Nekānedarīšanas rokasgrāmata.
|
Vita Kalviša
|
3. marts, svētdiena
Pat ja lidmašīnas kapteinis paziņo, ka Šarmelšeihā nolaižoties būs 22 grādi, satraukumam nav pamata. Iespējams, tās ir novecojušas ziņas no 6 rītā, jo, izejot uz trapa, apņem siiiiiiiltums. Īsts, nekādi tur knapi 22 grādi, ietin, iekņudina nāsī dienvidaugu aromātus un iežūžina ausīs austrumu vijīgos ritmus. Lidostas iekšpusē neviens nepārcenšas ne ar profesionāliem smaidiem, ne servisu, bet visi dabū savas vīzas, bagāžas un dzeltenos autobusus, kas aizvedīs līdz viesnīcām. Brauciens caur ziliem polietilēna maisiņiem piesārņotu tuksnesi līdz rūpīgi koptajai viesnīcai ar spožu bet tukšu sagaidīšanas halli (ne ziedu, ne pieklājības dzērienu- pat ne ūdens ceļa nomocītajiem viesiem), un esam klāt. Revolūcija iet rokrokā ar taupību pat 5* viesnīcās.
Sea group viesnīcas, un īpaši manis izvēlētā Sea Club 5* jau pirmajā vakarā gan attaisno iepriekš zināto informāciju, gan cerības, ka man te patiks. Laba "tautas klases" viesnīca bez pārmērīgas greznības, ar labu ēdināšanu, koptu teritoriju, plašu un patīkamu numuru, tikai vannasistaba prasās pēc renovācijas - lai arī santehnika laba, flīžu starpas krietni savecējušas. Bet numurs man patīk - plašs, ar skaistu koka apdari un austrumnieciskām nišām, rakstainu tekstilu un jaukām grīdas flīzēm. Dvieļi biezi un balti, gulta ērta. Visumā par 400-450 Ls no personas uz nedēļu šī ir ļoti laba izvēle atpūtai pie siltās Sarkanās jūras, kad mājās griež sniegputeņi un slapjdraņķis bojā apavus. Patīkams austrumniecisks "piesitiens" apbūves arhitektūrā, manas mīļās koka mežģīnes apdarē un ziedošie krūmi pa ceļam uz numuriņu liek domāt, ka esmu uz nedēļu nokļuvusi paradīzē.
Ir tik patīkami nomest ciešos apavus, uzvilkt siksniņzandales un nedrebinoties, siltajam gaisam apņemot ādu zem plānā apģērba, iet vakariņās, pēc kurām nebūs trauki jāmazgā. Un, ziniet, rīt ir pirmdiena, bet es neiešu uz darbu. Es pat neieslēgšu telefonu. Nebūs datora, telefona, rezervāciju. Man ir īstas brīvdienas. Bet tagad gulēt, jo kopš 4 rītā jau esmu nomodā un ceļā. Pirmajai dienai pietiek. Labunakti!
4. marts, pirmdiena.
Jau bija aizmirsies, cik brīnišķīgi ir gulēt pie atvērta loga. Gaiss mundrs kā kefīrs. Gulta mīksta, bet tāda paīsa. Izmetu vienu no diviem spilveniem - tagad ir labi, kāju gali pāri malai vairs nekaras. Gulta te ir visjocīgākā - metāla rāmis, ar kuru mēs, šķiet, sakonfliktēsim vienā sāpīgā brīdī - pagaidām man ir izdevis izvairīties no kontakta ar cietajiem stūriem, bet tikai pateicoties vērībai, kas vēl modra. Mēs ar aso gultasstūri ikreiz, kad lavos garām, saskatāmies kā krokodils ar uzmanīgu antipoli. Antilopei pagaidām veicas.
"Darba diena " sākas ar brokastīm, pierakstīšanos uz turku pirts procedūru un tikšanos ar Rinaldu - Teztour pārstāvi Ēģiptē, kuru esmu te jau satikusi iepriekš. Uz informatīvo tikšanos ierodas rekordskaits atpūtnieku - mani un vīru ieskaitot veseli trīs no 25, kas vakar atbraukuši. Nu nekas, draudzīgi papļāpājam un ejam "strādāt" - sauļoties, peldēties un snauduļot pludmalē. Oi, ir labi. Saule masē muguru, kājas un visu kur vien tiek klāt ar saviem asajiem nadziņiem, biezās ziemas drēbju kārtas nomocītais organisms noreibst un priecīgi zum, laikpalaikam iekrizdams sāļajā jūrā pie strīpainām, pumpainām, zilizaļi dzeltenām zivīm. Kaifskaifskaifs. Diena nemanot paskrien garām, pamādama ar zaļu palmas lapu uz zilu debesu fona. No peldēšanās brīvajā laikā domas nespēj pieķerties daiļliteratūrai, bet aizklīst nezkur...
Bet nu par praktisko- jau otrais vakars, un nenopriecāties par garšīgumiem, ko mums te pasniedz. Ēdu gan to, ko pazīstu, gan to, kur man nav ne jausmas, kas tas ir, un viss ir garšīgi. Šovakar libāņu virtuve, interesanti un vēderam pieņemami. Sarkanais vīns izrādās tīri garšīgs, tātad arī baudāms dzēriens, ja neskaita ūdeni, ir atrasts. Ā un ņemu savus vārdus atpakaļ par kafiju (ka tādas Ēģiptē viesnīcās nav) - lobby bārā gatavo labu expresso, un pludmalē dabūjamās Nescafe dziras no automāta arī ir tīri dzeramas, it īpaši late.
Šodien, kā jau pie pirmās dienas un pirms turku pirts, sauļojos uzmanīgi, rīt varēs cepties pilnvērtīgi - ar nepacietību gaidu. Ak jā, Rinaldam bija taisnība - turku pirts te ir nu- tāda... nekāda. Noteikti nav 40 dolāru vērta, nu 20 varbūt. Bet nu labi, noberzēti un nomazgāti esam, un kvalitatīvs iedegums var sākties! Nemanot ir atkal klāt gulētiešanas laiks, un es jau atkal jaucu burtus, pūloties gramatiski pareizi pabeigt teikumu. Labunakti. :-)
5. marts, otrdiena
Jau pamostoties ir skaidrs, ka rāmais miers ir vējā, un vistiešākajā nozīmē. Vējš - īsts sērfotāja sapnis, savēlis snorkelēšanai neiespējamus viļņus, un nākas iekārtoties pie baseina. Pusdienlaikā ieplānojam ekskursiju pa blakusviesnīcām, lai salīdzinātu piedāvājumu. Lai arī atsauksmēs esmu lasījusi, ka Sea Life ēdināšana ir labāka, nevaru tam piekrist. Šis un tas pietrūkst no ierastā mūsu Sea Club viesnīcā. Bet - ir, ir labi, svaigi salāti, gurķi, tomāti, zivs balta un mīksta, sarkanvīns tas pats kas pie mums. Pēcpusdienu pavadām pie trešās viesnīcas - Sea Garden baseina - šeit pūš nedaudz mazāk, cilvēku ir mazāk un nav smilšu, kas jau šņirkstēja starp zobiem, guļot no rīta pie mūsu baseina. Blakus ir būve, un vējš pūš tieši no tās puses.
Noteikti jāuzslavē serviss visās trīs viesnīcās - personāls ļoti patīkams, gan restorānā, gan pie baseiniem. Viesu dagaidītāja galvenajā restorānā katru rītu mūs sagaida un sasveicinās tā, it kā meš būsu vismaz miljonu ziedojuši bada cietējiem Āfrikā. Trauku novācēji uzglūn kā piekūni, tikko esi nolicis dakšiņu tukšā šķīvī. Pat tad, kad visi galdiņi ir aizņemti - ļoti atzinīgi varu novērēt, ka arī tad tukšie trauki uz galdiem neaizkavējas. Pie baseina puisis apstaigā un piedāvā dzērienus, nu ļoti jauki. Turklāt visur personāls dara savu darbu bez dumjiem jociņiem, kurus jau biju sākusi uzskatīt par šejienes servisa neatņemamu sastāvdaļu. Šīs viesnīcas ir palabojušas manas domas par servisu Ēģiptē.
Būtiskais par šo 3 viesnīcu kompleksu: bez ierobežojumiem var ēst visos galvenajos restorānos visu triju viesnīcu viesi, nekas ieptiekš nav jāpiesaka, gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas. Tā kā katrs ēšanas vakars ir ar tematisku piesitienu (pavisam mainās 10 varianti - zivju, internacionālā, itāļu, franču, libāņu utt), tad jau iepriekš var nolūkot, kuru restorānu iekārot vakariņām. Tieši tāpat visās 3 viesnīcās var ņemt un nodot pludmales dvieļus, un tas ir ļoti ērti.
A la carte restorāni te ir trīs, esmu pierakstījusies uz visiem vakariņās. Pirmais -itāļu, pardzēts šovakar. Vērtējums: ēdiens labs, apkalpošana laipna bet steidzīga, ātrāk mums visu pasniegt un uz redzēšanos. Gribējās ēdienkarti uz galda, gan lai saprastu, ko ēdam, gan to, vai sekos vēl kautkas, citādi nācās orientēties pēc galda piederumu daudzuma. Vakara noslēgumu pavadām lobby bārā pie dzīvās mūzikas, kas šovakar patīkami laba- dziedātājs izjusti dzied Sinatras gabalus un vēl viskautko gaumīgu, klačojoties ar citiem atpūtniekiem no Rīgas - Sergeju un Žannu. Vīns, vīns, vīns... gultā - karuseļi.
6. marts, trešdiena
Labrīt. Mani sauc Vita un man ir paģiras. Citramons iesprūst, kafija negaršo, ēst gribās, bet negribās celties. Bet vajag. Bet negribās. Bet klāt neviens nenesīs. Minūtes 10 apceru turpmākās sarežģītās darbības, visbriesmīgākais škiet 1) tikt līdz vietai kur dod ēdienu, 2) ieziesties ar pretapdegšanas krēmu. Gulēšana pie baseina jau būs balva. Un vēl iekrist vēsā ūdenī, mmm... galvenais kautkā piecelties. Jūra šodien izskatās vēl briesmīgāk, apstiprinās laika prognoze, ka pūtīs vēl stiprāk. Iekārtojos pie Sea Life viesnīcas baseina, šeit no numura tuvāk jāiet, pūš mazāk un sagatavojos uz veselīgu snaudienu. Prooootams... izrādās, esmu atradusi brīnišķīgu vietiņu tieši blakus DJ Psiha būdiņai, no kurienes tiek laisti bumsiki un izkliegti uzaicinājumi piedalīties visādās aktivitātēs. Sev par sodu aizeju uz rīta vingrošanas pasākumu, galvai nepatīk, bet lai cieš, ja nejēdz dzert. Izturu smeldzīgos popsas gabalus līdz pusdienlaikam, un ar aizraujošu detektīvromānu pārvācos Sea Garden baseina klusumā. Pēc pusdienlaikā ieņemtās vitamīnu devas citronūdens un pāris apelsīnu izskatā, organizms ir pilnībā atjaunojies un gatavs dzīvot tālāk. Izskatās ka pierimst vējš, rīt ceru beidzot tikt jūrā... Bet vēl jau ir vakariņas - šodien intriģējošais libāņu virtuves restorāns. Vīriņš garā, tumši sarkanā "kleitā", lepnu un pašapzinīgu tuksneša valdnieka gaitu, ierāda mums galdiņu un saripina mums priekšā dažādas bļodiņas ar uzkodām, ātri nobērdams nosaukumus. Ja daži vārdi nebūtu jau iepriekš dzirdēti - piemēram humuss, fig varētu saprast, ko ēdīsim. Bet galvenais jau, ka garšīgi. Laužam plāno plāceni un našķojamies ar visu pasniegto. Un tad nāk galvenais ēdiens - vispirms tiek pasniegti rīsi ar, šķiet, sīkiem liellopa gaļas gabaliņiem iekšā un kanēli, un galda vidū nolikta cepamā uzparikte, kur uz karstām oglēm turpina sildīties dažādu gaļu gabali - vistas iesmiņš, jēra karbonāde ar ribiņu, kebabi, un vēl kautkāda gaļa uz iesmiņa, laikam arī jērs, nav dzirdēts, ka te kād cūkas šašliku atzītu. Un grillēti dārzeņi. Noslēgumā vēl austrumu saldumi. Labākās vakariņas šonedēļ, ko arī nekautrējamies pavēstīt gan vārdos, gan atstājot dolāriņus. Vakaru pavadām lobby bārā pie vīna glāzēm,vērojot publiku un klausoties ne pārāk intersantu izpildītāju. Ceļabiedru pierunāti aizejam arī uz tā saucamo vakara šovu, nu tas ir briesmības paraugs, bet diemžēl ar tādiem te tūristus vakaros baro - viesnīcas animācijas komanda iestudējusi dažas dejas un pāris dumjus jociņus. Publikā daži pat pieklājīgi smejas, daļa gan neiztur un dodas prom. Mēs izturam līdz galam. brrr.
7. marts, ceturtdiena
Urā, šodien nepūš! Jūra gan vēl met baltu krunku, bet laiks acīmrdzami nomierinās. Rītu tomēr pavadām pie Sea Garden baseina - šeit ir īsta miera osta, un baseinoficiants visu laiku ir gatavs kaut ko atnest, pilnīgi mēģina mani pierunāt kautko iedzert, nu... nu viņš man kokteili bez alkohola sataisīšot. Nē, nē, lielais paldies, pietiks ar vienu kafijiņu desmitos un ūdeni. Nu labi, aizgāja galvu grozīdams, norūpējies, vai man patiešām visa kā pietiek atpūtai. Atlido zvirbuļi, neapmierināti čiepstēdami, ka nav ne čipša kriksīša ne cepta kartupelīša, ko nospert. Sasodītie tūristi, par putniem nemaz nedomā...
Pēcpusdienā - uz jūru pie zivīm! Nu tad beidzot. Īsta peldēšanās, nevis tā baseina padarīšana. Vakarā atkal neizdodas pierunāt vīru aizbraukt līdz Soho, bet arī pašu saule un ūdens ir nogurdinājuši, tāpēc taisām "īso vakaru" un ejam gulēt jau pēc deviņiem. Turklāt mūsu vakara kompānija Žanna ar Sergejusavārguši un turās tualetes tuvumā, laikam saulē pārkarsuši, jo ēdiens te labs.
piektdiena, 8. marts
Rīts7:00 izskatās brīnišķīgs, jūra beidzot mierīga, varēšu labi "pastrādāt". Stundiņu pirms brokastīm pavadu gultā ar kafiju un savu mīļo planšetdatoru. Nudien jāmēģina mazāk ēst, bet pēdējās dienās viss tik garšīgs, ka svari rāda par kilogramu vairāk kā atbraukšanas dienā. Te nu bija "ēdīšu tikai liesu gaļu, zivis un dārzeņus". Nežēlīgi uzglūn austrumu saldumi, šokolādes kūciņas un citi našķi. Kruasāni ir ne vien garšīgi, bet arī izskatīgi, nekautrīgi uzbāžoties "apēd mani, apēd mani... ". Vāja sieviete nespēj atteikt!
Uz jūru, uz jūru! Beidzot uzdrošinos iet uz "lielo ūdeni". Noskaidroju straumes virzienu, un mēģinu peldēt pret straumi. Esmu iepeldējusi kādu metru par tālu dziļumā, un spēka pietiek tikai kārpīties uz vietas, straume ir pārāk spēcīga. zivis neredzu, dabūju ar pleznu pa galvu, kautkāda nejēdzība, ai lienu ārā. Aha, izlīdīsi. Otdihajuščajasaplipušas kā krelles ap pontona kāpnēm, kautko karājas un kunkst, man jau spēka sāk pietrūkt gaidīt un turēties pretī straumei, lai neaiznes, nākas diktā balsī pajautāt lai tad vai nu iekšā vai ārā. Oi oi prasķiķe. Pēc nelielas atpūtas mēģinu vēlriz - te jāpeld nedaudz citādi. Jāizpeld kur seklāks, virs koraļļu sienas, tad straume nenes prom un var aizpeldēt tālāk prom no pontona, un tur jau arī tā ir - brīnumainā zemūdens pasaule... lēnām plivinos un priecājos par strīpainajām, pumpainajām, zilidzeltenajām, lielajām un mazajām. Maska pieguļ lieliski, elpojas mierīgi, neviens ar pleznu pa galvu nesit. Lieliski, lieliski! Dziļumam virsū te peldēt nevajag, uzreiz ir ļoti dziļš, zils un auksts ūdens, visas zivis turās pie koraļļu sienas - vienkārši jāpeld pāri nelielajām grotām, tur arī viss skatāmais un arī ūdens silts un straume nemoka. Izlienu no ūdens priecīga par lielisko peldējienu, tagad var arī vienu kafijiņu, mazliet atpūsties un ir jau arī pusdienlaiks klāt. Lūk to es saucu par labi pavadītu rītu. Pēcpusdienā sauli aizvilkusi dūmaka, un no labās peldēšanas un garšīgajām pusdienām uznāk snaudiens, pavadu laiku vērojot mierīgo jūru, Tirānas salu un garām ejošos atpūtniekus, kamēr piemiegu mīkstā dvieļa apskāvienos. Vakarā atkal negribās nekur braukt, un par spīti tam, ka rīt jau ir pēdējais vakars, vienbalsīgi nolemjam braucienu uz lielveikalu pēc halvas tomēr atlikt vēlreiz... nu pavisam laiski esam kļuvuši.
sestdiena, 9. marts
Nu ko, pēdējā atpūtas diena. Un ir sajūta, ka pietiek ar. Pleci sūrst, izgulējušies esam, šorīt 7:00 ārā mierīgs un saulains - vēl kārtīgi nopeldēties, papusdienot, iepirkt gardumus, pavakariņot japāniski un... jāsāk kārtot somas.
Jāsaka, vakariņas pārsteidza. Īsts pavāra šovs ar cepamo lāpstiņu šķindināšanu, dzīvām liesmām uz pannas, mērces zīmējumiem ap svaigi ceptajām garnelēm un kalmāra gabaliņiem. Labs noslēgums atpūtas nedēļai, tieši laikā.
Par aizbraukšanas dienu nav daudz ko stāstīt - bažas vai aizvērsies čemodāns (vakardienasīsajā iepirkšanās izskrējienā tika iepirkta halva, guavas sula, garšvielas un citi nieki), vēl pēdējais peldējiens, pusdienas, un uz lidostu. Nu laba tā Ēģipte, laba. Sasūkties sauli, enerģiju un atgūt labu miegu, paciemoties pie zivīm un atļauties vienkārši neko nedarīt vienu laisku nedēļu pēc nogurdinošas ziemas.
Sea Club 5* (šarmelšeiha)
Viesnīca
Ļoti laba, liela teitorija, ņemot vērā, ka var brīvi dzīvoties pa 3 viesnīcu (Sea Club 5*, Sea Life 4+*, Sea Garden 4*)infrastruktūru - ieskaitot jebkuru ēdienreizi jebkurā restorānā. Spa centrs vecs, ļoti prasās pēc renovācijas, neiesaku. Ļoti labi baseini, apsildāmi (Club un Garden, Life - nemēģināju), ar palīkami labu ūdeni un dziļumu.
Jūra - ir pontons, ir labi koraļļi un zivis, bet jāņem vērā, ka šeit peldēšanās iespējas "lielajā ūdenī" vējainā laikā būs ļoti ierobežotas rifa īpatnību dēļ.
Ēdināšana - bez liekas greznības, bet ļoti laba. Viss svaigs, labi pagatavots, daudz zaļumu, jogurtu, brokastīs laba izvēle (mušļi, pankūkas, omletes, siltie ēdieni, garšīgi sieri, desas, jogurti, salāti utt), vakaris - katru vakaru tematiskās, mainās ik pa 10 dienām. Svaigās sulas brokastīs - milzu glāze 3 usd
A la carte restorāni labi, it īpaši libāņu un japāņu. Mazliet gan jaušams konveijers, jo pieraksts ir nevis uz visu vakaru, bet tikai uz stundu - citādi jau tik lielām tautas masām no 3 viesnīcām nebūtu iespējams te pa reizei paēst. Bet personāls ļoti laipns, ēdiens labs, iesaku. Labs lobby bārs. Dzērieni vietējie, bet normāli, bez ūdens piegaršas.
Animācija dienā aktīva, dažādas sporta nodarbības, dejas, spēles. Vakara šovi līdzīgi kā daudzkur - diezkan vāji. Bet ir.
Numuri- vannasistabas noteikti prasās pēc renovācijas, gultas nedaudz dīvainas, bet ērtas - matracis īsāks par rāmi, gariem cilvēkiem (garākiem par 180 cm) būs par īsu. numuros 2 atsevišķas gultas, bet esot arī lielās gultas numuros sea view. Numuri plaši un patīkami dekorēti. Liels balkons. ir tējkanna, kafijas krūzes. Uzkopšana rūpīga.
Internets - pusstunda laikam bij 5 usd, bet 6 diennaktis - 48 usd. Internets štruntīgs numuros, sēžoit lobby vai uz terases - ciešams.
Izcili laipns personāls! Visur - restorānos, pie baseiniem, pludmalē.