skaistākais zemes virsū. Šajā vietā es sajutu sevī lielisko sajūtu, ka esmu laimīga. Man ir viss! Mēs ar Agnetu bijām vienīgās trakās kas peldējās. To, protams, nevar nosaukt par peldēšanu, jo knapi varēja noturēties kājās, drīzāk- cīniņš ar viļņiem. Līdz spēku izsīkumam. Tā nu Lisabonā nonācām tikai pusnaktī, viesnīcu atrast tik lielā pilsētā nebija tik vienkārši. Te nu mums lieliski izlīdzēja pirms pāris dienām satiktais puisis, kurš bija piesitis kanti kolēģei. Baudījām portugālisku atmosfēru kadā fado (tradicionāla portugāļu mūzika) bārā. Jauki... Gulēt tā arī neaizgājām, jo jau plkst. 9 bija jābūt Porto (sērfošana). Pēc apmēram 2 stundām sapratu, ka nevaru apdraudēt pārējos, jo migu ciet, stūrēšanu atkal nodevu Baibas rokās, pati lasīju karti. Atkal plānoto 3 stundu vietā brauciens prasīja apmēram 6 stundas, jo, nevēlēdamās maksāt, nebraucām par motorway, bet gan pa parastajiem ceļiem. Ļoti veiksmīgi atradām viesnīcu, diemžēl sērfošanu bijām nokavējušas. Nodevām automašīnu un sarunājām veltīt laiku katra pati sev. Izstaigāju Porto centu, pāris veikaliņus. Vakarā devāmies ļoti skaistās vakariņās. Portugālē , salīdzinot, ar Latviju, visos restorānos (protams, ja tā nav Mc Donalds tipa ieskrietuve) ir lieliska apkalpošana, balti galdauti, auduma salvetes. Ļoti pozitīvi ir arī tas, ka pie ieejas ir cenrādis, lai pēc maltītes nenāktos vilties, ieraugot čeku. Piemēram, par pudeli vīna, 3 porcijām cepta laša ar piedevām samaksājām ap 45 EUR. Ir ok. Septītā – pēdējā diena. Porto pludmale, vienkārši relax, saldējums vietējā kafejnīca. Vakarā- randiņš ar Nuno, dažu skaistāko vietu izbraukšana, vakariņas, portvīns un īsta kafija. Nākoša diena- ceļojums mājup. Secinājumi, atziņas: • Portvīns nav vīns! Tas ir tāpat, ja mēs degvīnu nosauktu par vienu no vīniem! • Portugāļu vīrieši lielākoties ir droši un vareni no attāluma- viņi taurē no savām automašīnām, siekalojas, ja iet pa ielas pretējo ietvi, bet, ja Tu pienāc tuvāk un sāc sarunu- mulst un kautrējas. • Bez valodu zināšanām – nekur! Vienmēr būs kāds, kas pratīs angļu valodu- vismaz drusciņ. Ar zīmēm ir diezgan sarežģīti saprasties. • Lisabonā viesnīcā par 20 EUR no cilvēka negaidiet to, ko ārpus pilsētas. Visdrīzāk tas būs koju tipa midzenis ar pārsteigumu numurā- mums tas bija austrumnieku izcelsmes puisis. • Visas vienīcas sarezervējiet! Mums par to parūpējās Agneta. Viesnīcu izmaksas 7 naktīm 90 LVL; • Lidojumu izmaksas – ap 130 LVL(protams, ja lidmašīnas rezervē laikus); • Vilciens no Porto uz Lisabonu – 16 EUR; • Noder Euro 26 karte! www.euro26.lv Atlaides braucieniem ar vilcienu, muzejos. • Portugāle- saules un smaidu valsts! Cilvēki laipni un draudzīgi. • Automašīnu arī vajag rezervēt laikus! Savādāk var palikt ar garu degunu, Ar sabiedrisko transportu braucot mēs neredzētu ne pusi no tā ko redzējām un baudījām. • Ieteikums- iemācīties dažas frāzes portugāliski. Es katra vārda galā lietoju „Obrigada”, nezinu, kā tas īsti rakstās, bet nozīmē- „Paldies”. • Kopējās izmaksas, neko sev neliedzot- 500 LVL. Manuprāt, normāli. • Sveicinoties ar puišiem ir normāli dot bučas uz viena un otra vaiga (līdzīgi kā frančiem). Draugs vai paziņa – visiem patīk bučoties! • Ne vienmēr tuvāk Dienvidiem ir siltāks laiks kā Latvijā. Pirms brauciena, vienmēr der palūkoties laika ziņās. Es to izdarīju, bet neticēju. Tomēr paguvām arī izvilkt kleitiņas un peldkostīmus.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais