Burbisķu muiža un parks

  • 3 min lasīšanai
  • 4 foto

Ir skaists svētdienas rīts, 11. maijs – Mātes diena. Vajadzētu iepriecināt māmiņas, apsveicot viņas ar pavasara ceļojumu. Nu ko, braucam baudīt tulpes Mazajā Holandē – Lietuvas Burbišķos. Bankomāts, pārtikas veikals, degviela un pases, un dodamies ceļā.

Skaisti ripo auto, kurā valda omulīga gaisotne. Uz robežas latus pārvēršam litos, un pēc divarpus stundu dabas un mazpilsētu vērošanas caur auto logiem, piestājam pie Burbišķu pils. Pārsteidz, ka tai blakus pļaviņā ir liela autostāvvieta, pārpilna ar vieglajiem auto. Lai gan diena bija nedaudz apmākusies, pat ziņoja lietu, Burbišķos pār mums izlīst spoža saule.

Pie ieejas nenojaušam, kas mūs īsti sagaida, jo visapkārt šalc izkoptais muižas parka mežs. Tik balti krāsots un krāšņām pavasara puķēm rotāts Jaunavas Marijas svētās Dievmātes tēls aizlūdz par mums grēciniekiem.

Burbišķu muiža (Burbiškio dvaras) atrodas pie Anīkštas upītes, kas tek no Rubiķu ezera uz Šventoja upi. Muiža tika celta XVII-XVIII gs.; tā piederēja Viļņas Universitātei, bet kopš XIX gs. vidus līdz 1932. gadam – Venslovaviču ģimenei, kas uzcēla jaunu muižas pili un ierīkoja parku.

Pašlaik Burbišķu pils un parks ir viens no skaistākajiem muižu kompleksiem Lietuvā, kurš pavasaros priecē ar bagātīgiem tulpju stādījumiem, bet kā apskates objekts ir interesants arī citos gadalaikos ar sakopto ainavu parku un atjaunoto pili. Plašajā parkā ir daudzas ūdenskrātuves un 12 saliņas, kuras savieno 15 tiltiņi. Tā ir lieliska vieta romantiskām pastaigām.

Iziedami caur centrālajiem metālā kaltajiem vārtiem, pa muižas meža ceļu dodamies nezināmajā. Centrālo tiltiņu, pār kuru savulaik ripoja greznas karietes, no abām pusēm apsargā agresīvas lauvas. Ar fotoobjektīvu tās pieradinām, un mūsu skatam paveras krāšņs daudzkrāsainu bārenīšu stādījums zaķkāposta lapu formā un senās pils mūri.

Cilvēku ir daudz, jo Lietuvā Mātes dienas svinības ir sena tradīcija. Burbišķos maija otrās nedēļas nogalē svētki tiek svinēti ar aktīvu tirgotāju, ēdinātāju un izklaidētāju līdzdalību. Dzirdam spēcīgo lietuviešu valodu, arī latviešu ir ļoti daudz, bet krievu valoda nav saklausāma. Starp apmeklētājiem manām pat vadošos Impro darbiniekus baudām Lietuvas pērli.

Pēc īsas muižas novērtēšanas, apskatam seno transportlīdzekļu kolekciju: droškas, ratus, karieti un pat ragavas. Viennozīmīgi jāsecina, ka brīnišķīgi ir dzīvot XXI gs. un pārvietoties ar lepniem auto.

Un tad dodamies iepazīt daudzveidīgo ziedošo tulpju plantāciju. Ļoti krāšņi zied klasiskās sarkanās, dzeltenās, kā arī sarkandzeltenās un daudzu citu krāsu un formu tulpes! Tiešām mini Holande! Pie katras grupas ir šķirnes norāde. Šķirnes stādījumos nav sajauktas, kas liecina par pedantisku tulpjkopju darbu. No tulpjaudzēšanas laikiem Latvijā atpazīstamajām šķirnēm ievērojam redīsiņveidīgās Lustige Witwe un uzlabotas Apeldoorn, kā arī Hudožņik krāsas ziedus, bet ar citu nosaukumu. Pieļaujam, ka daudzas šķirnes šajā plantācijā iegūtas no latviešu selekcionāriem. Izstaigājam pa taciņām starp tulpēm, izbaudot krāšņo puķu burvību.

Atmiņās ataust mūsu padomjlaiku dārzs un kaimiņu dārzi, kuros savulaik krāšņie sarkanie tulpju ziedi sagādāja gan prieku, gan patīkamus ienākumus. Tulpes tiešām reiz bija Latvijas Nokia.

Tad apskatām pils pagalmu, kurā vērojama dažāda vecuma un stilu arhitektoniskā daudzveidība. Oriģināls musturis ir no betona mūrētie pils tornīši, kuru sienās mitrā betonā iestiprināti akmentiņi. Pagalmā vietām dekoratīvo krūmu stādījumi, kurus bagātina krāšņie pavasara puķu iestarpinājumi.

Romantiskā pastaigā dodamies uz pils parku, kurā izveidoti neskaitāmi kanāliņi, dīķīši un saliņas. Pār ūdens jomiem dodamies pa koši balti nokrāsotiem dažādu formu koka tiltiņiem. Acis priecējoša ainava, kuras muzikālo pavadījumu sagādā liels daudzums kurkstošu varžu un dzidrās putnu balsis. Vietām dīķu malas rotā gaumīgi dažādu puķu stādījumi, bet kādai pavecai liepai ir izdedzis stumbrs, kurā skaista meitenīte ar salmu cepurīti vēlas tikt nobildēta.

Ak, šie daudzveidīgie tiltiņi, pār kuriem ejot, no katra paveras kāds neatkārtojams skaists skats. Vietām soliņi, kuros paēnā veldzēties no saules stariem. Bet pārejot pāri diviem tiltiņiem, uz tālākās salas vilinošs mīlētāju soliņš diviem. Savukārt kungus un dāmas solīdajos gados priecē kokā grebts tējas namiņš mazā uzkalniņā, no kura caur skujkoku stumbriem un nesen koši zaļām lapiņām saplaukušajiem lapkoku zariem paveras brīnišķīgi rakursi uz apkārtesošajiem tiltiņiem un ūdens tilpnēm.

Varbūt izbaudīt siltu bērzu pumpuru tēju ar gardiem mājas cepeškrāsnī tapušiem cepumiem? Ai, bet nav ne tējas, ne cepumu, tik kādam blakus sagādā baudu gera gira. Aš ari noru gerti, uz ko draudzīgi atsaucas līdzatvestais Mangalītis.

Zinot pasaules pieredzi, parasti šādu skaistu dzīves un atpūtas kompleksu veidotāji lielākoties paši nav bagātīgi baudījuši sava darba augļus un atpūtušies pašu izveidotajā sapņu valstībā. Nez kā tas ir bijis Burbišķu pils kompleksā? Lai nu kā, bet pasaule balstās uz dīvaiņiem un entuziastiem, kuri, veidojot ko labu un nozīmīgu, jau darba procesā gūst milzīgu gandarījumu, jo apzinās, ka strādā Dievam par godu un cilvēkiem par svētību, nevis iznīkstošās zemes dzīves niecībai.

Šis brauciens mums sniedza vairāk, nekā bijām gaidījuši, un bija brīnišķīgs baudījums pašiem un skaista dāvana Mātes dienā mūsu mīļajām, pateicīgajām māmiņām. Dod, Dievs, lai viņām laba veselība un vēl daudz skaistu mirkļu!



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais